Pašnodarbināto sociālo iemaksu aprēķināšana 2018. gadā (2.daļa)

Jūlijā pienācis laiks, kad jāsniedz pašnodarbinātā atskaite par otro ceturksni. Vai un kas ir izmainījies laika posmā pēc pirmā ceturkšņa atskaites iesniegšanas?

“Lauku Lapas” marta numurā rakstīju par to, kā pašnodarbinātajiem ir jāaprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Šoreiz pievērsīšos tikai tam, kas ir mainījies vai kļuvis skaidrāks.

Precizējums lauksaimniekiem

Ja pašnodarbinātā vienīgie ienākumi ir no lauksaimnieciskās ražošanas, tad aprēķins ir tāds pats, kā marta numurā rakstīju – attiecībā uz 5% pensiju apdrošināšanu (PA) aprēķins ir jāveic tikai reizi gadā, gada beigās, sniedzot 2019. gada 1. ceturkšņa atskaiti. Savukārt VSAOI 32,15% jāveic tāpat par ceturkšņiem. Jaunums ir tas, ka VID savā metodikā par pašnodarbinātā VSAOI ierakstījis 29. punktā, ka “personai, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, pārdodot lauksaimniecībā izmantojamu pamatlīdzekli, piemēram, traktoru, gūto ienākumu kvalificē kā ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas”.

Attiecībā uz lauksaimniekiem – zemnieku saimniecību īpašniekiem VID metodikā 1.7.1. un 1.7.2. punktā ir sniegtas skaidrākas norādes par to, kādā gadījumā īpašnieks var nebūt kā pašnodarbinātais:

1.7. zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks ir:

1.7.1. pašnodarbinātais – ja zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, pats veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju un šajā saimniecībā nav iecelts pārvaldnieks;

1.7.2. darba ņēmējs – ja zemnieku (zvejnieku) saimniecības

īpašnieks ir darba tiesiskajās attiecībās ar savu zemnieku (zvejnieku) saimniecību.

Tātad, lai arī likumā tik skaisti nav ierakstīts, bet vairākkārtēji VID dažādās sarunās ir uzsvēris, ka īpašnieki var arī noslēgt darba līgumu ar savu zemnieku saimniecību, un tad viņi nav pašnodarbinātie.

Ja ienākums nepārsniedz 50 eiro

Arī tiem pašnodarbinātajiem, kuriem nav lauksaimnieciskās darbības, bet ir citas nozares ienākums – aprēķins būtībā nav mainījies, ir tikai precizējums attiecībā uz 50 eiro piemērošanu.

Lai arī ir precizējums, bet tomēr vēl arvien nav līdz galam skaidrs, kā īstenojama likumā par sociālo apdrošināšanu 23.^2. pantā pieļautā iespēja, ka “ja pašnodarbinātā ienākumi taksācijas gadā nesasniedz 50 eiro, iemaksas pensiju apdrošināšanai var neveikt”. Šajā pantā tiek plānotas izmaiņas, lai skaidrāk to izteiktu ar domu, ka, ja ienākums no gada sākuma nepārsniedz 50 eiro, tad iemaksas (5%) neveic. VID savā metodikā to piemēro šādā veidā:

* metodikas 18. piemērs – ienākums janvārī ir 10 eiro, februārī – 10 eiro, martā – 20 eiro, aprīlī – 20 eiro. Pirmajā ceturksnī ienākums nesasniedz 50 eiro, tādēļ 5% maksājums nav jāveic. Savukārt aprīlī, skaitot no gada sākuma, ienākums jau pārsniedz 50 eiro, un tad 5% jāmaksā no pārsnieguma, tas ir, 10+10+20+20=60-50 = no 10 eiro.

* metodikas 19. piemērs – janvārī ienākums ir 20 eiro, februārī zaudējumi –100 eiro, martā ienākums – 420  eiro. Janvārī un februārī 5% nav jāmaksā, jo ienākums nesasniedz 50 eiro, savukārt martā gan jāmaksā, un to aprēķina 20+420-50 = no 390 eiro. Interesanti, ka februāra zaudējumu šeit neņem vērā.

Faktiski 50 eiro var atskaitīt tikai vienu reizi, un tikai līdz brīdim, kad ienākums mēnesī sasniedz 430 eiro. Tiklīdz ienākums ir 430 un vairāk – tā 50 eiro nav atskaitāms. Uzdevums lasītājam – janvārī ienākums 20, bet februārī 450 – vai 50 eiro vai daļu no tā šajā gadījumā izmanto?

