Kā izmantot sava zemes īpašuma medību tiesības?

Intensīvas saimnieciskās darbības rezultātā mežā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā cilvēki neapzināti ir radījuši barības bāzi savvaļas dzīvniekiem, kas diemžēl neko nezina par īpašumtiesībām, un katrs jauns sējums vai stādījums noteiktā gada periodā tiem ir ganības.

Rezultātā − rapša sējumus posta brieži, labību noēd un nobradā mežacūkas, jaunajiem meža stādījumiem aļņi, stirnas un staltbrieži nograuž galotnītes un noplēš stumbra mizu, vilki un lapsas nokož mājdzīvniekus, bet bebru darbības rezultātā applūst mežu un lauku teritorijas.

Ko var darīt lauku teritoriju zemes īpašnieks?

Saskaņā ar Medību likuma 29. pantu zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam.

Vispirms zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jānodrošina preventīvo pasākumu veikšana sava īpašuma aizsardzībai. Tie ir žogi, elektriskie gani, repelenti, spīguļi, jebkādi iespējamie risinājumi savvaļas medījamo dzīvnieku atbaidīšanai. Ieteicams tos savstarpēji kombinēt un mainīt, jo dzīvnieki samērā ātri pierod pie tiem.

Ja, neraugoties uz to, postījumi seko, zemes īpašniekam ir jāvēršas sava novada medību koordinācijas komisijā ar iesniegumu. Komisija, pieaicinot medību tiesību lietotāju un zemes īpašnieku vai lietotāju, konkrētajā zemes vienībā nosaka lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu un materiālo zaudējumu apmēru, kā arī pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu veikšanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā zemes vienībā.

Kā zemes īpašnieks var izmantot medību tiesības pats?

Lauku teritoriju zemes īpašnieks medību tiesības savā īpašumā var izmantot pats tikai tad, ja zemes īpašnieks ir mednieks. Nereģistrējot medību iecirkni, mednieks savā īpašumā drīkst medīt tikai nelimitētos medījamos dzīvniekus (piemēram, bebrus, lapsas, meža un akmens caunas, seskus, āpšus, pelēkās vārnas, žagatas u.c., kā arī Latvijai neraksturīgās vai invazīvās sugas – Amerikas ūdeles, jenotsuņus, jenotus, nutrijas u.c.) atļautajos medību termiņos. Visas medījamo dzīvnieku sugas un medību termiņi noteikti MK Medību noteikumos Nr. 421 2. nodaļā.

Lai zemes īpašnieks kļūtu par mednieku, jāiziet 40 stundu mednieku kandidātu kursi, pēc to beigšanas jānokārto valsts eksāmeni teorijā un šaušanā. Pēc mednieka apliecības saņemšanas, iegādājoties sezonas karti, var medīt ar slazdiem (piemēram, bebrus). Bet, lai medītu ar ieročiem, jādodas uz Valsts policiju, kur uz mednieka apliecības pamata pēc dažādu formalitāšu nokārtošanas iestāde lems par medību ieroča iegādāšanās atļaujas izsniegšanu.

Medību tiesības ieteicams nodot medību formējumam

Ar minēto Medību likuma 29. pantu likumdevēji vēlējās veicināt sadarbību starp zemju īpašniekiem un medniekiem. Nododot medību tiesības mednieku formējumam, jānoslēdz līgums, kurā jānosaka abu pušu tiesības un pienākumi. Ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi, zemes īpašnieka pienākums ir savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem. Savukārt medību tiesību lietotāja pienākums ir medīt medību iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Likums arī definē sadarbības principus, proti, zemes īpašnieka (lietotāja) un medību tiesību lietotāja pienākums ir nekavējoties nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informāciju par konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem.

Lai medītu limitētos medījamos dzīvniekus (stirnas, meža cūkas, staltbriežus, aļņus), katrai sugai nepieciešamas konkrētas Medību noteikumos noteiktas platības, piemēram, stirnām, sākot jau no 200 ha meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Labākā un ideālā prakse ir iekļauties (noslēdzot abpusēji izdevīgu, sakarīgu līgumu) konkrēta mednieku formējuma sastāvā, kuram ir pietiekoša platība limitēto dzīvnieku medīšanai. Līdz ar to īpašnieks arī uz savas zemes var veikt attiecīgos limitēto medījamo dzīvnieku regulēšanas pasākumus.

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs organizē 40 stundu mednieku kandidātu apmācības. Paralēli uzņēmuma darbiniekiem atsevišķas tēmas māca konkrētu jomu (PVD, VMD u. c.) speciālisti. Kursanti nodrošināti ar mācību materiāliem. Praktiskās nodarbības notiek sertificētā šautuvē. Mednieku un medību vadītāju kursi tiek organizēti visā Latvijā pēc interesentu pieprasījuma (minimālais skaits grupā ir 15 kursanti). Plašāka informācija:

Juris Šaiters,

MKPC medību saimniecības vecākais speciālists

FOTO

Juris Šaiters ar paša izgatavotu mežacūkas izbāzeni

Foto: no personīgā arhīva