Dažādu valstu pārstāvji izrāda plašu interesei par vietējo rīcības grupu paveikto Latvijā LEADER projektu ietvaros

Briselē notika Eiropas Tīkla lauku attīstībai (ENRD) organizētā 10. LEADER apakškomitejas sēde un pasākums LEADER: Building Bridges for the Future, kuru galvenais mērķis bija nodrošināt veiksmīgu nākamā perioda plānošanas procesu nacionālā un vietējā līmenī, iesaistot visas ieinteresētās organizācijas. Latviju pārstāvēja piecu vietējo rīcības grupu (VRG) administratīvās vadītājas, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta pārstāves, kā arī LLKC Valsts Lauku tīkla Sekretariāta projektu vadītāja Guna Šulce. Dažādu valstu pārstāvji izrādīja plašu interesi par VRG paveikto Latvijā LEADER projektu ietvaros, ar ko pasākuma laikā bija iespējams iepazīties speciāli izveidotā izstādē.

Pasākumos piedalās vairāk nekā 500 cilvēku

Pasākumā piedalījās vairāk nekā 500 cilvēku – VRG, LEADER apakškomitejas, ministriju, maksājumu aģentūru, Eiropas organizāciju, Eiropas Komisijas, zivsaimniecības VRG, nacionālo lauku tīklu, kā arī potenciālo partneru pārstāvji.

Pasākuma pirmajā dienā, 17. aprīlī, notika LEADER apakškomitejas sēde, pasākumaLEADER: Building Bridges for the Future atklāšana, publiskās diskusijas un izstādes atklāšana.

LEADER apakškomitejas sēdē ENRD pārstāvji iepazīstināja ar 2007.–2013. gada plānošanas periodā paveikto, īstenojot LEADER pieeju un ieviešot starptautiskās sadarbības projektus. Apkopotie statistikas dati liecina, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā šajā plānošanas periodā netiek īstenoti starpteritoriālie projekti – projekti, kas tiek īstenoti vienā valstī, sadarbojoties divām vai vairākām vietējām teritorijām. Tomēr pozitīvi, ka nākamajā plānošanas periodā arī Latvijā būs iespēja īstenot šādus projektus, jo Lauku attīstības programmas LEADER pieejas īstenošanas nosacījumi 2014.–2020. gadam ietver arī starpteritoriālo projektu īstenošanu.

Latvija, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, maz iesaistījusies arī starptautisko projektu īstenošanā. ENRD sniegtā informācija liecina, ka kopumā šajā plānošanas periodā ieviesti 330 sadarbības projekti. Savukārt dati par Latviju liecina, ka apstiprināti 14 starptautiskās sadarbības projekti, no kuriem īstenoti astoņi.

Pasākuma LEADER: Building Bridges for the Future atklāšanā ENRD pārstāvji vēlreiz atgādināja, kas ir LEADER pieeja, kādi ir tās veiksmīgas īstenošanas priekšnosacījumi, kā arī ko vajadzētu ievērot LEADER pieejas plānošanā nacionālā un vietējā līmenī. Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti arī ar turpmāko pasākuma norisi un organizēšanu.

Publiskās diskusijas par LEADER pieejas īstenošanu

Publisko diskusiju laikā bija iespēja apmeklēt dažādu valstu stendus, kur to pārstāvji dalījās savā pieredzē, demonstrējot arī vizuāli uzskatāmus materiālus. Šīs diskusijas notika piecās sekcijās, kurās varēja piedalīties pēc izvēles: teritoriālā attīstība, vietējās attīstības stratēģijas ieviešana un novērtēšana, starptautisko projektu ieviešanas pieredze, dažādu interesentu iesaistīšana un atbalsts plānošanai.

Vācijas Lauku tīkla pārstāvis dalījās pieredzē par VRG pašnovērtēšanas instrumenta izveidi un tā pielietojumu. Pašnovērtēšana ir ļoti lietderīga, lai kontrolētu notiekošos procesus. Ar tās palīdzību ir iespējams saprast, kas strādā labi, kādi projekti palīdz sasniegt vietējās attīstības stratēģijas mērķus un kurām teritorijām vajadzētu pievērst vairāk uzmanības. Vācijas kolēģi paredz trīs līmeņu pašnovērtēšanu, ko VRG var piemērot un izmantot atbilstoši savām vajadzībām un finansējumam. Visi līmeņi ietver vietējās attīstības procesa, struktūru darbības un VRG uzdevumu un aktivitāšu izvērtēšanu.