Sociālo iemaksu aprēķins, ja ir dažādas nozares

Nedaudz skaidrāks ir kļuvis aprēķins, ja ir gan lauksaimniecības, gan citas nozares. To var aplūkot VID metodikas 28. piemērā. Ilustrēšu to ar vienkāršāku piemēru.

Tabulā apkopti nepieciešamie lielumi aprēķiniem.

Paskaidrojumi par aprēķiniem:

Janvāris – atņem 50, jo ienākums nesasniedz 430 eiro.

Marts – lauksaimniecības ienākumu neapliek ar 5% gada laikā, bet, tikai gadam beidzoties, tāpēc 5% tiek aprēķināti no citām nozarēm, kur ienākums ir 300, bet, tā kā kopējais ienākums ir 500 eiro un tiek maksāti 32,15% no 430 eiro, tad ar 5% apliek tikai starpību no 300 mīnus daļas – no 430, kas ir 300, rezultātā 5% nesanāk.

Aprīlis – likumā to neatradīsiet, bet metodika pasaka, ka, ja kopumā abās nozarēs sanāk zaudējumi, neskatoties uz to, ka vienā no tām, atsevišķi skatoties, ir peļņa, tad nemaksā ne 32,15% , ne arī 5%.

Maijs – ienākums ir tikai lauksaimniecībai, līdz ar to 5% maijā nav.

Jūnijs – ar 5% apliek starpību starp pakalpojumu ienākuma 1000 eiro un aplikto 430 eiro, tas ir, 570 eiro.

Autoratlīdzība un nekustamā īpašuma apsaimniekošana

Piesardzīgiem aprēķinos jākļūst, ja paralēli pašnodarbinātā darbības veidiem vēl tiek saņemta autoratlīdzība un ja pašnodarbinātais nav kā algotais darbinieks kādā citā uzņēmumā. Jo tad arī autoratlīdzība jāskaita klāt ienākumiem, aprēķinot VSAOI 32,15%, bet to nevajag aplikt ar 5% PA, jo 5% ieturēs autoratlīdzības izmaksātājs. Par to vairāk skatieties VID metodikas 28. piemērā. Jāsaka gan, ka šajā piemērā, manuprāt, ir kāda nepilnība attiecībā uz autoratlīdzības aplikšanu ar VSAOI, tāpēc iesaku šādos gadījumos nepaļauties tikai uz metodiku, bet arī sazināties ar VID, vislabāk rakstiskā veidā.

Kā arī, ja pašnodarbinātais nodarbojas gan ar lauksaimniecību, un/ vai ar citām nozarēm un paralēli ir arī sava nekustamā īpašuma apsaimniekotājs (piemēram, iznomā to), tad vajadzētu interesēties VID, kādu VSAOI likmi piemērot, jo pēc metodikā rakstītā noprotams, ka tad visam ienākumam piemēro nekustamā īpašuma likmi. Bet vai tā tiešām ir – jāpārliecinās. VID konsultante sarunā pa telefonu skaidroja, ka šādā gadījumā pašnodarbinātais varot izvēlēties, kuru likmi piemērot – vai nu parasto 32,15%, vai mazāku, kāda attiecīgi ir nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem – 27,27 %. Bet, lasot likumu, tieši to saprast nevar, jo likums izvēli nepiedāvā.

Neskaidrības

Lai arī dažas lietas ir kļuvušas skaidrākas, vēl ar vien ir vairākas, kas nav izskaidrotas. Mēs, LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas speciālisti, esam iesnieguši VID ieteikumus, ko vajadzētu papildināt metodikā un kuros jautājumos vajag lielāku skaidrību. Daļa no tiem jau ņemti vērā (jauki, ka VID ir atsaucīgs un uz sadarbību vērsts), un ceram, ka arī pārējie jautājumi tiks izskaidroti. Piemēram, kā aprēķināt ienākumu, ja ir divkāršais ieraksts? Kā sadalīt izdevumus pa nozarēm, piemēram, ja ir tādi izdevumi, kuri attiecas gan uz lauksaimniecību, gan citām nozarēm (administrācijas izdevumi, grāmatvedības izmaksas, banka konta izmaksas u. tml.)? Kādā veidā iekļaut izdevumos samaksāto VSAOI un 5% PA gan, ja ir vienkāršais ieraksts, gan, ja divkāršais?

Anda SKADIŅA