Stirnas un meža cūkas – tagad nelimitētie medījamie dzīvnieki

Šogad 20. aprīlī stājās spēkā jaunie grozījumi 22.07.2014. Ministru kabineta noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi”. Tie paredz dažādas būtiskas izmaiņas saskaņā ar grozījumiem Medību likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. aprīlī.

Viens no noteikumu izmaiņu iemesliem bija nepieciešamība pārskatīt atsevišķu medījamo dzīvnieku sugu medību termiņus ar nolūku mazināt postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Valsts meža dienests (VMD) ir apkopojis būtiskākās izmaiņas Medību noteikumu jaunajā redakcijā.

Stirnas un mežacūkas – nelimitētas, lūši – nemedījami

Stirnas un mežacūkas ir kļuvušas par nelimitētajiem medījamajiem dzīvniekiem, taču šo sugu medību termiņi saglabājušies iepriekšējie. Mežacūkas ir medījamas visu gadu, stirnu āži – no 1. jūnija līdz 30. novembrim, bet stirnu kazas un kazlēni – no 15. augusta līdz 30. novembrim. No medījamo dzīvnieku saraksta ir svītroti lūši, kurus medīt vairs nav atļauts.

Kā jau iepriekš norādīts, saskaņā ar Medību likuma Pārejas noteikumu prasībām VMD izdevis rīkojumu, ka mežacūku medības ar marķieriem šajā medību sezonā faktiski turpinās līdzšinējā kārtībā, taču nemaksājot par marķieriem valsts nodevu. Visi medību iecirknī nomedītie un ievainotie dzīvnieki, tai skaitā stirnas un mežacūkas, jāreģistrē nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā (Medību noteikumu 2. pielikums). To darot, alnim, staltbriedim, stirnai un mežacūkai nepieciešams norādīt arī dzimumu un vecumu.

Līdz 2023. gada 1. aprīlim vēl ir atļauts medīt stirnas un mežacūkas medību iecirkņos, kas mazāki par 350 hektāriem, ja ir spēkā līgums par attiecīgo sugu limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos. Turpmāk saskaņā ar Medību likumu stirnas un mežacūkas būs atļauts medīt platībās, kas ir vismaz 350 ha lielas.

Izmaiņas staltbriežu, bebru un ondatru medību nosacījumos

Ievērojami mainīti staltbriežu medību nosacījumi, kas kļuvuši daudz detalizētāki. Staltbriežu buļļu medību termiņš pagarināts par divām nedēļām un ilgst no 1. septembra līdz 15. februārim. Līdz divus gadus vecu staltbriežu buļļu (tautā dēvēto “špīseru”) medības atļautas no 15. augusta līdz pat medību sezonas beigām 31. martā. Turklāt “špīseri” drīkst medīt, izmantojot arī staltbriežu govs medību atļauju.

Staltbriežu govju un teļu medības tagad atļauts sākt mēnesi agrāk. Govju medību termiņš tagad ilgst no 15. jūlija līdz 31. janvārim, bet teļu medību termiņš – no 15. jūlija līdz medību sezonas beigām 31. martā. Staltbriežus un mežacūkas dzinējmedībās atļauts medīt no 1. oktobra līdz 31. janvārim, bet vēlāk – tikai individuālajās medībās. Savukārt bebrus un ondatras meliorācijas sistēmās drīkst medīt divas nedēļas ilgāk – no 15. jūlija līdz 30. aprīlim.

Termālie tēmēkļi un papildus drošības prasības

Mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās diennakts tumšajā laikā turpmāk atļauts izmantot arī siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus, taču ar tādiem pašiem nosacījumiem kā medību lukturus un naktsredzes tēmēkļus – tikai atrodoties uz paaugstinājuma, kas nav zemāks par 2,5 metriem, un tēmēkļa izmantošana jādokumentē medību pārskatā. Diennakts tumšais laiks sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta.

Medību noteikumos iekļauta viena papildus drošības prasība. Tāpat kā iepriekš, dzinējmedībās šaušanu mastā pārtrauc, ja dzinēji atrodas tuvāk par 200 metriem no mednieku līnijas. Taču tagad šaušanu mastā pārtrauc arī tad, ja reljefs vai mežaudze nenodrošina, ka šāviņš savā lidojumā neapdraud cilvēkus, ēkas vai transportlīdzekļus. Tas ir, ja dzinējmedību mastā ir liela, atklāta platība (piemēram, izcirtums) un pastāv risks, ka šāviens tajā kādu var apdraudēt, tad šaut mastā vairs nedrīkst.

Marķiera nostiprināšana un medījuma pārvietošana

Medību noteikumu grozījumos precizēta marķiera izmantošanas kārtība. Marķējot medījumu, marķieri nostiprina uz dzīvnieka. Nostiprinot marķieri, to atļauts aplikt arī ap dzīvnieka ragu. Tāpat kā iepriekš, marķieri nostiprina tā, lai to nebūtu iespējams noņemt bez marķiera sabojāšanas.

Spēkā paliek noteikums, ka par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu uzskatāma arī dzīvnieka ķermeņa ievietošana transportlīdzeklī vai piestiprināšana pie tā, izmantojot sakabes elementus.

Robežlīgumi un medības postījumu vietās

Ja medību kolektīvs robežlīgumā vienojies ar visiem kaimiņiem par ārējām robežām un reģistrējis līgumu VMD, tad šo robežu iekšienē medību platībās drīkst būt “pārrāvumi”, kas lielāki par 100 metriem. Robežlīgumu slēdz uz termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu.

Mainījušies arī nosacījumi medību atļauju izsniegšanai postījumu vietās. Saņemot iesniegumu par medību atļaujas piešķiršanu virs limita, kā arī medīšanai ārpus medību termiņa postījumu vietās, kurās veikti aizsardzības pasākumi, VMD to izskata piecu darba dienu laikā. Ja postījumu vietā veikti aizsardzības pasākumi, tad virslimita medību atļauju VMD var izsniegt visā medību iecirknī, bet ja aizsardzības pasākumi nav veikti – tikai konkrētajā postījumu vietā.

Plašāk ar Medību noteikumu konsolidēto versiju var iepazīties interneta vietnē www.likumi.lv, savukārt cita ar medībām noderīga informācija pieejama interneta vietnē www.vmd.gov.lv sadaļā Medības.

Pēc VMD informācijas

https://dabasdati.lv/lv/image/ig50f46bj54mhb5j6jlf7nnmb7/381860/