Būs vērojama plaša egļu audžu kalšana

Iestājoties siltākiem laikapstākļiem, mostas dzīvā daba, tostarp arī meža kaitēkļi. 2021. gada rudens bija silts un sauss, un tas ir veicinājis aktīvu egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos. Tas varētu nozīmēt, ka 2022. gadā būs vērojama plaša egļu audžu kalšana.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” veic pētījumus par meža veselību parauglaukumos, kuri izvietoti visā Latvijas teritorijā. No 1990. gada apkopotie rezultāti liecina, ka pēdējā laikā paralēli ir savairojušies dažādi meža kaitēkļi, kas ik pa laikam nodara kaitējumu mežam.

Visbīstamākais – egļu astoņzobu mizgrauzis

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) jau vairākus gadus Latvijā un arī Eiropā ir kaitēklis numur viens un ir nodarījis ievērojamus postījumus egļu audzēm. To klātbūtni var pamanīt pēc grauzuma “miltiem” uz koku stumbra. Siltais un sausais rudens sekmēja to, ka vēl novembrī, kad mizgraužiem bija jādodas ziemot, tie bija manāmi zem koku mizas, tos bojājot. Visvairāk mizgrauža bojājumu – nokaltušas egles – konstatēti  Vidzemē, Gaujas Nacionālajā parkā, kā arī Sēlijā.

Kaitēklis var invadēt ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos arī apdraudēt veselus kokus, radot tiem neatgriezeniskus bojājumus. Kaitēkļa savairošanās intensitāti nav iespējams prognozēt, jo tā ir atkarīga no laikapstākļiem, tādēļ nepieciešams ievērot drošības pasākumus.

Saimniekojot mežā, jāņem vērā, ka mizgraužiem tagad attīstās divas paaudzes. Lai cīnītos ar šo kaitēkli, Dr. biol. Agnis Šmits, LVMI “Silava” vadošais pētnieks, iesaka lielajiem meža īpašniekiem izlikt feromona slazdus, savukārt pārējiem meža īpašniekiem – līdz 1. aprīlim no meža izvākt svaigi vēja lauztos un izgāztos zaļos skuju kokus, kas darbojas kā kaitēkļu pievilinātāji. Ja tas nav izdarīts, tad kaitēkļi maijā jau būs ieperinājušies zem izgāzto zaļo egles koku mizas. Lai neradītu draudus blakus esošajiem zaļajiem kokiem, tos vēl var izvākt no meža, nomizot un mizu sadedzināt vai nolikt, lai izkalst. Ja mežā ir tikai pāris šādu koku, tos var atstāt mežā un mizu ieskrāpēt, lai tā izkalst.

Laika periodā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim ieteicams necirst egļu mežaudzes, kas vecākas par 50 gadiem (ne vēja gāztās egles, ne arī projektētās cirsmas), izņemot gadījumus, kad egļu mežaudzes ir kompaktas un izolētas, un atrodas ne tuvāk par 100 metriem no citām pieaugušām egļu mežaudzēm. Šādas mežaudzes var nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”.

Tāpat nav ieteicama skuju koku ciršana, kas atrodas tuvāk par 100 metriem no pieaugušām egļu mežaudzēm.

Turpmākā mizgraužu masveida savairošanās un nodarītais kaitējums būs atkarīgs no laika apstākļiem.

Citi kaitēkļi

Egļu mūķene (Lymantria monacha) pēdējos gados savairojusies tieši priežu audzēs, taču bojā arī egļu audzes. Kāpuri nograuž priežu skujas. Populācija strauji pieaug un konstatēta jau visā Latvijā. Lai aizsargātu kokus no šī kaitēkļa, Agnis Šmits privātajiem meža īpašniekiem iesaka pavasarī likt līmes jostas. Tas ir efektīvs līdzeklis, jo kāpuru olas tiek dētas pie pamatnes, un līmes jostas kavē kaitēkļa nokļūšanu koku galotnēs.

Priežu audžu tīkllapsene (Acantholyda posticalis) ir skuju grauzējs, masveida savairošanās rezultātā koki iet bojā. Novērota ilgstoša kaitēkļa savairošanās, it īpaši Daugavpilī, kur priežu audzes gājušas bojā 140 ha platībā. Ir gadījumi, kad koki arī atkopjas.

Priežu galotņu sešzobu mizgrauzis (Ips accuminatus) joprojām ir aktuāls, savairošanās konstatēta Stiklu purvā pēc deguma 2019. gadā, Daugavpilī priežu audžu tīkllapsenes postītās audzēs, Tērvetē un citur. Pagājušajā gadā nebija konstatēta otrā paaudze. Vienīgais veids, kā cīnīties, ir nocirst invadētos kokus vasarā un izvākt galotnes.

Zeltvēdera mūķene (Euproctis Chrysorrhoea) pagājušajā vasarā bija savairojusies lielākoties Zemgalē kokos lauka vidū. Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet arī apdraud cilvēku veselību. Kokiem pilnīgi nograuztas lapas, karājas tīklojuma maisi. Kāpuram ir toksiski matiņi, kas cilvēkiem izraisa alerģisku reakciju. Pagaidām pie mums aizsardzības jautājums nav atrisināts.

Raksta sagatavošanā izmantota Dr. biol. Agņa Šmita prezentācija “Meža veselība 2021. gadā un pēdējo gadu aktualitātes” un ZM izstrādātais “Rīcības plāns egļu mežaudžu aizsardzībai pret egļu astoņzobu mizgrauzi 2022. gadā”

Sarmīte Grundšteine,
MKPC projektu vadītāja

Foto: MKPC arhīvs