Kas jāņem vērā, sagatavojot 2016. gada pārskatu

No 2016. gada 1. janvāra ir stājies spēkā jauns likums – “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums”. 2016. gada pārskats ir pirmais, kurš jāsagatavo saskaņā ar jauno likumu.

Sabiedrību (uzņēmumu) kategorijas

Jaunā likuma pamatā ir princips “vispirms domāt par mazākajiem”. Lai to varētu īstenot, likumā ir ieviestas sabiedrību kategorijas: mikrosabiedrība (nejaukt ar mikrouzņēmumu, tas ir kas cits), maza sabiedrība, vidēja sabiedrība un liela sabiedrība. Kā noteikt, pie kuras kategorijas uzņēmumu pieskaitīt, apskatāms veideoseminārā prezentētajā tabulā, kuru sagatavojis VID.

Piemēram, gatavojot gada pārskatu par 2016. gadu, ja zemnieku saimniecībai vai SIA bilances datumos, tas ir 31.12.2016. un 31.12.2015., vidējais darbinieku skaits ir līdz 10 un neto apgrozījums līdz 700 000, bet bilances kopsumma ir virs 350 000, tad tā atbilst mikrosabiedrības statusam. Vai, ja darbinieku skaits ir lielāks par 10, bet neto apgrozījums līdz 700 000 un bilances kopsumma līdz 350 000, uzņēmums arī atbilst mikrosabiedrībai. Savukārt, ja darbinieku skaits ir līdz 10, neto apgrozījums 700 001 un bilances kopsumma 350 001, tad uzņēmums jau skaitās maza sabiedrība nevis mikrosabiedrība.

Tabulas pēdējā rindā redzams, cik pavisam Latvijā 2015. gadā bija uzņēmumu, kas atbilst jaunajam iedalījumam. Kā redzams, lielākā daļa – 93% uzņēmumu pēc jaunā iedalījuma ir mikrosabiedrības. Mazas sabiedrības ir tikai ap 6%. Varu izdarīt secinājumu, ka lauksaimnieku uzņēmumi lielākoties visi būs mikrosabiedrības, ļoti retos gadījumos – mazas sabiedrības.

Kādēļ ir tik svarīgi saprast, kurā kategorijā uzņēmums ietilpst? Piemēram, tādēļ, ka, ja uzņēmums divus gadu pēc kārtas bilances datumā nepārsniedz divus no trīs kritērijiem, tas var piemērot likumā noteiktos atvieglojumus vai atbrīvojumus.

Gada pārskata sastāvdaļas

Bilancei, peļņas un zaudējuma aprēķinam (divu veidu), naudas plūsmas pārskatam (divu veidu) un pašu kapitāla izmaiņu pārskatam likumā ir dotas shēmas. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem finanšu pārskata pielikumam ir noteikta forma. Finanšu pārskata pielikumam satura izklāsts ir dots likumā, bet VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDSā) iesniedzamās pielikuma formas saturs ir dots MK noteikumos nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”.

Mikrosabiedrībai un mazai sabiedrībai jāiesniedz finanšu pārskats, kas sastāv vismaz no bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, finanšu pārskata pielikuma (naudas plūsmas un pašu kapitāla pārskati tātad nav obligāti). Kā arī jāatceras kopā ar pārskatu sagatavot dokumentu, kuru varētu nosaukt “Paskaidrojums par gada pārskata apstiprināšanu”, jo tas ir nepieciešams, iesniedzot pārskatu VIDā. Mikrosabiedrība var nesniegt arī vadības ziņojumu, ja tā informāciju par savu akciju vai daļu kopumu sniedz finanšu pārskata pielikumā.

VID savā seminārā ir ieviesis arī terminu “mini” mikrosabiedrības (bilance 50 000 eiro, neto apgrozījums 100 000 eiro, vidējais darbinieku skaits 5), – un šādas sabiedrības var gatavot tikai bilanci un peļņas un zaudējuma aprēķinu (tātad var negatavot pielikumu, bet ir jāveic piezīmes, – skat. likuma 58. pantu).

Mikrosabiedrībām ir atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu. Ko tajā drīkst neiekļaut, ir norādīts likuma 57. pantā. Viens no atbrīvojumiem ir tas, ka var neuzrādīt ilgtermiņa posteņu atšifrējumu. Bet vēlos uzsvērt, ka visos atbrīvojumos tiek lietoti vārdi “var”, “atļauts”, “ir tiesīgs”, bet tas nenozīmē, ka ar to tiek aizliegts rīkoties pretēji. Tātad, ja ir atļauts nesniegt, ir atļauts arī sniegt. Šajā gadījumā par ilgtermiņa posteņu atšifrējumu gan vēlos ieteikt šo praksi turpināt un iekļaut informāciju par ilgtermiņa posteņu kustību. Šī informācija var noderēt, piedaloties dažādos projektos, kā arī statistikas, tai skaitā SUDAT vajadzībām. Lai nebūtu vēlāk lieks darbs, labāk to sagatavot, jau gatavojot gada pārskatu.

