Papildina zināšanas par meliorācijas sistēmu nozīmi lauksaimnieciskajā darbībā

Lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar ūdens resursu pieejamību, izmantošanu un kvalitāti. Tāpēc ir būtiski ikvienam, kas iesaistīts lauksaimniecības nozarē, zināt un izprast, kāda ir šī lauksaimniecības ietekme uz ūdens resursiem, kā veicināt to aizsardzību, pārvaldību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.  Kā teicis franču filologs F. Bēkons, “zināšanas ir spēks”, tāpēc zinot un izprotot šīs ietekmes, ir pārliecība, ka tas veicinās lauksaimniecības nozarē iesaistītās personas uz iespējamām domāšanas un rīcības izmaiņām, lai saimniekotu ūdeņiem draudzīgāk.

Lai paaugstinātu zināšanas un izpratni par vides procesiem un cilvēka radītām ietekmēm uz ūdens resursiem, veicinātu labāku un ilgtspējīgāku virszemes ūdens resursu apsaimniekošanu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) katru gadu divas reizes gadā LIFE GoodWater IP projekta ietvaros organizē klātienes mācības lauksaimniekiem, nozares konsultantiem, zemju īpašniekiem un citiem interesentiem. 29. janvārī LLKC organizēja pirmās mācības 2025. gadā ar mērķi sniegt zināšanas un izpratni tieši par meliorācijas sistēmu nozīmi lauksaimnieciskajā darbībā un tās ietekmi uz ūdeņu kvalitāti. Kā zināms, meliorācija ir zemes uzlabošanas pasākumu kopums, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un konkrētā teritorijā maina grunts hidroloģiskos apstākļus, kā arī nodrošina infrastruktūras un teritoriju aizsardzību pret applūšanu. Meliorācija ir arī ilgtspējīgas un ekonomiski pamatotas lauksaimniecības pamats.

Mācībās tika pieaicināti projektā LIFE GoodWater IP iesaistītie lektori no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) – asociētais profesors, Ph. D. Artūrs Veinbergs un profesors, Dr. sc. ing. Ainis Lagzdiņš.

Mācību ietvaros dalībnieki iepazinās ar ūdens apsaimniekošanā izmantoto videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementiem, to izvēli un funkcijām, piemēram, sedimentācijas baseini, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža, mākslīgie mitrāji u. c. Mācību laikā dalībniekiem bija aktuāls jautājums par mākslīgo mitrāju izveides iespējām ūdens piesārņojuma piesaistei. Lektors Ainis Lagzdiņš uzsver, ka “mitrāju izbūvei svarīga ir vietas izvēle”. Linda Grinberga no LBTU papildina lektoru, uzsverot, ka “mitrājs ir kā bioloģiska ūdeņu kvalitātes uzlabošanas iekārta, kuras veids un tehniskie risinājumi visos gadījumos nav vienādi, bet tiek pielāgoti individuāliem gadījumiem atbilstoši konstatētajai ūdens kvalitātes problemātikai un vietai raksturīgajiem apstākļiem”. Mācību laikā bija aktuāls jautājums, vai arī lauksaimniekiem būs iespējams pieteikties projektiem, lai izbūvētu videi draudzīgus risinājumus (mākslīgos mitrājus) savas saimniecības īpašumos. Uz šo jautājumu atbildi sniedza Edgars Griķītis, kurš pārstāv VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), atbildot, ka “Zemkopības ministrija pašlaik strādā pie Ministru kabineta noteikumu projekta par atbalsta piešķiršanu mākslīgo mitrāju izveidei. Ja noteikumi tiks izsludināti, tad atbalsta saņemšanai tiks vērtēts, vai esošā teritorijā ir piesārņoti ūdeņi, kurus ir nepieciešams attīrīt”.

Videi draudzīgi meliorācijas sistēmu risinājumi ir ļoti nozīmīgi, jo nodrošina ne tikai liekā mitruma uztveršanu un novadīšanu no lauksaimniecības zemēm, bet arī veicina dabas daudzveidības palielināšanos, samazina slāpekļa un fosfora savienojumu, suspendēto vielu koncentrācijas ūdenī.

