Dabisks zālājs veidojas daudzu gadu desmitu garumā. Atsevišķās publikācijās minēts, ka pat simtgadēs, piekopjot tradicionālu, ekstensīvu saimniekošanas veidu. Diemžēl Latvijā dabiskie zālāji strauji izzūd. Bioloģiski vērtīgo zālāju pastāvēšana iespējama vienīgi ar cilvēka mērķtiecīgu un saprātīgu rīcību, kas balstīta zināšanās.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” decembra numurā stāstām par konsultāciju programmu “Laukiem zelt”, kurā no 2021. gada jūlija līdz 2024. gada martam piedalās vairāk nekā simts saimniecības un ko īsteno Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Ne tikai atkārtoti sniedzam programmas raksturojumu, bet arī iepazīstinām ar saimnieku atziņām par ieguvumiem šajā sadarbībā.
Patlaban Eiropas Savienībā tiek ieviesta jauna vidi saudzējoša politika “Zaļais kurss”, lai veidotu videi draudzīgu saimniekošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir paredzēts samazināt arī mēslošanas līdzekļu patēriņu lauksaimniecībā. Minerālmēslu lietojuma optimizācija dārzeņu audzētājiem rada salīdzinoši lielu izaicinājumu. LLKC sadarbībā ar Kuldīgas novada Vārmes pagasta piemājas saimniecību “Blāzmas” 2022. gada pavasarī uzsāka demonstrējumu segtajās platībās, kas ilgs trīs gadus.
Augsnes auglības saglabāšana un uzlabošana ir viens no galvenajiem nosacījumiem ilgtspējīgā lauksaimniecībā. Augsnes auglība lielā mērā ir atkarīga no augsnes struktūras un pieejamajām barības vielām.
Liela nozīme ir organiskās vielas daudzumam augsnē, augu maiņai un arī veģetācijai, jo augi saista barības elementus, neļaujot tiem izskaloties un piesārņot ūdenstilpes, radīt apdraudējumu videi un zaudējumus lauksaimniekam. Tie ir iemesli, kāpēc pēdējā laikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta starpkultūrām.
No 2021. gada jūlija līdz 2024. gada martam vairāk nekā simts saimniecību piedalās programmā “Laukiem zelt”, ko īsteno Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Augsnes auglības saglabāšana un uzlabošana ir ilgtspējīgas lauksaimniecības pamatā. Viens no veidiem, kā nodrošināt un piesaistīt augsnē esošās barības vielas, ir starpkultūru audzēšana. To ieviešana augu sekā gūst arvien lielāku popularitāti – ar tauriņziežu palīdzību iespējams dabiskā veidā piesaistīt slāpekli, tādējādi samazinot nepieciešamību izmantot rūpnieciski ražotus mēslošanas līdzekļus, ierobežot nezāļu izplatību, kā arī pamatkultūrai neradniecisku augu sējums pārtrauc kaitēkļu un slimību izplatību.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra numurā nosaucam konkursa “Sējējs 2023” uzvarētājus visās nominācijās.
Augkopības sadaļā par šīssezonas rezultātiem demonstrējumos, ko LLKC ierīkojis kopā ar sadarbības partneriem: par ziemas kviešu šķirņu maisījumu izvērtējumu un augu barības vielu izmantošanas efektivitātes palielināšanu kviešos.
Dārzkopības rubrikā noslēdza stāstījumu par to, kādas idejas varam pārņemt no dārzkopjiem Zviedrijā.
Grāmatvedības sadaļā – par stingrāku kontroli būvdarbu līgumos, kontrolējot norēķinus ar apakšuzņēmējiem.
Noslēdzam materiālu sēriju par dārzkopību Martina Lundkvista saimniecībā Zviedrijā.
LLKC divos dažādos Latvijas novados 2022. gada septembrī ierīkoja demonstrējumu “Ziemas kviešu šķirņu maisījumu ekoloģiskais un ekonomiskais novērtējums”. Demonstrējums tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Zemnieku federāciju un Agroresursu un ekonomikas institūtu, bet zinātniskais vadītājs ir lauksaimniecības zinātņu doktors Jānis Vigovskis.
