Lopkopība

Žurnāla oktobra izdevumā raksts, kādas izmaiņas mājsaimju ēdienkartē un ēšanas paradumos ieviesuši pandēmijas apstākļi. Šī bija galvenā tēma oktobra sākumā zīmola “Novada Garša” ietvaros notikušajā konferencē “Vietējie produkti – nākotnes virzītājspēks”, kurā sniedzam nelielu ieskatu.

Viena no žurnāla centrālajām tēmām – situācija cūkkopībā. Zemās cūku liemeņu iepirkuma cenas, Āfrikas cūku mēra izplatības dēļ ierobežotais eksports uz trešajām valstīm un strauji augošās resursu izmaksas nozari iedzinušas smagā krīzē.

LLKC organizē semināru par pamatotu slaucamo govju ēdināšanu  ģimenes piensaimniecībā, kur slaucamās govs tiek apsaimniekotas novietnē piesietajā turēšanas sistēmā un vasaras periodā tiek laistas ganībās.

Pasākumā būs iespēja vairāk uzzināt par demonstrējuma gaitu, iegūtajiem rezultātiem un atziņām, izvērtējot govju produktivitāti un to saistību ar SEG emisijām (metānu), kā arī būs iespēja iegūt vairāk informācijas par lopbarības un ganību lomu emisijām draudzīgā saimniekošanā.

Pasākums notiks 28. oktobrī pulksten 10.00,  Zoom vidē vebināra formātā.

Valdība otrdien, 5. oktobrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai liellopu nozarē, kas paredz izmaksāt atbalstu liellopu audzētājiem pēc uzņēmēja iesnieguma saņemšanas Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Šī gada aktuālais jautājums pienu ražojošajām saimniecībām ir koncentrētās lopbarības pakāpenisks sadārdzinājums tirgū. Īpaši tas attiecināms uz proteīna barības līdzekļiem, piemēram, rapša cena palielinājusies par 40%, sojas – 20% salīdzinot ar gada sākumu. Salīdzinoši augstāka bijusi arī enerģijas barības līdzekļu cena, piemēram, kukurūzas miltu cena augusi par 20%, labības graudu miltu – 10%, melases – 15%. Līdz ar to palielinās arī izēdināmās barības devas cena slaucamām govīm. Savukārt piena cenas kāpums Latvijā, pēc ES datiem, no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada jūlijam bijis 14,9%.

Septembra numurā kopā ar “Swedbank” ekonomikas ekspertiem Līvu Zorgenfeiju un Raimondu Miltiņu skaidrojam, kādēļ pēdējos mēnešos sadārdzinās resursi. Banku ekonomisti uzskata, ka cenu kāpums turpināsies līdz gada beigām, bet bremzēties tas varētu, sākot no nākamā gada otrā ceturkšņa. Tomēr jau ne tik tālā nākotnē būtiskas izmaiņas ekonomikā ienesīs izpratne par nepieciešamību to mainīt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai.

Progresīvākie uz ilgtermiņa biznesu orientētie piensaimnieki pasaulē, Eiropā un arī pie mums cenšas slaucamo govju ganāmpulkus apsaimniekot tā, lai produktīvo dzīvnieku ārstēšanā antibiotiku lietošanu samazinātu līdz minimumam.

Ģenētikas pareiza izvēle var nākamajās paaudzēs dot veselīgākas govis, tā maksimāli atveseļojot slaucamo govju ganāmpulku. Šāds ģenētiskais uzlabojums dzīvniekiem būtu ļoti vērtīgs, jo rezistence pret antibiotikām ir nopietna problēma visā pasaulē.

LLKC sadarbībā ar piena lopkopības saimniecību z/s “Spēkoņa”   (Līksnas pagasts, Augšdaugavas novads), Zemnieku saeimu un AREI aicina uz attālināto lauka dienu demonstrējumā  par paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņiem pienā un to novēršanas iespējām slaucamo govju ganāmpulkā piena lopkopības saimniecībā.

Lauka diena notiks 05.10.21 Zoom platformā no plkst. 10.00 līdz 12.40.

Šogad kukurūzas laukos visā Latvijā izteikti daudz varam redzēt melnplauku. Tāpēc aktuāls ir jautājums, kā tas ietekmēs kukurūzas skābbarības kvalitāti.

Melnplaukas skartās kukurūzas vālītes samazina kopējo ražu no 9 līdz 40 procentiem. Lai arī raža ir samazināta, tomēr kukurūza ir izmantojama skābbarības gatavošanai un govju ēdināšanai. Sēne, kas izraisa melnplauku, neveido mums zināmos toksīnus, un pētījumi ASV ar aitām parādīja, ka tā neietekmē barības uzņemšanu.