Ja nav pieejami stādi, var izmantot mežeņus

Vairāki meža īpašnieki vērsušies pie Meža konsultāciju pakalpojumu centra speciālistiem ar jautājumu: “Ko darīt, ja kokaudzētavās stādi vairs nav pieejami?”

Meža īpašniekiem, kuri laikus stādus pasūtījuši kādā no kokaudzētavām, nekādu problēmu ar to iegādi nevajadzētu būt. Tomēr var būt neparedzēti gadījumi, piemēram, meža dzīvnieku, sala un citi bojājumi, kad nepieciešama stādu papildināšana. Ko darīt?

Var izmantot mežeņus

Ja stādi nepieciešami meža atjaunošanai un mežaudzes atjaunošanas termiņš vēl nav pienācis, stādus var pasūtīt nākamajiem gadiem kādā no kokaudzētavām un stādīšanu atlikt.

Ja platība nav liela, var izmantot mežeņus, kas iegūti savā īpašumā. Tomēr ar mežeņiem atjaunota platība normatīvo aktu izpratnē būs dabisks apmežojums. Līdz ar to samazinās iespējas šo konkrēto jaunaudzi kādreiz kopt ar ES atbalsta finansējumu, jo projektiem, kuros kopšanai tiek pieteiktas stādītas jaunaudzes, vērtēšanā ir priekšroka salīdzinājumā ar dabiskas izcelsmes jaunaudzi.

Pastāv iespēja arī mežeņus noformēt kā stādāmo materiālu ar zināmu izcelsmi. Tie jāizrok un jāpārstāda ārpus meža esošajā pagaidu kokaudzētavā. Jāraksta lūgums Valsts meža dienestā (VMD) saskaņot stādāmā materiāla ieguvi un 30 dienas pēc ieguves pabeigšanas jāinformē VMD par iegūtā materiāla daudzumu.

Praktiski dabā bieži ir situācijas, kad mežeņus nelielos daudzumos iespējams iegūt svešos īpašumos citās nemeža platībās (karjeros, zem elektrolīnijām, uz gāzes trasēm, grāvjos un to atbērtnēm, ceļu nodalījuma joslās un vēl citās platībās). Šajos gadījumos svarīgi būtu mežeņu ieguvi saskaņot ar šīs zemes īpašnieku (valdītāju), lai ar savu darbību nenodarītu tam materiālos zaudējumus.

Šādi iegūtus mežeņus gan nebūs iespējams reģistrēt VMD, tādēļ šādi atjaunotais stādītais mežs tiks reģistrēts tikai kā dabīgi atjaunojies. Tomēr tā ir laba iespēja pabeigt atjaunošanu nelielās platībās, kurās pietrūkst neliels stādu skaits – daži simti stādu. Tomēr jāņem vērā, ka šādi iegūti mežeņi ieaug tikai ap 80% no iestādītā skaita, tādēļ jāstāda mazliet lielāks skaits. Ja stādi nav lieli, un nav jāpārvieto tālu, stādīšanu iespējams veikt gandrīz visu veģetācijas sezonu.

Kādus mežeņus izvēlēties?

Priedēm izvēlas divgadīgus kociņus, kuriem iepriekšējā gadā izaudzis pirmais zaru mieturis. Eglei izvēlas minerālaugsnē augušus stādus – ap 0,3–0,5 m augstus kociņus ar tumši zaļām skujām un labu gala dzinumu, kas ir garāks par sānu zariem. Neder vecas eglītes, kurām apakšējā daļā saauguši daudzi zari ar plašu sakņu sistēmu.  Tādām eglītēm pēc izrakšanas paliks maz sīko sakņu.

Bērzam vislabāk ieaugs divgadīgi vai trīsgadīgi meženīši, kuriem miziņa pie saknēm mīksta, pelēkzaļa un tāss vēl nav izveidojusies. Jāatceras, ka pie mums aug divu sugu bērzi – kārpainais un pūkainais. Sausu platību apmežošanai jāņem tikai tādi stādi, kuriem zaru miza klāta ar mazām kārpiņām. Arī citu lapu koku mežeņiem jāvērtē ne tik daudz virszemes daļa, bet arī saknes. Jo vairāk sīko saknīšu, jo vieglāk ieaugs.

Mežeņu stādīšanai vispiemērotākā ir cilindriskā vai doblāpsta, ar kuru stādu var izcelt ar augsni, minimāli bojājot sakņu sistēmu. Tādu lāpstu var mēģināt uztaisīt arī pats zemes īpašnieks.

Vai meža stādus var iegādāties arī citās valstīs?

Saprotams, vislabāk pirkt Latvijas kokaudzētavās piedāvātos koku stādiņus, kas audzēti no vietējās izcelsmes sēklām. Bet, ja stādu trūkuma dēļ tas nav iespējams, jāatceras, ka Latvijas klimatam būs piemēroti tikai pierobežas izcelsmju stādi, citu reģionu stādu izmantošana var būt riskanta.

Lai saņemtu atļauju materiāla ievešanai, piegādātājs vismaz 30 dienas pirms plānotās darbības iesniedz VMD iesniegumu. Tajā jānorāda plānotā ievedamā materiāla suga, izcelsme, veids, daudzums, ražotājs, izmantošanas mērķis, vieta, plānotais ievešanas laiks un kravu skaits. Iesniegumam pievieno attiecīgās valsts atbildīgās institūcijas izsniegtu materiāla izcelsmi apstiprinoša dokumenta kopiju.

Lai veicas pavasara darbos!

Sarnīte Grundšteine,

MKPC direktora vietniece informācijas un apmācību jomā