Augkopība

Jau otro gadu LLKC sadarbībā ar biedrību “Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība”, Cēsu novada zemnieku saimniecību “Briežkalni” un AREI veic demonstrējumu kartupeļu stādījumā.

Lai veidotu jaunu dabiskās pļavas produktu zīmolu, kas kļūtu par sadarbības un atbalsta mehānismu uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto dabas vērtību, kā arī radītu jaunu tirgus instrumentu vērtīgo un strauji izzūdošo dabisko pļavu saglabāšanai Latvijā, pļavu īpašnieki līdz 31.martam aicināti pieteikt savas pļavas.

Lai iepazīstinātu ar pirmo Latvijā izveidoto kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu “Vesels augs”, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) aicina uz konferenci “Inovācija ziemas kviešu slimību ierobežošanā - veselsaugs.lv”.

Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” februāra numurā – reportāža par Berlīnes “Zaļo nedēļu” – pasaules lielāko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi – un Latvijas līdzdalību tajā.

Jaunajā rubrikā “ES atbalsts 2023” speciālista skaidrojums par to, kas ir aizsargjoslas, buferjoslas, laukmales un zaļās joslas; kā arī – labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi. Publicējam arī LLKC Vides nodaļas sagatavoto materiālu par to, kā tiks īstenoti ES Zaļā kursa mērķi Baltijas valstīs.

Lai saņemtu tiešos maksājumus, lauksaimniekam obligāti jāievēro laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarti, saīsinajumā – LLVS. Kopskaitā ir 10 nosacījumi, no tiem 3 ir jauni, 3 – papildināti.

ES atbalsta saņemšanai obligāti pildāmie labas lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS 4. un 8.1. nosacījums) prasības nosaka īpašu aizsargjoslu, buferjoslu un laukmaļu apsaimniekošanu. Papildu atbalstu par to apsaimniekošanu var saņemt agrovides pasākumā “Zaļās joslas”.

Aizsargjoslas ir:

LLKC 2022. gada martā sadarbībā ar Mācību un demonstrējumu centru “Lielozoli”, Latvijas Zemnieku federāciju, Daugavpils Universitāti un demonstrējuma zinātnisko vadītāju, Latvijas Dabas fonda zālāju biotopu eksperti Rūtu Sniedzi-Kretalovu uzsāka demonstrējumu “Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu demonstrējums ilggadīgajos zālājos”. Tā mērķis nodemonstrēt un izvērtēt ilggadīgajos zālājos bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes, botāniskā sastāva izmaiņas un veikt ekonomisko novērtējumu.

Latvijā pēdējās desmitgadēs ļoti strauju platību pieaugumu ir piedzīvojuši smiltsērkšķi. Tas ir vainagojies, pateicoties rūpīgam un pārdomātam Smiltsērkšķu audzētāju biedrības darbam. Paralēli tam īpaši ir attīstījies bioloģisko smiltsērkšķu audzēšanas virziens. Bioloģiskajā dārzkopībā kā viens no pamata nosacījumiem ir augsnes auglības saglabāšana un paaugstināšana ilgtermiņā.

Labību un citu kultūraugu sēklu termiskā apstrāde pirms sējas, izmantojot karstu tvaiku, ir jauns, inovatīvs paņēmiens, kas pasaulē jau ilgāku laiku pazīstams kā “ThermoSeed”  metode slimību ierobežošanai. Tas ir labs un efektīvs veids, kā aizstāt sēklas materiāla apstrādi pirms sējas ar ķīmiskiem līdzekļiem.