Lauksaimnieku atbalstā – šogad bez lielām izmaiņām

Par Lauku atbalsta dienesta pērn paveikto un šogad darāmo saruna ar LAD direktoru ĢIRTU KRŪMIŅU.

– Ar kādiem izdarītiem darbiem LAD var lepoties pagājušajā gadā?

– Vērtējot darbu pie platību maksājumu administrēšanas, mēs varam lepoties, ka gandrīz 40 000 klientu izmaksājām platību maksājumu avansu pirmajās divās dienās. Tas ir par kādiem 30% vairāk nekā gadu iepriekš. Šajā sezonā oktobra vidū izmaksājām 80 miljonus 39,5 tūkstošiem klientu, bet gadu iepriekš šajā laikā izmaksājām 60 miljonus eiro 27 tūkstošiem klientu.

Otra lieta – bioloģiskajiem lauksaimniekiem avansa maksājumus veicām jau oktobrī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, tas notika par 2 nedēļām agrāk. Viens no faktoriem, kāpēc to varējām izdarīt, pērn pirmo gadu ar bioloģisko lauksaimnieku sertificējošām iestādēm apmainījāmies elektroniski ar informāciju. Līdz šim šīs iestādes informāciju mums piegādāja papīra formātā, tādējādi nācās daudz laika veltīt dažādu cilvēcisko kļūdu labošanai. Tagad viss notika elektroniski, tas dod iespēju strādāt ātrāk un precīzāk. 

– Aizvadītajā gadā bieži dzirdējām lauksaimnieku pārmetumus banku sektoram, ka tas nevēlas finansēt LAD apstiprinātus lauksaimnieku projektus. Kā veicies ar apstiprināto projektu īstenošanu?

– Ar visu to, ka 2017. gadā bija plūdi un 2018. gadā sausums, nav mums nācies lielu projektu skaitu pagarināt. Šo apstākļu dēļ no 5000 šajā laikā iesniegtajiem projektiem esam pagarinājuši tikai pārsimt projektus. Salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, projektu, ko neizdodas realizēt, ir mazāk. Tie ir kādi 7–8%, rēķinot naudas izteiksmē. Iepriekšējā periodā nedaudz vairāk, kādi 10%.

Šajā periodā ir ļoti daudz kas darīts, lai nāktu pretī lauksaimniekiem. Pirmkārt, mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kam bija pieejams atbalsts līdz 15 000 eiro saimniecību attīstībai, šo naudu iedeva avansā. Viņiem nebija jāiet uz banku pēc aizņēmumiem, un tas ir ļoti liels atspaids.

Te es gribētu paslavēt visus mazos saimniekus, kas šo atbalsta iespēju ieguva – faktiski visi projekti ir īstenoti. Nav bijis tādu, kas saņem naudu un dodas ceļojumā uz siltajām zemēm.

– Jāpiemin gan, ka šos projektus varēja īstenot tikai konsultantu uzraudzībā. Vai tas ir iemesls, kādēļ šis atbalsta pasākums īstenojas tik veiksmīgi?

– Nevar noliegt, ka konsultantu siets savu pienesumu ir devis, tomēr lauksaimnieki caurmērā ir ļoti apzinīgi. Arī banku sektors atzīst, ka lauksaimnieks ir viņu apzinīgākais klients.

– Kas šogad sagaidāms platību maksājumos un investīciju pasākumos? Vai būs vēl kāda projektu pieņemšanas kārta?

– Platību maksājumos salīdzinājumā ar 2019. gadu nekādu būtisku izmaiņu nav nedz atbalsta veidos, nedz summās, nedz nosacījumos. Ja runājam par atbalsta maksājumiem, kas saistīti ar ražošanu, te summa par vienu vienību atkarīga no iesniegto pieteikumu skaita jeb no atbalsttiesīgajām vienībām. Kopumā lielu izmaiņu nebūs. Būs viens jauns atbalsta veids mazajiem lauksaimniekiem, kas atbalsta maksājumos būs saņēmuši līdz 1250 eiro.

– Kāda ir kārtība, kādā mazie lauksaimnieki, kas ES atbalstā saņem mazāk par 1250 eiro, varēs saņem piemaksas? Kas viņiem būs jādara?

