Atvieglojums PVN priekšnodokļa uzskaitē no 1. jūnija

Uzņēmumi, kuri reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji, ir tiesīgi pirms budžetā maksājamās PVN summas par savām pārdotajām precēm vai pakalpojumiem atskaitīt piegādātājiem samaksāto PVN jeb priekšnodokli, tātad maksāt mazāk valsts budžetam.

Ņemot vērā to, ka PVN uzskaite var būt divu veidu – viena pēc dokumentu datuma (“parastā metode”), otra pēc samaksas datuma (tā saucamā “kases metode”, kuru, iespējams, reti izmanto), lai nerastos pārpratumi, turpmāk rakstītais attiecas uz “parasto metodi”.

Līdz 2017. gada 1. jūnijam kādu laiku bija noteikts, ka priekšnodokli drīkst iekļaut PVN atskaitē tikai tajā taksācijas periodā, kurā bija izrakstīts rēķins. Piemēram, ja taksācijas periods ir mēnesis un rēķins par iepirktajām precēm izrakstīts 2017. gada 9. janvārī, tad to varēja iekļaut tikai janvāra PVN atskaitē. Arī tad, ja janvāra rēķins grāmatvedībā tika atnests 2017. gada aprīlī, jo sava uzņēmuma vadītājs to bija aizmirsis savlaicīgi iedot grāmatvedei, šo rēķinu drīkstēja iekļaut tikai janvāra (sniegt precizējumu), nevis marta vai aprīļa PVN atskaitē.

Praksē ir dzirdēti dažu lektoru skaidrojumi, ka janvāra rēķinu var iekļaut arī marta vai aprīlī (tad, kad rēķins vai čeks atradās). Bet jāsaka, ka šādam skaidrojumam nebija pamatojums likumā, un Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija tiesīgs šo uzskatīt par likuma pārkāpumu.

Bet tagad beidzot esam sagaidījuši patīkamas izmaiņas likumā, kas novērsīs sarežģījumus, kad grāmatvedībā tiek saņemti aizmirsti vai savlaicīgi neiesniegti rēķini. Jo tādos gadījumos bija jāveic iepriekš iesniegto PVN atskaišu precizējumi, kuri, it sevišķi mazos uzņēmumos, gadījās gandrīz vai katru mēnesi, un kas radīja papildu slodzi grāmatvežiem. Nezinu, kā VID darbinieki savā sistēmā attiecās pret šādiem vairākkārtējiem labojumiem – varbūt ierakstīja uzņēmumu “melnajā” sarakstā? Tas jāprasa viņiem.

Protams, pastāv variants šādus nokavētus rēķinus vispār nelikt uz priekšnodokli, līdz ar to samaksājot valstij par šo summu vairāk. Tādā gadījumā nebūtu jāveic precizējumi.

Tātad PVN likuma 97. pantā no 2017. gada 1. jūnija ir veikts grozījums, un tagad jaunais panta teksts uzrakstīts šādi:

“(1) Priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, izņemot no citas dalībvalsts nodokļa maksātājiem vai trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājiem saņemtos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam, ja šajā likumā nav noteikts citādi.”

Ko tas nozīmē? Taksācijas periodi ir dažādi – kādam tas ir mēnesis, citam ceturksnis. Tas atkarīgs no apliekamo darījumu summas iepriekšējā vai pārskata gadā, kā arī to ietekmē citi faktori, par kuriem jālasa PVN likuma 115. pantā.

Tālāk ar piemēriem paskaidrošu, kā praksē pielietojama likuma frāze “bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam” tiem, kam periods ir mēnesis un kam ceturksnis. Piemērā tiks izmantots viens dokuments – čeks par kombaina remontmateriālu iegādi, čeka datums 2017. gada 5. jūnijs (2. ceturkšņa mēnesis). Kopējā summa 24,20 eiro, t. sk. PVN 4,20.

Taksācijas periods – mēnesis

1. piemērs. Čeks (jūnijs) iesniegts grāmatvedībā līdz PVN deklarācijas par jūniju nodošanai jūlijā (pēdējais datums, kad var nodot atskaiti par jūniju – 20. jūlijs). Atskaitē par jūniju var likt priekšnodoklī 4,20 eiro.