Daži jaunumi par bilanci

Bilancē uzņēmumiem vairs nav jāuzrāda tādi posteņi kā “ieguldījuma īpašumi”, “bioloģiskie aktīvi”, “atliktā nodokļa aktīvi”, “pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi” un “atliktā nodokļa saistības”, jo šie posteņi ir paredzēti tiem, kuri piemēro starptautiskos grāmatvedības standartus.

Tā kā līdz šim visiem uzņēmumiem bija iespēja uzrādīt gan atlikto nodokli, gan bioloģiskos aktīvus, rodas jautājums, ko ar šiem posteņiem darīt turpmāk. Atbilde ir – tos pārklasificēt. Pārklasifikācijas noteikumi ir doti MK noteikumos nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (noteikumi). Piemēram, bioloģiskos aktīvus pārklasificē uz attiecīgu krājumu vai pamatlīdzekļu posteni. Savukārt atliktā nodokļa saistības pārklasificē uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu.

Gada pārskata pārbaude

Gada pārskats ir jāpārbauda zvērinātam revidentam, bet ne visiem uzņēmumiem (skat. 15. nodaļu likumā). Noteikti tas jāpārbauda vidējām un lielām sabiedrībām, atsevišķos gadījumos – arī daļai no mazajām. Mikrosabiedrībām, ja vien to pārvedamie vērtspapīri nav iekļauti regulētajā tirgū un ja tā nav koncerna mātes sabiedrība, zvērināta revidenta pārbaude nav nepieciešama.

Zvērināta revidenta pārbaude neatkarīgi no uzņēmuma lieluma nav nepieciešama zemnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu gada pārskatiem.

Gada pārskata noformēšana, parakstīšana, apstiprināšana un iesniegšana

Vēlos uzsvērt, ka šajā raksta sadaļā rakstītais neattiecas uz EDS. Jo gada pārskats, kas iesniegts EDSā, ir tikai gada pārskata NORAKSTS (jeb kopija). Šajā sadaļā runa ir par oriģinālo pārskatu, kas tiek sagatavots vai nu papīra formā vai elektroniski (bet ne EDSā).

Gada pārskatu var noformēt:

1. kā vienu dokumentu;
2. kā divu dokumentu kopumu – finanšu pārskats un vadības ziņojums;
3. kā vairāku dokumentu kopumu – atsevišķas finanšu pārskata sastāvdaļas un vadības ziņojums.

Bet jāievēro tas, ka katra atsevišķā dokumenta sākumā jānorāda informācija par sabiedrību kā autoru (nosaukums, veids, juridiska adrese, reģistrācijas numurs, bet zemnieku (ZS), zvejnieku saimniecībai (ZV) un individuālam uzņēmumam (IU) – arī īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods, personas adrese) un beigās – datums un paraksts.

Gada pārskatu var sagatavot arī elektroniski (bet tas nav domāts EDS), bet tad jāievēro Elektronisko dokumentu likums – visiem, kam jāparaksta gada pārskats, tas jāparaksta ar elektroniski drošo parakstu.

Pārskatu paraksta:

1. individuālā uzņēmumā (IU), zemnieku saimniecībā (ZS), zvejnieku saimniecībā (ZV) – īpašnieks vai Uzņēmu reģistrā reģistrēts pārstāvis;
2. kapitālsabiedrībās – valde vai tās pilnvarotais loceklis;
3. grāmatvedis, ar kuru noslēgts rakstveida līgums.

Gada pārskata noraksta iesniegšana EDS

EDSā ir jāiesniedz apvienots dokuments: Gada pārskats (kopā ar paskaidrojumu par tā apstiprināšanu) + UIN deklarācija + UIN avansa aprēķins. Kā apvienots dokuments nebūs jāiesniedz individuālā komersanta pārskats, jo viņi nav UIN maksātāji.

Gada pārskata pielikums arī ir jāiesniedz EDSā, tam ir sava forma.

EDSā nav iespēja pielasīt 2015. gada datus, jo ir mainījusies forma. Līdz ar to grāmatvedim vai cilvēkam, kas pildīs gada pārskatu EDS, būs vairāk darba ne tikai, lai aizpildītu finanšu pārskatu par 2016. gadu, bet arī, lai manuāli savadītu 2015. gada datus, kas tiek prasīti gada pārskatā par 2016. gadu.

EDSā ir jānorāda arī informācija par grāmatvedi, bet grāmatvedim EDSā tas nebūs jāparaksta, tikai oriģinālā.

Ja uzņēmums atbilst kritērijiem, kad nepieciešams zvērināts revidents, zvērinātam revidentam arī EDSā būs gada pārskats jāapstiprina.

Ja nav iespēju darboties ar EDS, likums pieļauj gada pārskatu vēl arvien VIDā iesniegt papīra formā.

Vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ka pamatā gada pārskatam jābūt sagatavotam papīra formā vai elektroniskā formā ar elektroniski drošo parakstu (bet ar vārdu “elektronisks” nav domāts EDS!). EDSā tiek iesniegts tikai gada pārskata elektroniskais NORAKSTS (jeb kopija)!

Sabiedrību (uzņēmumu) kategorijas

Anda Skadiņa, LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vecākā speciāliste