Mācību tēmu apguve deva iespēju arī uzzināt par meliorācijas sistēmu ietekmi uz augiem un augsni. Tika aplūkotas iespējas un riski, ietekmējot siltumnīcas efekta gāzu izdalīšanos un piesaisti, mazinot plūdu draudus un augsnes erozijas riskus. Aplūkoti praksē pielietoti melioratīvie risinājumi un regulāri meliorācijas sistēmu uzturēšanas aspekti. Kā mācību laikā uzsvēra lektors Artūrs Veinbergs, “meliorācijas sistēmā katrs elements ir svarīgs”, un “nodefinējot skaidrus sasniedzamos rezultātus un pielietojot atbilstošus risinājumus, ir iespējams atrast balansu starp vides un saimnieciskajām interesēm”. Lektors akcentēja esošo meliorācijas fondu un iespējamos pasākumus meliorācijas sistēmu uzturēšanai, atjaunošanai un pārbūvei. Dalībnieki aktualizēja jautājumus par īpašumu piederību, īpašnieku atbildību, nodrošinot meliorācijas sistēmu funkcijas savās un kaimiņu platībās. Tāpat aktuāls bija jautājums par izraktā materiāla izmantošanu, veicot ūdensteču tīrīšanu. Lektora ieskatā, tas ir “auglīgs materiāls, kuru var iestrādāt uz lauka kā barības vielas”.

Kopumā secināms, ka apdomīgi plānota un pilnvērtīgi uzturēta meliorācijas sistēma ir būtiska ražīgai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Ūdens novadīšana no pārmitrām augsnēm uzlabo kultūraugu augšanas apstākļus, platību apsaimniekošanas iespējas, mazina augsnes ūdens erozijas riskus un veicina efektīvāku barības vielu uzņemšanu kultūraugu ražas nodrošināšanai. Atbildīga ūdens apsaimniekošana dod ne tikai ekonomisko ieguvumu, bet nodrošina vides aizsardzību un ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu. Lektors Ainis Lagzdiņš savu prezentāciju noslēgumā akcentēja, ka “par meliorācijas sistēmām ir nepieciešams rūpēties”.

Diskusijās tika apspriesti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras lauksaimnieki un zemju īpašnieki, uzturot meliorācijas sistēmas.

Mācībās piedalījās lielāks dalībnieku skaits nekā ierasti, pārstāvot dažādas nozares. Dalībnieku vidū bija pārstāvji no zemnieku saimniecībām, uzņēmumiem, Dabas aizsardzības pārvaldes, AREI Priekuļu pētniecības centra, ZMNĪ, LBTU, kā arī privāto zemju īpašnieki, LLKC konsultanti u. c. Lielais mācību dalībnieku skaits liecina, ka cilvēkiem ir aktuāli jautājumi par meliorācijas sistēmu nozīmi lauksaimnieciskajā darbībā, to ietekmi uz ūdeņu kvalitāti, ekspluatāciju un uzturēšanu.

Mācību dalībnieki noslēgumā tika aicināti novērtēt šo mācību lietderīgumu un atzina, ka iegūtās zināšanas palīdzēs labāk izprast ūdens apsaimniekošanas būtiskumu, meliorācijas nozīmi, uzturēšanu un pielāgot savas saimniecības praksi efektīvākai un videi draudzīgākai saimniekošanai.

Ūdeņiem draudzīga saimniekošana ir apgūstama arī tiešsaistē LLKC tālmācībā, kurā ir pieejams jauns mācību kurss “Virszemes ūdens resursi un to ilgtspējīga apsaimniekošana” https://new.llkc.lv/lv/nozares/projekti/udeniem-draudziga-saimniekosana-apgustama-tiessaiste, kas tapis projekta LIFE GoodWater IP ietvaros.

Pašlaik kursā pieejamas trīs apakšprogrammas – lauksaimniecība, mežsaimniecība un akvakultūra. Plānots, ka ceturtā apakšprogramma – notekūdeņu apsaimniekošana – būs pieejama šī gada pavasarī.

Lauksaimnieki, zemju īpašnieki, nozares konsultanti, topošie speciālisti un citi interesenti ir aicināti reģistrēties un apgūt šī mācību kursa lauksaimniecības moduli, kas  pieejams  www.llkc.lv sadaļā Tālmācība. Tālmācību kursa lauksaimniecības modulī var apgūt pilnu kursu par ūdens resursu apsaimniekošanas pasākumiem lauksaimniecības nozarē un lauksaimniecības zemju izmantošanā, mazinot ietekmes uz iekšzemes ūdeņiem un nodrošinot laba ūdens stāvokļa sasniegšanu, t. sk. par meliorācijas sistēmu nozīmi lauksaimnieciskajā darbībā un tās ietekmi uz ūdeņu kvalitāti.

Evita Jaņēviča,   

LLKC Projektu un attīstības daļas vides projektu vadītāja

Uzziņa:

Informācija sagatavota, īstenojot LIFE integrēto projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014). Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda. Plašāka informācija atrodama www.goodwater.lv un https://www.facebook.com/LIfeGoodwaterIP/

Šī informācija atspoguļo tikai LIFE GOODWATER IP projekta partneru viedokli un Eiropas Komisijas Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra neatbild par to kā tiek izmantota šeit paustā informācija.