2. piemērs. Čeks (jūnijs) iesniegts grāmatvedībā 4. augustā. PVN atskaitē par jūliju (pēdējais datums, kad var nodot atskaiti par jūliju – 20. augusts) var iekļaut jūnija čeka priekšnodokli 4,20 eiro, jo jūlijs ir nākamais taksācijas periods.

3. piemērs. Čeks (jūnijs) iesniegts grāmatvedībā 4. septembrī. Augusta PVN atskaitē (pēdējais datums, kad var nodot atskaiti par augustu – 20. septembris) nedrīkst iekļaut priekšnodokli no jūnija čeka, jo augusts nav nākamais taksācijas periods, bet gan aiznākamais. Šādā gadījumā ir jāveic jau nodoto PVN atskaišu –  jūnija vai jūlija – precizēšana.

Taksācijas periods – ceturksnis

1. piemērs. Čeks (jūnijs) iesniegts grāmatvedībā līdz PVN deklarācijas par 2. ceturksni nodošanai jūlijā (pēdējais datums, kad var nodot atskaiti par 2. ceturksni – 20. jūlijs). 2. ceturkšņa atskaitē var likt priekšnodoklī 4,20 eiro.

2. piemērs. Čeks (jūnijs) iesniegts grāmatvedībā 4. augustā. PVN atskaitē par 3. ceturksni (pēdējais datums, kad var nodot atskaiti par 3. ceturksni – 20. oktobris) var iekļaut jūnija čeka priekšnodokli 4,20 eiro, jo 3. ceturksnis ir nākamais taksācijas periods.

3. piemērs. Čeks (jūnijs) iesniegts grāmatvedībā 4. septembrī. PVN atskaitē par 3. ceturksni (pēdējais datums, kad var nodot atskaiti par 3. ceturksni – 20. oktobris) var iekļaut jūnija čeka priekšnodokli 4,20 eiro, jo 3. ceturksnis ir nākamais taksācijas periods.

4. piemērs. Čeks (jūnijs) iesniegts grāmatvedībā 3. novembrī. PVN atskaitē par 4. ceturksni (pēdējais datums, kad var nodot atskaiti par 4. ceturksni – 20. janvāris) nedrīkst iekļaut jūnija čeka priekšnodokli 4,20 eiro, jo 4. ceturksnis nav nākamais taksācijas periods, bet gan aiznākamais. Šādā gadījumā ir jāveic jau nodoto PVN atskaišu – 2. vai 3. ceturkšņa – precizēšana.

Ieteikums visiem gadījumiem

Gribu ieteikt būt piesardzīgiem, rīkojoties tā, kā iesaka jebkādi lektori, pat vislabākie, vai rakstu autori (tai skaitā arī es), jo ir svarīgi, lai viņi savu teikto spētu pamatot ar likumā rakstīto, ko ieteicams jums pašiem pārbaudīt. Tas, ka rīkosieties tā, kā kāds iesaka, nebūs attaisnojums VID pārbaudē, pat ja ieteikums mutiski vai vienkāršā e-pasta vēstulītē būs saņemts no VID darbinieka. VID skatīsies tikai to, vai ievērojat likumu un noteikumus.

Vienmēr ir derīgi sazināties ar VID (tālr. 67120000) un uzzināt arī viņu viedokli, bet vajag paprasīt pamatojumu likumā un to pierakstīt, lai pēc tam izlasītu paši. Sarežģītās un neskaidrās situācijās visdrošāk ir rakstīt VID uzziņu, lai sniedz norādījumu, kā rīkoties. Uzziņa ir vienīgais pamatojums pēc likumiem un noteikumiem, uz kura pamata varat rīkoties. Vienkārša e-pasta atbilde nav uzziņa. Tāpēc uzsveru, – šim rakstam ir tikai informatīvs nolūks un to nevar izmantot kā pamatojumu rīcībai. Es tikai vēršu uzmanību uz likumā rakstīto un izsaku savu viedokli, kā es to saprotu. Pamatojums ir likumā rakstītais. Pārbaudiet paši!

Anda Skadiņa

Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības konsultante