Maizei labākā ir sentēvu recepte

Vineta Silauniece savu individuālo mājražošanas uzņēmumu Balvu novada Tilžas pagastā izveidoja 2013. gada februārī un strādā tajā viena. Viņa cep maizi, kēksus, smalkmaizītes, piparkūkas un tortes mājas apstākļos. Jau izveidojies savs klientu loks un produkcijas labā slava.

Pagājušā gada augustā Vineta reģistrējusi PVD arī jaunu produkcijas ražošanas veidu – vistu gaļas kūpināšanu. Pie šāda lēmuma nonākusi brīdī, kad nespēja nodrošināt ģimeni ar iztikas līdzekļiem, jo ķieģeļu maizes krāsns nav pietiekami jaudīga un to ik pa laikam vajag atpūtināt. Šobrīd esošajai kūpinātavai tiek būvēta nojume atbilstoši PVD prasībām.

Reģistrēšana

• Kā noritēja jūsu mājražošanas uzņēma reģistrācija?
• Ideja par mājražošanas reģistrāciju radās pēc pirmās piedalīšanās lauku labumu tirdziņā. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāves man ieteica reģistrēties un laipni izstāstīja visus noteikumus par ražošanu mājas apstākļos, tie ir ievēroti un visas formalitātes izpildītas.
• Kas jāņem vērā, reģistrējot mājražošanas uzņēmumu?
• Jāzina tas, ka mājās ražoto produkciju drīkst tirgot tikai savā tirdzniecības vietā, ne tālākai realizācijai. Daudzi mājražotāji labprāt piegādātu produkciju veikaliem un kafejnīcām, bet nedrīkst. Jābūt arī pielāgotām telpām: tekošs ūdens – karsts un auksts, viegli kopjamas sienas un grīdas, jāievēro citas sanitārās prasības.
• Kādu tehnoloģisko ražošanas procesu izmantojat?
• Maizīte tiek cepta ķieģeļu maizes krāsnī. Kūciņas, bulciņas un cepumi – cepeškrāsnī. Mīklu mīcu ar rokām. Šī tehnoloģija izvēlēta tāpēc, ka tā labāk izdodas. Ir mēģināti citi veidi, tomēr tika ņemts vērā pieprasījums. Pirms ražošanas uzsākšanas vairumā notika degustācijas. Galvenie vērtētāji un patērētāji ir bērni. Pirmā saražotās produkcijas realizācijas pieredze gūta skolas tirdziņā, kur bērni pārdeva manis ceptos kēksus.
• Kā apguvāt šīs prasmes? Kas sastāda receptūru un procesu aprakstus?
• Zināšanas un prasmes par maizes cepšanu mantotas no mātes un vecmāmiņas. Lai uzlabotu receptūru, tiek meklēta informācija internetā, kulinārijas grāmatās un žurnālos. Kēksu, kūciņu un cepumu cepšanai pamata recepte atrasta grāmatās, bet katru reizi tiek pievienotas savas „izjūtas”. Tā izveidojusies sava recepšu grāmata. Maizes recepte gan pagaidām viena – sentēvu. Nākotnē plānots eksperimentēt ar dažādu piedevu pievienošanu – augļu, riekstu un citu.
• Cik daudz laika tiek patērēts produkta saražošanai?
• Maizei nepieciešams visilgākais laiks, jo divas, trīs dienas tiek gatavots ieraugs, bet mīcīšana un cepšana aizņem ap divām stundām. Konditoreja ir mana sirdslieta un daudz laika neprasa. Ja gatavojos tirdziņiem un jāsaražo vismaz 200 kēksiņi, ražošana aizņem vairāk laika, tiek cepts pat visu nakti.
• Mājražošana ir jūsu pamatnodarbošanās?
• Pirms gadiem trim strādāju skolā par skolotāju. Šobrīd ikdienu pavadu mājās, jo audzinu četrus bērnus. Tā mājražošana kļuvusi par pamatnodarbošanos. Taču nepieciešamības gadījumā šo nodarbi varētu apvienot arī ar citu nodarbošanos.
• Izejvielas tiek saražotas saimniecībā vai tiek iepirktas? Kas ir izdevīgāk?
• Visas izejvielas tiek pirktas veikalā, saglabājot to marķējumus un  derīguma termiņa norādes atbilstoši PVD prasībām.
• Kā izdodas izpildīt dažādu kontrolējošo institūciju prasības?
• Līdz šim sadarbība ar kontrolējošām iestādēm bijusi veiksmīga. Valsts ieņēmumu dienestā 2013. gada augustā reģistrēta arī saimnieciskā darbība.
• Kā tiek uzglabāta saražotā produkcija?
• Saražotā produkcija tiek uzglabāta sausā vietā. Maize tiek iesaiņota pārtikas plēvē, un realizējot produkti ievietoti polietilēna maisiņos. Produkcija tiek saražota īsi pirms realizācijas.

