Aktuāli lauksaimniekiem – kūtsmēslu krātuves

LLKC Limbažu nodaļas organizētie izglītojošie semināri „Kūtsmēslu apsaimniekošanas likumīgā bāze, praktiskie risinājumi”, kas nesen tika rīkoti Limbažu un Alojas novadā, pierādīja – kūtsmēslu krātuvju jautājums lauksaimniekiem ir ļoti svarīgs, jo semināri bija kupli apmeklēti. Pēc semināriem saņēmām gan pozitīvas, gan negatīvas atsauksmes, kas liecina, ka neesam vienaldzīgi.

Jau šī gada 27. jūlijā beidzas pārejas periods, kurā bija jānodrošina kūtsmēslu apsaimniekošana atbilstoši Ministru kabineta noteikumu  prasībām.  Ministru Kabineta noteikumos nr. 628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”, noteikts, ka kūtsmēslu krātuve nepieciešama visās saimniecībās, kurās ir 10 un vairāk dzīvnieku vienību. Noteikumi nosaka prasības kūtsmēslu savākšanai,  novadīšanai, uzglabāšanai, skābbarības glabāšanai tranšejā un kaudzēs, šķidro kūtsmēslu un vircas glabāšanai.

Pagaidām noteikumos nav veiktas izmaiņas un tādēļ pieļaujama pakaišu kūtsmēslu uzglabāšana uz lauka, ievērojot noteiktu sausnas saturu, kūtsmēslu daudzumu kaudzē uz lauka un uzglabāšanas laiku. Ļoti svarīgs noteikums ir tas, ka pirms kaudzes veidošanas jāierīko absorbējoša materiāla (salmu, kūdras) pamatne, lai tā spētu uztvert kūtsmēslos esošo šķidrumu un pasargātu no noteces. Kaudzi nosedz ar salmiem vai kūdru, lai mazinātu atmosfēras nokrišņu iedarbību, novērstu noteci un gaistošo vielu iztvaikošanu. Dzīvnieku novietnē radīto pakaišu kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina to uzkrāšanu vismaz sešus mēnešus, šķidro un pusšķidro kūtsmēslu krātuves tilpums – vismaz septiņus mēnešus. To, cik liela mēslu krātuve nepieciešama, iespējams aprēķināt, taču vajadzīga vēlme un finansējums, lai to izdarītu. Mēs, SIA LLKC Limbažu nodaļas kolektīvs, aicinām lauksaimniekus nenobīties no lielajām izmaksām vai klaji ignorēt šīs prasības, bet censties sakārtot mēslu krātuves nepieciešamības jautājumus savās saimniecībās.

Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas, iespējams, ka jau šajā gadā varētu tikt atvērta ES fondu modernizācijas programma, ar kuras palīdzību šajā vai nākamajā gadā varētu sakārtot mēslu krātuvju izbūves jautājumus lauku saimniecībās. Taču līdz tam laikam aicinām sakārtot nepieciešamo būvniecības dokumentāciju. Vispirms jāsaņemPlānošanas un arhitektūras uzdevums Būvvaldē ( līdzi ņemot īpašuma dokumentus: zemes grāmatu, zemes robežu plānu un aizpildot būvniecības pieteikumu). Kamēr būvvaldē tiek gatavots Plānošanas un arhitektūras uzdevums, pie mērniekiem var pasūtītZemes gabala topogrāfiju vietai, kur plānots būvēt mēslu krātuvi. Pēc tam būvniecības ierosinātājs saņem Tehniskos noteikumus  ( norādīti  plānošanas un arhitektūras uzdevumā) – no Valmieras reģionālās vides pārvaldes, samaksājot nodevu. Būvniecības ierosinātājs nolīgst projektētāju, kas uzzīmē Mēslu krātuves projektu, pēc tam šo projektu iesniedz akceptēšanai Būvvaldē. Kad projekts akceptēts, tad Būvvaldē, uzrakstot iesniegumu, saņem Būvatļauju un var sākt būvēt. Kad būvniecība paveikta, ierodas Būvvaldē ar būvatļauju un būvprojektu, kā arī izbūvētās mēslu krātuves inventarizāciju, lai saņemtu Būves nodošanas ekspluatācijas aktu.  Pusgada laikā no objekta nodošanas ekspluatācijā mēslu krātuvi nepieciešams ierakstīt zemes grāmatā. Šādus būvniecības dokumentus jākārto standarta gadījumos, tādēļ katram klientam ir individuāla situācija un pieeja. Aicinu sazināties ar Būvvaldi, lai rastu risinājumu mēslu krātuves izveidei.

Zaiga Blaua,
LLKC Limbažu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante