Vai Ziemassvētku kociņus audzēt ir izdevīgi?

Ziemassvētku eglīte ir viens no unikālākajiem produktiem pasaulē. Tās audzēšanai nepieciešami 5 līdz 10 gadi, un realizācija notiek tikai vienu reizi gadā no decembra vidus līdz janvāra sākumam.

Pasaulē Ziemassvētku kociņu audzēšana aizsākās vairāk nekā pirms 80 gadiem, bet pie mums, Latvijā, pirmā Ziemassvētku kociņu plantācija tika ierīkota 1994. gadā. Šķiet, ka tas varētu būt kā viens no labiem un viegliem biznesa veidiem, jo klimatiskie apstākļi pie mums ir piemēroti kociņu audzēšanai, tomēr tā vis šobrīd gluži nav.

Mainījusies situācija tirgū

Pa šiem gadiem ir mainījusies situācija tirgū un pircēju gaume. Ja agrāk pietika ar mežā izcirstām dabiski augušām eglītēm, tad tagad, tirgū ienākot importa eglītēm no Dānijas vai Vācijas, mūsējās, mežā augušās, izskata ziņā krietni atpaliek. Arī speciāli audzētās eglītes ar veidotiem vainagiem nevarēja konkurēt ar Eiropā atzītām tā sauktajām Normann balteglēm ar garām skujām, kuplu un simetrisku vainagu un ilgāku uzglabāšanas laiku. Mainoties pircēju gaumei, pēdējos gados pieaudzis pieprasījums pēc eglītēm podiņos, kas audzētas stādaudzētavās.

Pieprasījums pēc pašmājās audzētām eglītēm krietni samazinājies, kad AS “Latvijas valsts meži” atļāva nocirst Latvijas iedzīvotājiem vienu eglīti bez maksas savos apsaimniekojamos mežos. Audzētāji atzīst, ka grūti pārdot to, ko var dabūt par brīvu.

Nav viegls bizness

Pēc aptuvenas informācijas, Latvijā ar Ziemassvētku kociņu audzēšanu nodarbojas apmēram 20–30 audzētāji aptuveni 200 ha platībā. Speciālisti saka, ka pēdējā laikā audzētāju skaits atkal pieaug, pamazām atsakoties no vietējām eglītēm un audzējot sudrabegles un baltegles. Pašlaik lielākā Ziemassvētku eglīšu plantācija Latvijā atrodas netālu no Liepājas un pieder uzņēmumam MGLS, kas jau desmit gadu audzē Normann baltegles no Dānijā pirktiem stādiem. Uzņēmums izaudzēto produkciju pārdod Latvijā interneta vietnē eglupiegāde.lv un eksportē uz ārvalstīm.

Lai nopietni uzsāktu kociņu audzēšanu, nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi. Speciālisti aprēķinājuši, ka viena hektāra stādījumu ierīkošanas izmaksas ir līdz 18 000 eiro. Lai ieguldījumi atmaksātos, nepieciešami 3–5 hektāri, bet eglītes realizēt var tikai pēc pieciem vai astoņiem gadiem. Katru gadu stādījumus vajag kopt – sākumā kultivēt rindstarpas, vēlāk pļaut zāli, izgriezt bojātos zarus, papildus būtu nepieciešami vēl ap 500 eiro uz hektāru.

Viens no Ziemassvētku kociņu audzēšanas riskiem ir nelūgtie viesi – meža dzīvnieki un zagļi. Tad būtu jārēķinās vēl ar izdevumiem žoga ierīkošanai un novērošanas kamerām. 

Viens no zemes izmantošanas veidiem

Parasti Ziemassvētku eglītes tiek audzētas tieši lauksaimniecības zemēs, jo tas ir kā viens no pagaidu risinājumiem, kā izmantot lauksaimniecībai nepiemērotās zemes.

Pēc šobrīd pastāvošās likumdošanas, Ziemassvētku eglīšu plantācijas uzskata kā “kokaugu stādījumus” un var audzēt lauksaimniecības zemēs, ja tas atbilst teritorijas attīstības plānam, nav īpaši aizsargājams biotops un nav pretrunā ar Meliorācijas likuma prasībām. Lauksaimniecībā izmantojamā zemē kociņu maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kura kultūru atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Diemžēl Lauku atbalsta dienesta norādījumos teikts, ka ES atbalstītie platību maksājumi par šo zemes izmantošanas veidu īpašniekam gan nepienākas. 

Zemes saimniekam pastāv arī iespēja pēc termiņa beigām mainīt zemes izmantošanas veidu un noformēt, piemēram, kā mežu vai plantāciju mežu, ja tā atbilst mežaudzes kritērijiem.

Ziemassvētku kociņu audzēšana ir tikai viens no zemes izmantošanas veida piemēriem. Un, ja tas nav kā bizness, tad var būt laba iespēja kādam neizmantotam zemes stūrītim un vēlāk pašu priekam. Lai jauki saulgriežu svētki ar jauku noskaņu un egļu smaržu istabā!

Sarmīte Grundšteine, Meža konsultāciju pakalpojumu centrs

Foto: no MKPC arhīva