Ko lauksaimniekiem darīt ar izlietoto iepakojumu?

Ik pa laikam no zemniekiem izskanējis jautājums par izlietoto lauksaimniecības iepakojumu. Kā rīkoties, kādi nosacījumi, kur likt, piemēram,  polipropilēna maisus, skābsiena plēves, tukšās plastmasas kannas. Lai atbildētu uz lauksaimnieku jautājumiem, Rēzeknes birojs pavasarī ar sociālā tīkla “Facebook” palīdzību uzrunāja potenciālos interesantus, aicinot atsaukties, pieteikties, ja vajadzīga palīdzība iepakojuma savākšanā. Ar šo iniciatīvu bija vēlme saprast, cik daudz lauksaimnieki vispār zina, interesējas, cik daudziem vajadzīga palīdzība tikt galā ar problēmu. Atsaucās, arī tika uzrunātas kopā vairāk kā 30 dažāda lieluma saimniecības.

Zinot, ka valsts mērogā atkritumu apsaimniekošanas nozarei kopumā ir būtiska nozīme, būtu jādarbojas vienotai sistēmai. Vai tā gluži ir?  Atkritumu apsaimniekošanā iesaistītas vairāki, tā teikt, spēles dalībnieki. Iepakojuma ražotāji, tirgotāji, pircēji, savācēji, galu galā pārstrādātāji. Lai visu šo lielo saimniecību sakārtotu, izdoti desmitiem normatīvo aktu, kuri nosaka katras puses darbību un atbildību.

Ja skatāmies statistikas datus, tiešas uzskaites par lauksaimniecības iepakojuma izlietojumu savākšanu nav. Tajā pašā laikā zemnieki reizi 2 gados sniedz pārskatu par lauksaimniecības atkritumiem. Šeit iederētos jautājums, cik precīza ir uzskaite, cik atbildīgi uztveram un izvērtējam skaitļus, kurus ierakstām norādītajās ailēs.

Rīkotā akcija, var šo pasākumu nosaukt arī šādi, izvērtās visas vasaras garumā. Ne tik viegli viss bija, daļa saimnieku arī neticēja. Joprojām ir dažas aizķeršanās, bet darba rezultāts tomēr redzams. Kā izteicās LLKC Rēzeknes biroja vadītāja Inta Nagle, ir patiess prieks, redzot, ka savākto atkritumu vietā nu ir sakopta teritorija. Kaut neliels pleķītis. Ir atbildīgi cilvēki, kuri rūpīgi uzkrāj dažādos iepakojumus atbilstoši prasībām. Un viņiem tas šķiet pašsaprotami, bez pārmetumiem, kaut reizēm jāgaida pat gads līdz materiāla izvešanai. Ja nerēķināmies ar transporta izmaksām, pastāv variants iepakojumu, kuram jābūt tīram, nodot šķiroto atkritumu savākšanas laukumos. Pirms tam obligāti jāsazvanās ar laukuma apsaimniekotāju,

Savā vairāku gadu sadarbības pieredzē uzrunāts labprāt dalījās z/s “Ceriņi” īpašnieks Jānis Stanka. Viņš nesaskata problēmas. Sakrājoties iepakojumam, tiek zvanīts firmai. Protams, jārēķinās ar rindu, jo savācējiem ir savi grafiki. Jānodrošina noteikts savāktā materiāla apjoms. Šeit parādās apkārtnes zemnieku sadarbības iespējas. Arī Jānis piezvana zināmām saimniecībām, tā nodrošinot apjomu un ātrāku atkritumu izvešanu. Nav problēmu arī ar apliecinājuma saņemšanu, ka izlietotais iepakojums oficiāli nodots savācējfirmai. Lauksaimniekus mulsina nosacījums, ka savāktajam iepakojumam jābūt tīram, sausam. Arī šajā ziņā “Ceriņu” saimniekam nav problēmu, jo, piemēram, pirms izbarošanas paredzētos ruļļus atbrīvo no iepakojuma un uzreiz izlietotās ietinamās plēves novieto uzglabāšanai paredzētajā vietā. Protams, tīkli tiek novietoti atsevišķi. Nav nekādu piejaukumu, nav nepieciešama īpaša mehāniskā tīrīšana. Tā ir sistēma, vienkāršāk, tā ir kārtības mīlestība.

