Rēzeknes un Viļānu novadi gatavojas pasākumam “Novada Garša”

Rēzeknes un Viļānu novadus reģionālajā pasākumā “Novada Garša” 20. jūlijā Krāslavā pārstāvēs lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Viļāni”, Andris Višņevskis, biedrība “Latgolys golds” un  z/s “Ceļtekas”. Mājražotāji, kuri jau ieguvuši atpazīstamību.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pasākuma “Novada Garša” izvirzītais mērķis – cilvēku izglītošana par lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēm, par nozaru darbību, īpatnībām un tradīcijām  arī parāda, kādā veidā ilgtermiņā jāstrādā ar sabiedrību, mudinot izvēlēties un atbalstīt vietējo ražotāju.

Vietējās produkcijas daudzveidība

LLKC rīkotajos “Novadu garšas” pasākumos katrā Latvijas novadā sabiedrību iepazīstina ar daudzveidīgu mazo ražotāju piedāvājumu. Arī mūsu pusē ir daudz labu piemēru, kad vietējie dažādu produktu ražotāji sasnieguši zināmu attīstības līmeni, ieguvuši atpazīstamību, izveidojot labu kontaktu ar klientiem.

Arī ārpus novada daudzi iepazinuši kooperatīva “Viļāni” piedāvāto piena produkciju ar zīmolu “Bryunaļa”. Uzņēmums sertificēts kā bioloģisks. Tieši tāpēc, īpaši darbības sākumā, dzirdēta klientu nesapratne, kāpēc produktiem ir tik īss lietošanas termiņš. Šeit parādās cilvēku zināšanu un izpratnes trūkums par to, kas ir un kādam jābūt svaigam, kvalitatīvam, lietošanai drošam produktam. 2014. gadā uzsāktā piena pārstrāde sekmīgi attīstījusies. Piedāvājuma klāsts tiek pilnveidots un paplašināts. Pircējam pieejami gandrīz visi piena produkti – dažāda veida siers, krējums, biezpiens, sviests, kefīrs, jogurts ar un bez piedevām. Pilnveidot, dažādot receptes reizēm neizdodas, jo Latvijā ir bioloģiski audzētu garšvielu deficīts.

Andris Višņevskis no Viļānu novada Dekšāres pagasta piedalīsies ar kaņepju produkciju. Bez kaņepju tējas, kaņepju sviesta, eļļas, īpašs akcents tiek likts uz jauno produktu, kas ir kaņepju musli batoniņi. Tas ir spēcīgs enerģijas avots, veselīgs, satur lielu daudzumu kaņepju sēklu. Ar uzcītību, zināšanu, pieredzes krāšanu Andra ģimene strauji ieguvusi atpazīstamību. Šobrīd saimniecība plašāk pazīstama kā kaņepju ferma “Obelisk farm”.

Biedrība “Latgolys golds” ar savu plašo, pozitīvo darbību gan Latvijā, gan ārpus tās īpašus komentārus neprasa. Vajag tikai klātienē redzēt to enerģiju, dzirdēt zināšanu apjomu, just pārliecību, kas strāvo no biedrības vadītāja Andra Mejera, tad saproti, ko nozīmē būt vienkārši savas zemes, savu tradīciju patriotam. Visa pamatā ir vienkāršība, arī produktu gatavošanā, ko piedāvā biedrība. Maize, speķis, siers, zivis, pankūkas, kvass – viss vienkāršs un sātīgs. Plus visam klāt Latgales tautas tērps, latgaliešu valoda. Vienmēr baltā linu kreklā vai senajās latgaļu goda drānās tērpies sirsnīgais biedrības vadītājs ar savu komandu izbraukājis Poliju, Igauniju, Lietuvu, Briseli, vai visu Latviju un citas valstis.

Zemnieku saimniecība “Ceļtekas” no Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta nodarbojas ar piena produktu pārstrādi, gatavojot dažādus sierus, sviestu. Tiek piedāvāts mājas siers ar daudzveidīgām piedevām (ķimenēm, dillēm, baziliku, linsēklām, amoliņu, ķiplokiem, sēkliņām), arī saldais mājas siers, sviests ar un bez piedevām, gī sviests.

Mājražotāju izaugsmi veicinās zināšanas

Iepriekš minēto saimniecību sasniegtais, tostarp dalība LLKC pasākumā “Novada garša”, ir pašu cilvēku ieguldītā darba un zināšanu rezultāts.  Tomēr dažādu īstenoto projektu ietvaros piešķirtais finansējums ir bijis nenoliedzams attīstību sekmējošs faktors. Šādi piemēri stimulē darbībai citus un iedrošina uzdrīkstēties uzņemties saistības aktivitāšu realizēšanai, piesaistot projektu finansējumu.

Pēdējos gados Latvijā mazo saimniecību īpatsvars procentos būtiski samazinās vairāku apstākļu dēļ. Gan finansiālo, gan zemes resursu un citu ražošanas līdzekļu pieejamība ierobežota tieši mazajiem ražotājiem. Tāpēc šo saimniecību vidū iecienīts ir Lauku attīstības programmas atbalsta pasākums  “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Saņemtais finansiālais atbalsts daudzām saimniecībām ir bijis galvenais sekmējošais izaugsmes un tālākās attīstības faktors.

Valdošās lauku attīstības politikas, vispārējā ekonomiskā stāvokļa un sociālās situācijas ietekmē mainījusies lauku saimniecību struktūra, pieaugot to mazo saimniecību skaitam, kas nodarbojas ar putnkopību, gaļas lopu audzēšanu, dārzeņkopību, mājražošanu. Pārstrukturēt, uzsākt un tālāk attīstīt konkurētspējīgu ražotni nav viegli. Īpaši šobrīd, kad attīstījušās lielās saimniecības, kad galvenais ražošanas līdzeklis zeme ir sadalīta. Šādā situācijā viens no darbības virzieniem mazajām saimniecībām ir mājražošana.

Mājražotāju aktivitātes, viņu līdzdalība dažāda mēroga pasākumos parādās arvien spilgtāk. Pastāv konkurence. Lai to varētu uztvert kā attīstību veicinošu faktoru, mājražotājiem jābūt gataviem izaugsmei, jāmācās, jāgūst pieredze, jāveicina sadarbība vai kooperācija, jārod finanšu piesaistes iespējas.

Nozare samērā problemātiska, līdz galam no klientu puses arī nenovērtēta. Viens no galvenajiem riskiem tajā ir tirgus noiets, kur svarīga loma ir tieši klientu zināšanām par veselīgu dzīves veidu, par tradīcijām.

Tādēļ, lai smeltos citu saimnieku pieredzi, LLKC pasākumu Krāslavā īpaši aicinām apmeklēt potenciālos vai nesen darbību uzsākušos mājražotājus!

Plašāka informācija par pasākumu “Novada Garša Latvija” https://www.facebook.com/NovadaGarsa/

Anastasija Saleniece,

LLKC Rēzeknes konsultāciju biroja lauku attīstības konsultante