– Šobrīd plānots, ka šiem atbalsta saņēmējiem nebūs papildu jāpiesakās. Visiem, kas 2019. gadā bija pieteikušies vai nu mazo lauksaimnieku shēmas atbalstam vai platību maksājumiem, 2020. gadā piemaksās 50% papildus saņemtajam atbalstam, nepārsniedzot 1250 eiro. Taču gribu uzsvērt, ka gaidām MK noteikumus, kur būs precīzi definēts, kas, kā un kad šādu atbalstu saņems, mēs to ietekmēt nevaram.

– Kāds šogad plānots atbalsts saimniecību modernizācijai, vai paredzēta kāda projektu pieņemšanas kārta?

– Šogad nav plānots izsludināt jaunu projektu pieņemšanas kārtu ieguldījumiem materiālajos aktīvos. Pērn pēdējā projektu pieņemšanas kārtā saņēmām ļoti daudz pieteikumu. Lēmums ir tāds – nerealizētajiem projektiem rezervētā naudas summa tiks piešķirta projektiem, kas tika iesniegti pēdējā kārtā, bet kuriem nepietika finansējuma. Tā mēs darīsim līdz 2021. gada 31. martam.

– Kā LAD veicas ar robotu tehnoloģiju ieviešanu? Pērn ziņojāt par robotu Varis, kas jums palīdz iegūt informāciju no datu bāzēm, kā noprotu, darbam tiek gatavots jau nākamais robots.

– Varis darbojas LAD darbinieku darba atvieglošanai. Viņš pārbauda, vai konkrētais pieteikuma iesniedzējs atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, vāc informāciju no citu reģistru datubāzēm. Tā teikt, Varis šiverē tepat iekšpusē, zemnieki ar viņu nesaskaras. Bet Varim jau ir sieva Ieva (smejas). Esam izveidojuši līdzīgu virtuālo asistentu, kāds jau ir VID. Nav nemaz tik viegli trenēt mākslīgo intelektu un panākt, ka tas spēj atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar LAD darbības jomu. Uzreiz gribu teikt, ka Ieva netiek trenēta atbildēt uz jautājumiem, piemēram, kā pagatavot makaronus, arī anekdotes nestāstīs. Ieva jau var izstāstīt, kā kļūt par LAD klientu, kā labot klienta datus, kā arī zinās atbildes par platību maksājumiem. Tas ir liels darbs, šos robotus trenē divi tā sauktie botu treneri. Starp citu, jaunās tehnoloģijas jau prasa izmaiņas amatu klasifikatorā, jo tāda amata – botu treneris – nav. Bet būs, jo aizvien vairāk valsts pārvaldes iestāžu ievieš vai plāno ieviest šos robotus.

– Vai lauksaimnieki spēj apgūt visas šīs jaunās iespējas un tehnoloģijas?

– Lauksaimnieki ar lielo burtu ir diezgan advancēti, viņi seko līdzi jaunumiem. Un nav runa par saimniecības lielumu un jaunību, šīs lietas strauji apgūst visu vecumu un nozaru lauku cilvēki.

Atgādināšu, ka mums ir izveidota LAD aplikācija, ko lieto jau ap 3000 klientu. Viņi ir novērtējuši iespēju ātri uzzināt visus jaunumus par pieteikšanos atbalstam, atskaites par izmaksāto atbalstu, kontroļu rezultātus utt.

Katrā ziņā gribētu teikt, ka mums kādreiz vajadzētu apstāties un novērtēt, cik labā vietā uz pasaules mēs dzīvojam – mums nav nedz regulāru viesuļvētru, nedz ugunsgrēku, nedz zemestrīču vai nenormāli zemas vai augstas gaisa temperatūras. Mēs dzīvojam saimniekošanai pateicīgā klimatiskā joslā, bet nenovērtējam to, kas mums ir. Latvijā visi, kas grib strādāt un nopelnīt, to var. Protams, ir lietas, ko var izdarīt ātrāk, ērtāk, vienkāršāk, bet mums ir jālepojas ar savu valsti, kur dzīvojam.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

Intervija no LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis”, Atgādinām, ka to  iespējams abonēt VAS “Latvijas Pasts” pasta nodaļās visā Latvijā, abonēšanas indekss – 2044, pasūtīšanu iespējams veikt arī elektroniski “Latvijas Pasts” mājaslapas elektroniskās abonēšanas sadaļā: https://abone.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2044/2020_gads/

Valsts atbalsts (subsīdijas)

17.12.2013. MK noteikumi Nr. 1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”

Valsts atbalsts ciltsdarbam

03.05.2017. MK noteikumi Nr. 247 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai”