Lauksaimniecības profesionālās izglītības iestāžu pedagogi tiekas Smiltenē

Septembrī Smiltenē norisinājās profesionālās kompetences pilnveides seminārs lauksaimniecības nozaru profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem “Modernās un digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā”, kuru organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Smiltenes Tehnikumu.

Dienas pirmajā pusē pedagogiem bija iespēja iepazīties ar Smiltenes Tehnikuma mācību bāzi veterinārmedicīnā, lopkopībā, augkopībā, mehanizācijā un ceļu būvē. Veterinārās nodaļas vadītāja Evija Bērziņa izrādīja mācību telpas un aprīkojumu. Tehnikums ļoti lepojas ar govi – dzemdību simulatoru “Abulu”, ar kuras palīdzību izglītojamie var iegūt tik ļoti nepieciešamās praktiskās iemaņas. Šis simulators no ASV tika gaidīts septiņus gadus.

Turpinājumā pedagogi dalījās pa nozarēm un grupu moderatoru pavadībā devās pilnveidot savas profesionālās kompetences.

Lopkopības pedagogi apmeklēja darba grupu par piena pārraudzības programmas “CILDA” darbību, kurā Lauksaimniecības datu centra lektore Inese Doņuka informēja par galvenajiem jauninājumiem un sistēmas lietošanas iespējām. Pārraudzības sistēmas “CILDA” galvenais mērķis ir nodrošināt ciltsdarba pārraudzības uzdevumu funkcionalitāti no plānošanas līdz rezultātu ievadei. Darba gaitā izvērtās arī spraigas diskusijas par sistēmas uzlabojumiem un to nepieciešamību.

Paralēli datorklasē LLKC IT projektu vadītāja Ilze Anhalta un Augkopības nodaļas konsultante Ilze Skudra iepazīstināja augkopības pedagogus ar saimniecības pārvaldības sistēmu “Mans lauks”. Skolotājiem bija iespēja pašiem reģistrēties datorprogrammā un, veicot praktisko uzdevumu, novērtēt saimniecības pārvaldības iespējas: sagatavot augu maiņas plānu, mēslošanas plānu, izveidot  lauku notikumus un apkopot lauku vēsturi. Skolotāji atzina, ka programmas izmantošana atvieglos plānošanas darbus saimniecībā un nodrošinās uzskaites datu apkopošanu, bet skolu audzēkņiem, iepazīstoties ar programmu, būs iespēja to izmantot savās saimniecībās.

Lauksaimniecības mehanizācijas pedagogiem bija iespēja uzklausīt teoriju un praktiski darboties Smiltenes Tehnikuma būvniecības manēžā, kurā ir viss nepieciešamais aprīkojums  darbībai ar koku, betonu, stiegrojumu un tehniku. Tehnikuma pedagogu devīze ir “Dzīvei gatavs” un saviem izglītojamajiem viņi cenšas iedot tādas zināšanas, lai, absolvējot izglītības iestādi,  jaunietis spētu īstenot projektu no idejas līdz tā realizēšanai dabā.

Smiltenes Tehnikumam ir ilggadēja sadarbība ar daudznozaru saimniecību SIA “Naukšēni”, kurā praksēs labprāt tiek gaidīti tehnikuma audzēkņi. Izsakām pateicību uzņēmuma vadītājam Jurģim Skrastiņam par sirsnīgo sagaidīšanu un skolotāju grupas uzņemšanu!

Uzņēmuma darbības sfēra ir plaša: lauksaimniecības produkcijas ražošana, piena lopkopība, kokapstrāde, rudzu iesala, minerālūdens, bezalkoholisko dzērienu un augu eļļu ražošana. Arī profesionālo izglītības iestāžu pedagogiem bija iespēja paviesoties SIA “Naukšēni” un uzklausīt saimniecības īpašnieka Jurģa Skrastiņa stāstījumu, kā arī apskatīt saimniecību zinošu darbinieku pavadībā. Diemžēl, Jurģis Skrastiņš uzskata, ka profesionālās izglītības iestādes nespēj sagatavot kvalitatīvus speciālistus, kas būtu gatavi saimniecībās strādāt, jo pārāk dinamiski attīstās tehnoloģijas lauksaimniecības nozarē, un ir daudz teorētisku, vairs neatbilstošu zināšanu. Tāpēc saimniecība ir gatava iesaistīties, nodrošinot prakses vietas, lai dotu pienesumu kvalitatīvu fermu pārvaldnieku sagatavošanā.