Igaunijas pārstāve stāstīja par LEADER pieejas īstenošanu savā valstī. Viņa skaidroja, ka svarīgi ir izmantot visu pieejas „no apakšas uz augšu” potenciālu, nedublēt pasākumus un izstrādāt tos vietējā līmenī, balstoties uz konkrētās teritorijas vajadzībām, būt maksimāli elastīgiem, plānojot pasākumus visās asīs, kā arī LEADER pieejas īstenošanai paredzēt tik daudz līdzekļu, cik iespējams. Tika pieminēti instrumenti, kas tiek izmantoti ikdienas darbā ar VRG – metodikas rokasgrāmata, apmācības, praktiskie divu dienu semināri, kā arī individuālas konsultācijas. Lai gan pārrunātās ir diezgan ikdienišķas lietas, ir labi par tām diskutēt atkārtoti, lai tās neaizmirstu un rastu jaunas idejas minētā kontekstā.

Grieķijas pārstāvji dalījās pieredzē par to, kā notiek viņu gatavošanās nākamajam plānošanas periodam. Līdzīgi kā Latvijā, arī viņiem jau ir notikušas trīs darba grupas tikšanās par nosacījumu izstrādi, un grieķi ir nonākuši pie vajadzību saraksta prioritārā secībā: lauksaimniecības produktu noieta veicināšana, inovāciju attīstība, apmācības, sociālās vides uzlabošana, agrotūrisms, dažādu procesu vienkāršošana, kā arī finansiālo instrumentu izmantošana. Grieķijas nosacījumi nākamajam plānošanas periodam paredz divus galvenos atbalstāmos virzienus: uzņēmējdarbības veicināšana lauku teritorijās, radot jaunas darba vietas un paplašinot iespējas, kā arī dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku teritorijās.

Mājražotāju produkcijas un VRG sagatavoto materiālu izstāde

Pirmās dienas noslēgumā tika atklāta izstāde, kurā katra valsts bija sagatavojusi savu stendu, iekļaujot VRG sagatavotos materiālus, mājražotāju produkciju un mājamatnieku darinājumus. Pasākuma laikā bija iespējams atrast partnerus starptautisko projektu īstenošanai.

Latvijas stends bija ļoti bagātīgs un tika plaši apmeklēts. Citu valstu pārstāvji izrādīja interesi ne tikai par Latvijas mājražotāju produktiem, bet arī VRG darbu. Latvijas stendā bija iespējams iepazīties ar 2012. gada dižprojektiem. Par Liepājas rajona partnerības un biedrības Sateka īstenotajiem projektiem varēja uzzināt VRG izdotajos bukletos. Bija pieejama VRG un zivsaimniecības vietējo rīcības grupu kontaktinformācija. Labas atsauksmes no citiem pasākuma apmeklētājiem saņēmām par Latvijas ražotāju un mājražotāju produktiem, ko piedāvājām degustācijai – dažādu veidu sieri, rupjmaize, dažādu veidu konfektes Gotiņa, piparkūkas, cepumi, kā arī šprotes.

Kopumā pasākums bija ļoti vērtīgs, jo tā laikā bija iespēja sev atgādināt LEADER pieejas būtību no dažādiem aspektiem, dalīties pieredzē ar citu valstu pārstāvjiem par to, kā citur tiek īstenota LEADER pieeja un nodrošināts veiksmīgs VRG darbs. Īpaši noderīgas bija diskusijas par nosacījumu izstrādi nākamajam plānošanas periodam.

Galerija, skatīt šeit.

Sagatavoja Guna Šulce,
LLKC VLT projektu vadītāja

Uzziņai. Leader ir saīsinājums no „saiknes starp lauku attīstības darbībām” – franču valodā „Liaison entre actions de développement rural”.