Patīkami, arī biroja rīkotā pasākuma laikā līdzīgi rīkojās mazas saimniecības īpašnieks, kurš pats uzkrāto iepakojumu aizveda un pievienoja citas saimniecības uzkrājumiem. Komunikācija vienmēr pastāvējusi un pastāv lauksaimnieku starpā, pārrunājot dažādus saimnieciskos jautājumus. Atliek sarunu tematam pievienot šo aktuālo iepakojuma jautājumu un sākt aktīvi darboties. Rēzeknes konsultāciju birojs tic, ka iesāktais nebūs veltīgs, jo ir pārliecība, ka cilvēki vēlas darboties, pasargāt vidi no piesārņojuma. Par to liecina uzņemtie foto šajās saimniecībās ar rūpīgi uzkrātajām un uzglabātajām ruļļu plēvēm un tukšajiem maisiem. Tas, ka saimniekiem jāvienojas savā starpā, arī pierādās ar akcijas laikā veikto uzskaiti, kur uzkrātais materiāls sastāda no 1 līdz 14 m³ vienā saimniecībā. Šķiet, kas tur liels, novietot kaut kur un krāt ilgtermiņā līdz lielākam apjomam. Diez vai kāds no mums īsti būtu apmierināts ar šādu variantu ne no estētiskā, ne praktiskā viedokļa. Šī tomēr jāuztver kā kopējā problēma, jo novadā ir liels  dažāda lieluma aktīvi darbojošos saimniecību skaits, kurām ikdienā vai sezonā jāpiedomā par izlietotā lauksaimniecības iepakojuma uzglabāšanu.

Tomēr kopumā īsti nav skaidras lauksaimnieku zināšanas un izpratne par šo tēmu. Vai tiek piedomāts un zināms, kādu piesārņojumu mūsu videi rada nepareizi uzglabāti, iznīcināti atkritumi. Nav zināms, cik saimniecību īpašnieku saprot, ka par izlietoto iepakojumu, tāpat kā par jebkuriem citiem atkritumiem, jārūpējas pašiem, par to izvešanu vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju. Šeit labs palīgs ir populārais interneta meklētājs Google. Ierakstot 3 vārdus – lauksaimniecības iepakojuma savākšana, tiek piedāvāta konkrēta informācija par tuvākajiem savākšanas punktiem, par nosacījumiem, adreses, kontakti.

Pat grūti iedomāties, kādas lietas tiek gatavotas no pārstrādātā lauksaimniecības iepakojuma – atkritumu maisi, konteineri, plēves, arī dažādas caurules. Rēzeknes konsultāciju birojs centīsies rast iespēju un izmantos SIA “Eco Baltia vide” piedāvāto variantu – pārstrādes uzņēmuma un rūpnīcas apmeklēšanu.

Īpaša aptauja nav veikta, bet ikdienas sarunās izskanējuši dažādi zemnieku viedokļi par lauksaimniecības iepakojuma savākšanu. Lai varētu vērtēt pakalpojuma pieejamību un kvalitāti kopumā, uzdevums būtu veikt padziļinātu analīzi. Cilvēki parasti runā, ja saskata problēmas jautājuma risināšanā. Ja viss kārtībā, tas liekas pats par sevi saprotams. Tāpēc, cik skaitliskā vai procentuālā izteiksmē ir vienu vai otru, nav zināms. Šoreiz stāsts vairāk par to, vai cilvēki vispār saskata pakalpojuma nepieciešamību. Ja jautājumu skatām kontekstā ar klimata pārmaiņām, tad atkritumu, tajā skaitā lauksaimniecības iepakojuma pareizai apsaimniekošanai ir būtiska nozīme.

Ja cilvēks vēlas dzīvot tīrā, sakoptā vidē, viņam nav svarīgi, kādi likumu un  kodeksu panti tiek pieņemti un kādas sankcijas paredzētas par pārkāpumiem. Viņš vienkārši rīkojas gudri, atbildīgi un tālredzīgi.

Anastasija Saleniece,
LLKC  Rēzeknes biroja lauku attīstības konsultante