SIA “Naukšēni” apsaimnieko vairāk nekā 2000 hektārus. Saimniecības agronoms iepazīstināja ar saimniecībā audzētajiem laukaugiem un pielietotām tehnoloģijām. Saimniecībā galvenokārt audzē zālaugus, rudzus, kukurūzu, ķimenes, kā arī graudaugus un rapsi. Ieteica iekļaut ķimenes augu maiņā, kas ir labs priekšaugs ziemas kviešiem. Dalībnieki novērtēja ziemas kviešu šķirnes ‘Creator’ lauku, kas bija ierīkots, izmantojot samazināto augsnes apstrādi. Agronoms atzinīgi novērtēja šo tehnoloģiju, salīdzinot ar citām augsnes apstrādes metodēm. Ziemas kviešu laukā priekšaugs bija ziemas rapsis, pēc tā novākšanas lauku sadiskoja, lai izprovocētu rapša sadīgšanu, pēc tā sadīgšanas izmantots glifosāts, lai atbrīvotu laukus no sārņauga un pēc tam lauks sadiskots un veikta ziemas kviešu sēja. Sējums bija vienmērīgi sadīdzis.

Saimniecībā izmanto precīzās mēslošanas shēmu, kas balstās uz augsnes analīzēm. Saimniecībā aktīvi veic augsnes kaļķošanu, izmanto kaļķakmens miltus, jo augsnes reakcija pH ir no 5,5 un augstāka. Mēslošanā izmanto arī šķidrmēslus, kurus galvenokārt lieto kukurūzai. Novērtējām arī kukurūzas sējumu, kas bija ierīkots ar dažādām šķirnēm. Saimniecība seko līdzi jaunākām tehnoloģijām, kas veicina augsnes auglības saglabāšanu un nodrošina ilgtspējīgu saimniekošanu.

Paldies saimniecības agronomam Robertam Muceniekam par atsaucību, daloties ar savu praktisko pieredzi un vērtīgām atziņām laukaugu audzēšanā!

Saimniecībā ir arī aptuveni 600 slaucamas govis, kā arī teles, lielākoties pašu izaudzētas, jo liela uzmanība tiek pievērsta ģenētikai. Tiek izmantots tikai šķirotais ģenētiskais materiāls, kas, lai arī ir dārgāks, bet ilgtermiņā atmaksājas. Nākotnē plānota sadarbība ar Igaunijas laboratoriju, kas nodrošinās govis ar embriju transfēru. Diemžēl līdzšinējā sadarbība ar Latvijas speciālistiem bijusi neveiksmīga. Jaundzimušie teliņi pēc pirmās piebarošanas ar pirmpienu tiek novietoti ārā, speciāli tam paredzētās novietnēs.

Ar barības piestumšanu 24 reizes diennaktī panākts vidējā izslaukuma pieaugums no 28 līdz  42 kg dienā. Tas bijis iespējams, tikai pateicoties darbinieku aktīvai iesaistei un atsaucībai, jo šis process notiek pēc stingra grafika. Govis tiek turētas uz smilšu pakaišiem, ko saimniecības speciālisti atzinuši par labāko izvēli.

Saimniecība joprojām turpina attīstīt savu lopkopības sektoru, būvējot jaunu govju novietni, lai spētu palielināt slaucamo govju skaitu līdz 1000 govīm. Īpaša pateicība lopkopības sektora vadītājam Arnim Bolem par iepazīstināšanu ar jauno saimniecību un dalīšanos plašajā pieredzē!

Paralēli lauksaimniecības mehanizatori iepazinās ar SIA “Naukšēni” materiāli tehnisko bāzi un tehnoloģiju risinājumiem saimniecībā.

Pirms došanās prom no saimniecības, pedagogi tika aicināti dalīties ar dienas laikā gūtajiem iespaidiem un atziņām.  Vairāki pedagogi uzsvēra, ka šī ir perspektīva saimniecība, aprīkota ar jaunām tehnoloģijām, ļoti atvērta, ar milzīgu uzsvaru uz dzīvnieku labturības prasību nodrošināšanu. Piemēram, govju apsmidzināšana ar ūdeni, ja temperatūra kūtī pārsniedz +19 grādus. Šo risinājumu izdomājuši un konstruējuši paši saimniecības darbinieki. Tiek izmantotas inovācijas jebkurā no darbības virzieniem. Nevarēja nepamanīt, ka SIA “Naukšēni” ir saimniecība ar reāliem saimniekiem, kuri gatavi dalīties ar savām zināšanām un darbojas dabai draudzīgi, lai sasniegtu maksimālu rezultātu ar minimāliem resursiem. Tika novērots, ka tiek realizēta ļoti motivējoša daba organizācija, visiem iesaistītajiem ir skaidrība, kas, kā un kāpēc ir darāms. Uz jautājumu, vai piena slaukšana kādreiz tiks pilnībā robotizēta, izskanēja stingrs “Nē”. Ražošanas vadītājs Arnis Bole teica tā: “Cilvēkiem šeit vajag darbu, lai lauki nepaliek tukši!”

Paldies visiem iesaistītajiem par sniegtajām zināšanām un vērtīgo pieredzi!

Dita Mauraga,
LLKC Tālākizglītības nodaļas izglītības projektu vadītāja

Ilze Skudra,
LLKC Augkopības nodaļas konsultante

Foto: Maija Sirvide