Jaunaudzes jāuzmana no meža dzīvnieku postījumiem

Pandēmija ieviesusi korekcijas mūsu ikdienā, tostarp nosakot medību aizliegumu ar traucēšanu, bet mežā dzīve rit kā ierasts. Nereti meža dzīvnieki, galvenokārt pārnadži – alņi, brieži un stirnas – kā barošanās vietu izmanto skuju koku jaunaudzes, nodarot stādījumiem ievērojamus postījumus.

Jaunaudžu postījumu lielumu nosaka dzīvnieku skaits. Ja viņu mežā ir tik, cik pati daba spēj uzturēt, jaunaudžu postījumi ir minimāli. Medības ir viens no līdzekļiem, kas regulē meža dzīvnieku skaitu Latvijā un palīdz mazināt dzīvnieku nodarītos bojājumus mežam un lauksaimniecības kultūrām. Taču medību ierobežošana var radīt risku meža dzīvnieku skaita un postījumu pieaugumam.

Jaunaudzes izvēlas par mielasta vietu

Skuju koku jaunaudzes aļņi, staltbrieži un stirnas visbiežāk izvēlas par mielasta vietu no novembra līdz martam. Aļņi ziemā pārtiek no kārklu un apšu jaunajiem dzinumiem, nesmādē arī krūkļus, bet ziemā tie savai ēdienkartei pievieno priežu dzinumus un priežu un egļu mizas. Skuju koku dzinumi un miza meža dzīvniekiem ziemā kalpo kā zāles un vitamīni. Meža dzīvnieki nerēķinās ar to, ka kāds ir iestādījis kociņus un grib tos izaudzēt.

Ziemā alnis var pārvietoties līdz pat 40 kilometru attālumā. Bet stirnu ģimene apmetas jaunaudzē un neiet prom, kamēr nograuztas visas galotnītes. Pārnadži ar saviem zobiem bojā arī priedīšu stumbrus. Vienas ziemas laikā pārnadži var nopostīt veselas jaunaudzes.

Jāinformē medību formējums

Lai novērtētu situāciju mežā, īpašniekiem biežāk vajadzētu apsekot savas jaunaudzes. Ja rudenī veikti kādi aizsardzības pasākumi, piemēram, kociņu apstrāde ar kādu no repelentiem, nevajadzētu uz to paļauties. Iespējams, ka biežais lietus un slapjais sniegs to ir noskalojis un kociņi ir kļuvuši par viegli pieejamu barību meža dzīvniekiem.

Meža dzīvnieku klātbūtni viegli var konstatēt pēc pēdām sniegā vai dubļos, ekskrementiem un bojātiem kociņiem. Nelūgtos viesus pēc pēdām atpazīt var palīdzēt Dabas aizsardzības pārvaldes izzinošais buklets “Pēdas”, kas atrodams interneta vietnē www.daba.gov.lv.  

Medību likuma 29. pantā noteikts, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam. Savukārt, ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības ir nodevis citam medību tiesību lietotājam, noslēdzot medību tiesību nodošanas līgumu, un konstatēta meža dzīvnieku koncentrēšanās vai svaigi postījumi īpašumā esošajās jaunaudzēs, zemes īpašniekam nekavējoties jāinformē attiecīgais medību formējums un Valsts meža dienests (VMD). To var izdarīt interneta vietnē www.vmd.gov.lv sadaļā Medības. VMD ik gadu, iesaistot medību tiesību lietotājus, organizē medījamo dzīvnieku uzskaiti, ņemot vērā pieejamo informāciju. VMD ir tiesības izsniegt papildus atļaujas medījamo dzīvnieku medīšanai.

 Ko varam darīt paši?

Medību likumā noteikts, ka zemes īpašniekam ir pienākums nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Tas nozīmē, ka īpašniekam, izvērtējot iespējamo pārnadžu bojājumu riskus, jāveic meža aizsardzības pasākumi.

Meža dzīvnieki lielākos postījumus jaunaudzēm nodara martā, kad vēl ir ierobežota barības bāze. Repelentu lietošana ziemas apstākļos nav mērķtiecīga, bet var lietot mehāniskos aizsarglīdzekļus. Ja jaunaudzes platība ir neliela, var mēģināt uzvilkt mazo priedīšu galotnēm aizsargsietu, kuru izmanto dārzeņu fasēšanai, tas ir nopērkams dārzkopības veikalos. Jauno egļu stādījumu galotnes dzinuma aizsardzībai var lietot speciālos plastmasas klipšus. To svars ir neliels, uzlikšana vienkārša. Kalpošanas laiks līdz desmit gadiem.

Jaunajiem priežu kociņiem, sasniedzot apmēram 1,5 metru augstumu, atsevišķās stumbra vietās vairs  nav skuju, tāpēc briežu dzimtas dzīvniekiem arvien vairāk interesē tieši koka miza un sānu dzinumi. Mežkopji kociņu aizsardzībai iesaka izmantot pašsadalošās plastmasas spirāles. Tās uzliek uz stumbra, pasargājot kociņu no apgraušanas. Spirālveida aizsargus var lietot arī dārzā augļu koku aizsardzībai pret zaķiem un stirnām. Spirāles kalpo vairākus  gadus. Koks jāaizsargā tik ilgi, līdz tam izveidojusies kreves miza. Pēdējā laikā kā alternatīvu aizsardzības līdzekli lieto arī nemazgātu aitas vilnu, to uztinot uz koku galotnēm. Pirms uzlikšanas vilna ir jāizplucina.

Laikā, kad pastaigas mežā ir iecienītas un tajos atpūšas arvien vairāk cilvēku, aicinājums ikvienam, pamanot svaigus meža dzīvnieku postījumus jaunaudzēs, par tiem ziņot zemes īpašniekam vai Valsts meža dienestam. Savukārt meža īpašniekus aicinām būt modriem un regulāri apsekot savas jaunaudzes!

Sarmīte Grundšteine,
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs