Ukrainai varam līdzēt ar praktisku padomu

Veiksmīgi turpinoties aizsāktajai Latvijas un Ukrainas sadarbībai lauksaimniecības jomā, gada nogalē Latvijā viesojās jau otrā ukraiņu lauksaimniecības speciālistu delegācija. Galvenā uzmanība šoreiz bija vērsta uz Latvijas iespējām palīdzēt mežu nozares sakārtošanā, kā arī lauksaimniecības kooperatīvu veidošanā.

Karš Ukrainā pievērsis starptautisku uzmanību šajā valstī notiekošajam, un palīdzīgu roku dažādās jomās tai šobrīd sniedz vairākas pasaules valstis. ASV atbalsts pārsniedzis 25 miljonus dolāru, no Eiropas Savienības tuvāko gadu laikā Ukrainai atvēlēs 11 miljardus eiro.

“Latvija ir neliela valsts, un nopietnu finansiālu palīdzību mēs nevaram sniegt,” atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. “Tādēļ mēs piedāvājam savas zināšanas un pieredzi lauku vides sakārtošanā, veidojot konsultāciju dienestu, lai atbalstītu zemniekus. Mūsu taktika ir vairāk ieguldīt viņu lauksaimnieku un lēmumu pieņēmēju apmācībā,” norāda M. Cimermanis. Viņš ir pārliecināts, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības sakārtošana Ukrainā tieši atkarīga no tā, cik izglītoti un ar kādu degsmi apveltīti cilvēki darbosies šajā nozarē.

Mārtiņš Cimermanis: “Var iztērēt miljonus un miljardus pilnīgi nelietderīgi. Tādēļ būtiski ieguldīt mūsu zināšanas līderu radīšanā, kuri varētu pulcēt ap sevi cilvēkus, kas var veikt nepieciešamās reformas, jo mēs viņu vietā šos darbus neveiksim. Palīdzot radīt aizrautīgus līderus, mēs palīdzēsim viņiem pašiem izkarot savu cīņu nozaru sakārtošanā, virzoties uz pareizu lēmumu pieņemšanu. Ukraiņi paši atzīst, ka, piemēram, konsultāciju sistēmā viņiem ir četri likumi, kurus neviens neievēro, – deputāti “cep” likumus kā pankūkas, iesniedz parlamentā apstiprināšanai, bet nevienu neinteresē, kā un vai vispār šis likums tālāk strādā praksē.”

Vizītes laikā ukraiņi iepazinās ar LLKC darbības principiem un sniegtajiem pakalpojumiem, uzklausot LLKC veterinārmedicīnas eksperta Daiņa Arbidāna skaidrojumu, kāda nozīme lopkopja darbā ir konsultanta padomam. Tāpat ukraiņi apmeklēja daudznozaru saimniecību “Mežacīruļi”, skaidroja, kā darbojas dažādi kooperatīvi – PKS “Straupe”, graudaudzētāju kooperatīvs “Latraps”, kā arī dārzeņu audzētāju kooperatīvs “Mūsmāju dārzeņi”. Priekšstatu par dažādas saimniekošanas iespējām lauku teritorijās ukraiņi guva, viesojoties zivju pārstrādes uzņēmumā “Krupis” un tikšanās laikā ar asociāciju “Lauku ceļotājs”.

Būtiska vizītes sastāvdaļa bija arī Latvijas mežu nozares iepazīšana. Tās sakārtošana Ukrainā pašlaik izvirzīta kā viena no prioritātēm. To, kā īstenotas reformas meža nozarē, ukraiņi visai mērķtiecīgi pēta Polijā un arī Latvijā. “Šajās valstīs īstenotās reformas ukraiņi uzskata par sava veida veiksmes stāstu, tādēļ labprāt iepazīst mūsu organizatorisko struktūru un nozari kā tādu,” atzīst LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra vadītājs Raimonds Bērmanis.

Viņš arī norāda, ka izteikta interese ukraiņiem ir par mūsu pieredzi privātā meža apsaimniekošanā. Taču, tā kā Ukrainā privāto mežu nav, tālāk par interesi šajā jautājumā viņi neiet. Mežu apsaimniekošana Ukrainā koncentrēta valsts rokās, kas to daļēji uzdod apsaimniekot pašvaldībām. Tādēļ viena no vērtīgākajām dienām ukraiņiem šajā vizītē šķitusi viesošanās uzņēmumā “Rīgas meži”, kas izveidojis visu mežu apsaimniekošanas ķēdi – no stādu audzēšanas, mežu apsaimniekošanas un mežizstrādes līdz neliela apjoma koksnes pārstrādei. “Viņņicas apgabala specializētās mežsaimniecības komunālās saimniecības “Vinoblagroļes” ģenerāldirektors atzina, ka arī viņiem esot šādi posmi, tomēr mēs šajā ziņā esot tikuši tālāk izmantoto tehnoloģiju ziņā. Tiesa gan, viņš bija neizpratnē par to, ka visa mežu apsaimniekošanas joma nav koncentrēta valsts rokās. Ukraiņi skeptiski raugās uz investīciju un atsevišķu jomu nodošanu privātās rokās,” uzsver R. Bērmanis.

Raimonds Bērmanis gan uzskata, ka šāda skepse ir pārejoša, jo arī Latvijā pirms 20 gadiem daudzās nozarēs skeptiski raudzījās uz privāto kompāniju spēju kaut ko apsaimniekot un sekmīgi strādāt. “Tad nu uz ukraiņu jautājumu, kādēļ valsts pati kaut ko nedara kādā nozarē, atbildēju – mums šķiet, ka privātais sektors spēj strādāt efektīvāk,” skaidro MKPC vadītājs.

Vizītes laikā panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā jāvienojas par konkrētu sadarbības formu – vai tā būtu palīdzība, īstenojot meža nozares reformu Ukrainā, nodalot meža apsaimniekošanas uzraudzību no meža apsaimniekošanas kā tādas, vai – palīdzēt ieinteresēt jau Latvijā esošus investorus attīstīt koksnes pārstrādi Ukrainā, veicinot privātā sektora attīstību saistībā ar koksnes pārstrādi, jo konkurence par skādi nenāk, – tā uzlabo cenu un pakalpojumu kvalitāti. “Mēs centāmies ukraiņiem parādīt pēc iespējas plašāku mūsu darbības spektru, izceļot to, mūsuprāt, pozitīvo, kas viņiem varētu noderēt. Tādēļ izvēle, ko no mums pārņemt, tagad ir viņu pusē,” skaidro R. Bērmanis.

Ukrainas lauksaimniecības speciālistu vizīte notika Valsts Attīstības sadarbības politikas plāna ietvaros realizētajā projektā “Zināšanu un pieredzes pārnese ES likumdošanas ieviešanā lauksaimniecības konsultāciju sistēmas izveidei un lauku teritoriju līdzsvarotai attīstībai Ukrainā”. Jāpiebilst, ka pirmās vizītes laikā novembra vidū ukraiņu delegācija apmeklēja arī SIA “Lestene” slaucamo govju fermu, Jaunpils pienotavu, kā arī iepazina Lauksaimniecības datu centra, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” un Pārtikas un veterinārā dienesta darba specifiku.

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Foto: Raimonds Bērmanis