Uzskaite

• Vai ir sarežģīti sakārtot visu nepieciešamo dokumentāciju?
• Jāatzīst, ka man trūkst zināšanu par grāmatvedības uzskaites veikšanu un pagaidām nav lielas pieredzes. Pārējais nav sarežģīti, jo visās institūcijās laipni izskaidro kārtību.
• Kas īpašs jāņem vērā grāmatvedības un ražošanas uzskaitē, nodarbojoties ar mājražošanu?
• Atbilstoši PVD ieteikumiem un prasībām tiek kārtota ražošanas uzskaite – reģistrētas pirktās izejvielas, izstrādātā receptūra. Tas neapgrūtina darbu.

Marķēšana un iepakošana

• Kā izdodas piemeklēt iepakošanas materiālu saražotajai produkcijai?
• Nē, nav sarežģīti, jo tā ir pārtikas plēve un polietilēna maisiņi.
• Vai tiek veidots kāds īpaši jūsu produkcijai paredzēts iepakojums un marķējums?
• Marķējums pagaidām tiek veidots uz krāsainām lapiņām, ko ar roku palīdz sarakstīt vecākie bērni.
• Kā reklamējat savu produkciju?
• Pagaidām vienīgais reklamēšanas veids ir mājražotāju tirdziņi un ziņas „no mutes mutē”. Saņemu individuālos pasūtījumus. Produkcijas degustācijas piedāvāju dažādās iestādēs, piemēram, frizētavā. Tur iegriežas klienti un tiek veikti arī pasūtījumi.

Noieta tirgus un pārdošana

• Kur tiek realizēta saražotā produkcija?
• Produkciju lielākoties pārdodu vietējos lauku labumu tirdziņos un pieņemu individuālus pasūtījumus, visbiežāk – tortēm.
• Kā organizējat došanos uz tirdzniecības vietu?
• Uz tirdziņiem dodos ar vieglo automašīnu, ievietojot produkciju speciālās tai paredzētās kastēs.
• Cik tas ir tālu un vai izdevīgi?
• Ļoti reti produkciju pērk vietējie ciema iedzīvotāji, jo lauku ļaudis šo arodu bieži vien pieprot paši. Līdz tirdziņiem tiek braukts vismaz 30 km, citreiz pat vairāk nekā 60 km.
• Kā ir izdevīgāk realizēt produkciju – ražošanas vietā vai tomēr doties izbraukuma tirdzniecībā?
• Izdevīgāk ir doties izbraukuma tirdzniecībā, jo tad var vairāk pārdot. Taču izbraukuma tirdzniecībā ir grūti paredzēt, kur tirgus laukumā tiks norādīta tirdzniecības vieta. Ja tas ir attālāks stūris, grūtāk pārdot produkciju, ja tirgus centrā vai sākumā, – tad vieglāk. Varētu biežāk piedalīties tirdziņos, bet pašlaik jāpagaida, kamēr mazākais dēlēns pieaug, jo nav pie kā atstāt viņu pieskatīt. Tagad tirdzniecībai varu atvēlēt vidēji sešas stundas nedēļā.
• Kā iegūstat informāciju par iespējamām tirdzniecības vietām?
• Lielākoties no afišām pie reklāmas dēļiem.
• Ko ieteiktu jauniem un topošajiem mājražotājiem, lai viņi labāk organizētu pārdošanu?
• Pirms reģistrēšanās jāiepazīstas ar likumdošanu un attiecīgajām prasībām. Svarīgi atcerēties, ka mājās ražotu produkciju nedrīkst pārdot tālākai tirdzniecībai, piemēram, vietējā lauku veikaliņā, kas nav paša īpašumā.
• Ar cik lieliem ieguldījumiem jārēķinās, lai uzsāktu šādu mājražošanu?
• Lai uzsāktu mājražošanu, jārēķinās ar to, ka nepieciešams veikt ūdens analīzes un veselības pārbaudi, kas kopā izmaksāja ap 40 latiem. Telpai jābūt atbilstoši iekārtotai, jābūt nepieciešamajam inventāram un ražošanas pamatlīdzekļiem – manā gadījumā – cepeškrāsns, maizes krāsns, tekošs ūdens, slēgta atkritumu tvertne, viegli kopjamas telpas un ledusskapis. Tā kā iepriekš nosauktie priekšmeti ir katram mājās, sākotnēji nevajadzēja lielus ieguldījumus. Tāpēc arī kredītlīdzekļi netika piesaistīti, kā arī nepiedalījos dažādās atbalsta programmās. Taču tās būtu svarīgs atbalsta solis jebkura biznesa uzsākšanā. Tomēr jāpadomā arī par kredīta atmaksas iespējām un jābūt pārliecinošam biznesa plānam.
• Vai plānojat attīstīties? Ja jā, kādā virzienā un kas tam palīdzētu?
• Tikai pagājušā gada pavasarī reģistrējos kā mājražotāja un plānoju attīstīt savu uzņēmējdarbību. Mans īstermiņa mērķis ir iegādāties modernu elektrisko krāsniņu, kurā varētu vienlaikus izcept lielāku produkcijas daudzumu. Ilgtermiņa mērķis ir paplašināt ražošanas sortimentu un apjomu, lai to varētu piedāvāt Rīgas tirdziņos. Jāsaprot, ka mājražošana nav bizness, ar kuru kļūsi bagāts, bet pārticis būsi vienmēr.

Liene Ivanova, LLKC Balvu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Dace Millere, LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste