Kā pasargāt jaunaudzes no meža dzīvnieku postījumiem?

Pēdējos gados ir pieaudzis briežu dzimtas dzīvnieku – alņu, stirnu un staltbriežu – skaits. Līdz ar to palielinājies arī postījumu apmērs jaunaudzēm, kas ir neatņemama šo meža dzīvnieku barības bāze.

Pārnadži ziemas periodā proteīna iztrūkumu mēģina kompensēt, pastipri­nāti ēdot priežu un egļu dzinumus. Briežu dzimtas zīdītāji pārtiek arī no koku mizas. Tā tiek gan apgrauzta, gan bojāta, rīvējot ragus, kas izraisa koka pilnīgu vai daļēju nokalšanu.

Visbiežāk tiek postītas priežu, apšu, cieto lapu koku un egļu jaunaudzes, bet vietās ar lielu pārnadžu skaitu – arī bērza jaunaudzes.

Pasargāt var, lietojot repelentus

Viens no veidiem, kā pasargāt jaunaudzes no meža dzīvnieku bojājumiem, ir dažādu repelentu izmantošana.

Repelenti ar nepatīkamu garšu un smaku. Tirgū pieejami repelenti, kas piešķir stādam nepatīkamu smaku un garšu. Izmanto šķidrumus, kuru smaka atgādina asins, naftas produktu vai jēlgumijas smaku. Šajā grupā pieejami tādi repelenti kā Plantskydd, Trico u. c.

Repelents Trico ir gatavs šķidrums, kura pamatā ir aitu tauki, savukārt repelentu Plantskydd aktīvā viela ir žāvētu asiņu milti. Šie līdzekļi mežā izsmidzināmi, izmantojot motorizētos vai ar roku darbināmos smidzinātājus. Šo repelentu izsmidzināšanai piemērotākais laiks ir septembra beigas, oktobra sākums, tādēļ novembrī to lietošana nebūs efektīva.

Repelenti, kas veido nepatīkamas sajūtas. Vēlāk rudenī vēl var izmantot repelentus, kas veido nepatīkamas sajūtas dzīvnieka žokļos, smilts garšu. Tos uzklāj uz kociņu galotnēm ar otiņu vai cimdiem. Pieejami repelenti Cervacol Extra, WAM extra, WŐBRA u. c. Tie ir gatavi pastas veida maisījumi, kuru pamatā ir kvarca smilts un līmes maisījums.

Briežu dzimtas dzīvniekiem, nokožot šādi pārklāto kociņu, rodas nepatika pret smilts klātbūtni mutē, un tas zvērus attur no pārējo aizsargāto kociņu bojāšanas. Piemērotākais laiks augu aizsardzības līdzekļu uzklāšanai ir dienas, kad āra temperatūra ir krietni virs 0 ^oC un aizsargājamie kociņi ir sausi. Šādos apstākļos pielietotie līdzekļi pēc uzklāšanas pagūst nožūt un pilda savu funkciju visas ziemas garumā.

Koku individuālie mehāniskie aizsarglīdzekļi

Aizsargspirāles. Jaunajai priedei, sasniedzot apmēram 1,5 m augstumu, atsevišķās stumbra vietās vairs  nav skuju, tāpēc briežu dzimtas dzīvniekiem arvien vairāk interesē tieši koka miza un sānu dzinumi nevis centrālais pumpurs. Lai pasargātu koku stumbrus no postījumiem, iespējams izmantot aizsargspirāles. Tām ir caurumi, kas ļauj stumbram elpot. Koks tad var mierīgi augt, un, stumbram briestot resnumā, spirāle padodas, paplešas.

Aizsardzības cilindri un aizsargsiets. Stumbru aizsardzībai pieejami arī plastikāta aizsardzības cilindri, kuru augstums ir no 0,3 līdz pat 1,5 m. Tie labi aizsargā kociņus, tomēr katru pavasari nepieciešama audzes apsekošana, jo sniega ietekmē, kā arī satrunot atbalsta mietiņiem, aizsargcilindri var nošķiebties vai pieplacināties pie zemes. Elastīgais plastmasas aizsargsiets labi pasargā pret peļveidīgajiem grauzējiem, zaķiem un pārnadžu postījumiem pirmajos gados, bet kociņi, augot cauri sieta acīm, var deformēties.

Jāatzīst, ka koku individuālajiem aizsarglīdzekļiem ir samērā augstas izmaksas, tie nav piemēroti lielu platību aizsardzībai, kā arī nepieciešama regulāra apsekošana un uzturēšana.

Nemazgāta aitas vilna. Ja jaunaudzes platība nav liela, jauno kociņu aizsardzībai var izmantot nemazgātu aitas vilnu, uztinot to uz galotnēm. To var darīt arī ziemā neatkarīgi no laikapstākļiem, jo vislielākie postījumi parasti tiek nodarīti no janvāra līdz marta beigām. Vilna atbaida dzīvniekus no jaunajiem kociņiem gan ar smaku, gan ar garšu. Specifiskā smaka, kas piemīt nemazgātai aitas vilnai (kūts un sviedru), atbaida dzīvniekus no jaunaudzēm.

Mežsaimnieciskās metodes

Veicot jaunaudžu kopšanu, saglabā līdz 2 metrus augstas pameža koku un krūmu sugas (pīlādži, kārkli, ozoli, oši, liepas, kļavas u. c), kas netraucē mērķa sugas koku augšanai. Veicot priežu jaunaudžu kopšanu, saglabā bojātos kokus, kas netraucē mērķa sugas koku augšanai. Šos bojātos kokus meža dzīvnieki mēdz atkārtoti bojāt, tādā veidā var mazināt bojājuma risku pārējiem audzē augošiem veselajiem kokiem. Iespējama  “pielūžņojuma” veidošana audzes kopšanas laikā, aizcērtot apsi krūšu augstumā un nolaužot, tā padarot jaunaudzi grūti caurejamu.

Tikpat svarīgi ir sadarboties ar vietējiem medniekiem, lai regulētu pārnadžu blīvumu, kā arī, lai nepieļautu dzīvnieku piebarošanu un laizāmā sāls izvietošanu jaunaudžu tuvumā.

Plašāk par šo tēmu var uzzināt arī e-seminārā “Meža audzēšanas riski”, kas pieejams www.mkpc.llkc.lv sadaļā e-semināri meža īpašniekiem. 

Uzziņai: Ziemā vienai stirnai nepieciešami 130 kg koku un krūmu dzinumu, briedim – 650 kg, bet alnim – 2430 kg koku un krūmu dzinumu.

Edgars Iecelnieks,
MKPC mežsaimniecības projektu vadītājs