Augkopība

LAD lauksaimniekiem ir piešķīris no akcīzes nodokļa atbrīvotu dīzeļdegvielas apjomu – 15 litrus par vienu atbilstošās platības hektāru (pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 344 „Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”).

Lai veiksmīgāk turpinātu Valsts Lauku tīkla un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla sadarbību ar organizācijām, lauku reģionu un piekrastes iedzīvotājiem, Valsts Lauku tīkls (VLT) un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (ZST) aicina organizācijas izteikt savus priekšlikumus VLT un ZST 2014. gada pasākumiem.

Lai veiksmīgāk turpinātu Valsts Lauku tīkla un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla sadarbību ar organizācijām, lauku reģionu un piekrastes iedzīvotājiem, Valsts Lauku tīkls (VLT) un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (ZST) aicina organizācijas izteikt savus priekšlikumus VLT un ZST 2014. gada pasākumiem.

Šī gada graudaugu ražas sezona ir noslēgusies. Ar lauksaimnieku aptauju par iegūtajām vasarāju ražām noslēgusies arī ikgadējā laukaugu ražas prognozēšana.

Kopumā vasarāju ražas šogad vērtējamas kā apmierinošas. Kaut šogad nav sasniegtas 2012. gada rekordražas, lielākā daļa graudu audzētāju ar ražu var būt apmierināti.

Attēlā redzamas pēdējo trīs gadu vasarāju ražu prognožu salīdzinājums.

Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada oktobra otrās puses uzsāks platību maksājumu avansu izmaksu lauksaimniekiem.

Oktobra pēdējā nedēļā tiks uzsākti avansa maksājumi lauksaimniekiem mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam (MLA), bet novembrī tiks uzsākta vienotā platību maksājuma un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta (BLA) avansu izmaksa.

LAD ir sagatavojis platību maksājumu grafiku līdz 2013. gada beigām, ko var apskatīt LAD mājaslapā www.lad.gov.lv.

LAD informācija

2014. un 2015.gadā, ieviešot tiešo maksājumu sistēmas reformu, tiks turpināta vienotā platības maksājuma īstenošana, kas būs nozīmīgākā ienākuma atbalsta daļa no Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem. Pēc konsultācijām ar lauksaimnieku organizācijām šādu lēmumu pieņēmusi Zemkopības ministrija.

Ja sarindotu pieaugošā secībā Latvijas lauksaimniecības kultūraugu kaitēkļus pēc postīguma, tad pirmajā desmitniekā varētu iekļaut arī kāpostu cekulkodi. Šis kaitēklis šovasar jau vairākkārt pieminēts Valsts augu aizsardzības dienesta informācijās par kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem Latvijas sējumos un stādījumos.

Pirms vairākiem gadiem (pagājušā gadsimta 90.-to gadu beigās) par kāpostu cekulkodi mācību grāmatās rakstīja, ka tā masveidā savairojas reti un speciāli ierobežošanas pasākumi nav nepieciešami, taču pēdējos gados situācija ir mainījusies.

Lai veicinātu Latvijas lauksaimniecību un lauku attīstību, jau ceturto gadu Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete kopā ar Zemnieku saeimu un žurnālu „AgroTops” organizē konkursu jaunajiem lauksaimniekiem „Senču aicinājums”.

Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus/lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta jaunietim, kurš dzīvo laukos un ir veiksmīgs lauksaimnieks, veicina lauku dzīves vides saglabāšanu un attīstību, kā arī aktīvi iesaistās sociālā dzīvē.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti konstatējuši, ka šī gada graudaugu kopraža sasniegusi 1,75 miljonus tonnu, kas ir par 17% mazāk kā pērn taču vidēji par 16% vairāk kā vidēji piecus gadus iepriekš. Šobrīd raizes rada kartupeļu ražas novākšana.

Šogad vidējā kartupeļu ražība prognozēta 19 tonnas no viena hektāra, kas vērtējama kā laba un ir 2012.gada līmenī. Nedaudz, no 29 700 ha 2012.gadā līdz 30 000 ha šogad, pieaugusi arī kartupeļu stādījumu kopplatība.