Netraucēt un paskatīties uz mežu no cita skata punkta

Vasara mežā ir klusais periods, runājot par darbošanos un saimniekošanu. Dabā viss ir sazaļojis, putniem turpinās ligzdošana, meža dzīvniekiem piedzimuši mazuļi. Laiks apsekot savu meža īpašumu, lai vairāk pavērotu dabas daudzveidību un paskatītos uz mežu no cita skata punkta.

Lai netraucētu ligzdojošos putnus un meža dzīvniekus vairošanās sezonā, meža likumdošanā (MK noteikumi Nr. 936 no 18.12.2012.) ir noteikti jaunaudžu kopšanas ierobežojumi. No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam visos mežos aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu, lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana, izņemot jaunaudzes, kurās skuju koku vidējais augstums nepārsniedz 0,7 metrus, bet lapu koku − 1 metru.

Bioloģiskā daudzveidība

Mežam bez ekonomiskās vērtības ļoti nozīmīga ir arī ekoloģiskā vērtība, kam ir liela loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Atbilstoši meža likumdošanai mežos jau tiek aizsargātas noteiktas audzes struktūras, piemēram, ekoloģiskie koki, lielu izmēru kritalas, stumbeņi, sausie koki u. c.  Audzēs, kas attīstījušās dabiski un nav saimnieciskās darbības skartas, vai skartas nenozīmīgi, šādi struktūras elementi ir lielā vairumā. Tos apdzīvo dažādas retas sūnu, ķērpju, piepju, kukaiņu un gliemežu sugas, kas var eksistēt un attīstīties tikai šādos piemērotos apstākļos. Tādas audzes atbilst dabisko meža biotopu kvalitātes kritērijiem, bet minētās sugas sauc par dabisko meža biotopu indikatorsugām un speciālajām biotopu sugām.

Saimnieciskās darbības rezultātā šīs dzīvotnes (biotopi un struktūras tajos) nereti izzūd, tas rada dzīves vietu fragmentāciju un negatīvi ietekmē daudzu sugu pastāvēšanu. Minimālais attālums, lai pārvietotos starp biotopu fragmentiem, katrai sugai ir atšķirīgs, sākot no daudziem kilometriem zīdītājiem un putniem līdz dažiem metriem bezmugurkaulniekiem vai sūnu sporām.

Daudzos gadījumos dabiskie meža biotopi vienlaikus atbilst arī kādam Latvijas vai Eiropas Savienības aizsargājamam meža biotopam.

Zemes īpašnieks var piedalīties sava īpašuma apsekošanā

Lai iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par esošajām dabas vērtībām Latvijā, 2017. gadā ir uzsākta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu jeb dzīvotņu izplatības un kvalitātes apzināšana – dabas skaitīšana. Biotopu apsekošanu Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā veic eksperti, kuri dabā apseko teritoriju, aizpilda speciālu apsekojama anketu un kartē iezīmē precīzu konstatētā biotopa robežu. Arī šogad daudzi meža īpašnieki ir saņēmuši informatīvās vēstules par dabas skaitīšanu konkrētā īpašumā.

Satiekot ekspertu, zemes īpašniekam ir tiesības piedalīties sava īpašuma apsekošanā un uzdot par to jautājumus, tomēr jāņem vērā, ka eksperta vērtējums ir informatīvs un galīgais vērtējums tiks izdarīts tikai pēc datu kvalitātes pārbaudes, ko veiks Dabas aizsardzības pārvalde. DAP informē, ka ES nozīmes biotopu kartēšana tikai apzina trūkstošo informāciju un apkopo datus, nenosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus. Pēc projekta īstenošanas zemju īpašniekiem būs vairāki ieguvumi – nevajadzēs tērēt līdzekļus ekspertīzēm, lai pieteiktos atbalsta/kompensāciju maksājumiem, saņemtu būvatļaujas vai tehniskos noteikumus, palīdzēs samazināt administratīvo slogu un laika resursu patēriņu dažādu atļauju sagatavošanā un izsniegšanā, jo ievadītie dati būs savietoti ar citām valsts informācijas sistēmām.

Vairāk par dabas skaitīšanu var uzzināt interneta vietnē www.skaitamdabu.gov.lv, jautājumu gadījumā DAP aicina sazināties: skaitamdabu@daba.gov.lv; tālr. 26107005.

Eksperti aicina meža īpašniekus apskatīt mežaudzes un konsultēties ar speciālistiem, lai iegūtu pilnīgu informāciju par sava meža īpašuma bioloģiskajām vērtībām un tālāk lemtu par optimālu un pareizu apsaimniekošanas režīmu.  

Raksta sagatavošanā izmantota DAP informācija.

Sarmīte Grundšteine,

MKPC direktora vietniece informācijas un apmācību jomā