Lietišķi par ilgtspējīgu lauksaimniecību

Lauksaimniecība ir perspektīvs bizness saimniekiem, kuri strādā gudri, rēķina, plāno un izprot globālā tirgus pieprasījuma tendencies. Par to šonedēļ runāts LLKC un bankas „Citadele” rīkotajā starptautiskā konferencē „Instrumenti ilgtspējīgai lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai”.

Lauksaimniekiem aizvien biežāk nākas saskarties ar straujām lauksaimniecības izejvielu cenu svārstībām tirgū, kas liek daudz rūpīgāk vērtēt katra individuālo pieeju saimniekošanai. Kādas ir ražošanas izmaksas, kāda efektivite, kur un vai iespējams ietaupīt? LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis norāda, ka Latvijā daudzās saimniecībās joprojām ir ļoti zema ražošanas efektivitāte, ko pierāda fakts, ka uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto ieņēmumi (neto pievienotā vērtībā) ir tikai 5000 eiro gadā. Mērķis būtu pietuvoties Čehijas līmenim, kur šī vērtība gadā ir vidēji 10 tūkstoši eiro uz vienu lauksaimniecībā strādājošo. Tiesa, Latvijā jau ir augkopības saimniecības, kas sasniegušas 50 tūkstošus eiro lielus ieņēmumus uz vienu nodarbināto, bet diemžēl šādu saimniecību nav daudz. Kā to sasniegt?

„Lauksaimniecība var būt pelnošs bizness, ja saimnieks strādā gudri, plāno un rēķina izmakas,” saka Mārtiņš Cimermanis. Izmaksu optimizēšanā joprojām ir daudz darāmā. Tā, piemēram, lopkopības saimniecībās ir pārāk augstas lopbarības izmaksas uz vienu saražotās produkcijas vienību. Daudz darāmā ir enerģijas, mēslojuma un citu resursu taupīšanā. Vienlaiku jārēķinās, ka turpmākajos gados uz darbaspēku ietaupīt vairs nebūs iespējams un šajā jomā izmaksas pieaugs vidēji par 4%. (Skat. Mārtiņa Cimermaņa prezentāciju pielikumā.)

Gan attīstība, gan krīžu pārvarēšana nav iedomājama bez finanšu institūciju iesaistīšanas. Kā bankas vērtē uzņēmumu kredītspēju, konferencē skaidroja bankas „Citadele” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece un bankas „Citadele” Kredītu analīzes nodaļas vadītāja Ilze Mīlenberga. Bankas pārstāves uzsvēra, ka kredītespeciālisti nopietni vērtē uzņēmumu vadības profesionalitāti, uzņēmuma finanses – esošo stāvokli, prognozes, riskus un ES atbalsta apmērus, kā arī nodrošinājumu, vislabāk, ja tas ir nekustamais īpašums. (Skat. bankas „Citadele” prezentāciju pielikumā.)

Vērtīgus padomus lauksaimnieciskās ražošanas plānošanā un konkurētspējas uzlabošanā sniedza Somijas lauksaimniecības konsultāciju uzņēmuma „ProAgria International” vadītājs Jussi Juhola (prezentācija pielikumā). Savukārt globālā tirugs izmaiņas, sabiedrības attieksmi un pieprasījumu pēc ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas analizēja Vāgeningenes Universitātes (Nīderlande) piensaimniecības nozares ekonomists Jelle Zijlstra (prezentācija pielikumā).

Gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti norāda – efektīva lauksaimniecība iespējama, lauksaimniekiem kooperējoties, veiksmigi sadarbojoties ar pārstrādi, kam jābūt tirgū spēcīgai un tālāk – ar mazumtirgotājiem. Sadarbībai jābūt visā pārtikas ķēdē. Kā šajā jomā veicas Latvijā? Kā norādīja  lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „LATRAPS” vadītājs Edgars Ruža, graudkopības sektorā kooperācija attīstījusies veiksmīgi. Piena sektorā, maigi izsakoties, darāmā ļoti daudz. Joprojām saimnieki nespēj nolikt malā personīgas antipātijas citam pret citu, savaldīt emocijas un ķerties pie lietišķas sadarbības. Taču, ja graudkopji spēja vienoties, pastāv cerība, ka arī piena nozarē ražotāji spēs sadarboties kopīga tirgus spēka izveidei.

Iveta Tomsone, LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja