Lopkopība

LLKC sadarbībā ar piena lopkopības saimniecību z/s “Mareņi” (Burtnieku novada Rencēnu pagasts), Zemnieku saeimu un AREI aicina apmeklēt demonstrējuma noslēguma semināru ģimenes piensaimniecībā, kur piena ieguvē izmanto slaukšanas robotu. Seminārs notiks 15. aprīlī no plkst. 13.00 līdz 15.00

Seminārā būs iespēja uzzināt par demonstrējuma īstenošanas  gaitu, mērķiem, rezultātiem un secinājumiem. Saimniecības pārvaldniece Inga Liepiņa dalīsies savā pieredzē. Tiks diskutēts par tehnoloģiju nozīmi slaucamo govju ēdināšanā.

Ikvienas lopkopības saimniecības veiksmīgas saimniekošanas atslēga ir sekmīgi atražošanas rādītāji, ganāmpulka ilgmūžība un dzīvnieku veselība. Visi iepriekšminētie faktori tiek izmantoti piena un gaļas liellopu audzēšanas un ciltsdarba programmās.

Arvien biežāk tiek pētīta dzīvnieku uzvedība un dažādas īpašības, kuras izmanto moderno tehnoloģiju integrēšanā lopkopības saimniecībās. Tās pareizi izmantojot, var atvieglot ganāmpulka apsaimniekošanu un vadīšanu, nodrošināt atbilstoši dzīvnieku uzvedībai vislabāko labturību.

Ganību efektīva izmantošana atkarīga no ganību apsaimniekošanas. Tuvojoties pavasarim, piena lopkopības saimniecībās jāsāk pievērst lielāku uzmanību ganību stāvoklim, kad svarīgi zālāju lauku kopšanas pasākumi. Tikai sekojot līdzi un laikus veicot visus darbus, ir lielākas iespējas nodrošināt augstražīgākas ganības, kas savukārt sekmēs lielāku lopkopības produkcijas, mūsu gadījumā – piena, ieguvi.

LLKC aicina piena un gaļas liellopu audzētājus 26. martā, plkst. 10.00 uz informatīvo TIEŠSAISTES semināru, ko rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Tēma: Aktualitātes gaļas liellopu pārraudzībā un LDC autorizētajā sadaļā

Datums: 26.03.2021.

Laiks: Plkst. 10:00

Semināra tēmas:

Lektors – Daiga Baltiņa, LLKC lopkopības speciāliste

Žurnāla marta numura aktuālā tēma – finansējuma pieejamība. Februārī Latvijas lielo komercbanku asociācijas vadība paziņoja par finansējuma veicināšanas 15 punktu plānu šim un nākamajam gadam, kas citstarp paredz aktivizēt kreditēšanu, īpašu labvēlību izrādot tiem, kas ieguldīs videi draudzīgos projektos. Vienlaikus socioloģiskie pētījumi liecina, ka vismaz trešā daļa lauku uzņēmēju, kam nepieciešams neliels aizņēmums, pie tā nevar tikt. Kāpēc vieni grib dot, bet otri nevar paņemt? Kas sagaidāms kreditēšanas tirgū, par to numura aktuālās tēmas rakstā.

Skatoties Eiropas piena lopkopības kartē, vienmēr gribas izcelt trīs valstis, kuru pieredze piena lopkopības attīstībā ir saistoša, no kuras var pārņemt pieredzi. Šīs valstis ir Nīderlande, Dānija un Īrija. Cik konkurētspējīgi esam salīdzinājumā ar šīm valstīm?

Dzīvnieku produktivitāti ietekmē trīs faktoru grupas. Tie ir:  ģenētiskie, fizioloģiskie un vides faktori. Analizējot vienas šķirnes aitu augšanas rezultātus, viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ģenētiskā potenciāla izpausmi, ir ēdināšana.

Augu olbaltumvielu ražošana un ieguve lauksaimniecības pārtikas nozarē ir vairākkārt veicinājusi politiskas debates ES līmenī. Patlaban ES ir liels augu olbaltumvielu deficīts. Atkarībā no proteīna avota ES pašpietiekamības līmenis būtiski atšķiras (rapsis 79%, saulespuķes 42%, soja 5%). Rezultātā ES ik gadu importē aptuveni 17 miljonus tonnu kopproteīna (no kuriem 13 miljoni tonnu ir uz sojas bāzes un 30 miljoni tonnu sojas pupu ekvivalenta), galvenokārt no Brazīlijas, Argentīnas un ASV. Iztrūkstošais kopproteīns rapša un saulespuķu sēklu veidā  pamatā tiek importēts no Ukrainas.