Liels pieprasījums pēc lauksaimniecības zemes

Lauksaimniecībā turpinās izaugsme, un nozare dalībniekiem nodrošina arī tālākas attīstības iespējas. Novērojumi liecina, ka daļai lauksaimnieku pandēmijas laiku izdevies izmantot kā iespēju, aktīvi piesakoties un izmantojot ALTUM valsts atbalsta programmas.

Lauksaimniecības zemes tirgū turpinās tendence, ka pieprasījums pēc zemes pārsniedz piedāvājumu. Arī zemes cenas turpina palielināties, 2020. gadā atsevišķos reģionos sasniedzot pat nebijuši augstus rekordus. Vienlaikus interese par lauksaimniecības zemes iegādi saglabājas, Attīstības finanšu institūcija ALTUM pērn aizdevumos zemes iegādei piešķīrusi 17 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vislielākais pieprasījums 2020. gadā pēc finansējuma zemes iegādei bija Vidzemē gan pēc piešķirtā apjoma, gan darījumu skaita. Aktīvi tika finansēti darījumi par zemes iegādi arī Zemgalē un Kurzemē, taču pēc darījumu skaita būtisku izmaiņu nav. Savukārt Latgalē, kur lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieejamība ir salīdzinoši zemāka, jo ir daudz nesakopto īpašumu, aktivitāte ir viszemākā, tomēr izaugsme pērn bijusi – audzis gan darījumu skaits, gan piešķirtais finansējums.

Diāna Lopeta, ALTUM Centra reģiona vadītāja: “Diezgan bieži redzam situācijas, kad lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un daudzos gadījumos tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt. Tomēr nereti banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma. Šādos brīžos noder ALTUM zemes kreditēšanas programma, kas ļauj iegādāties zemi arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz 30 gadiem. Tas ir svarīgi, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt.”

Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un produkcijas ražošanu, sākot ar šā gada 26. februāri aizdevuma limits lauksaimniecības zemes iegādei palielināts līdz vienam miljonam eiro. 

Samazinās lauksaimniecības zemes cenu pieaugums

Kopš 2017. gada kopējais darījumu skaits valstī vidēji samazinās par 1,2 tūkstošiem gadā, 2019. gadā reģistrēti 8,5 tūkstoši zemes iegādes darījumu. Savukārt zemes cenas, lai arī ar mazāku pieauguma tendenci, turpina palielināties. Lauksaimniecības zemes vidējais cenu pieaugums valstī no 2016. līdz 2018. gadam bija 8–12% gadā, taču pēdējos gados tas ir samazinājies līdz 2–4%.

Cenas un  to dinamika atšķiras pa reģioniem – apvidos ar intensīvu lauksaimniecību un ar auglīgām, lauksaimniecībai tehnoloģiski piemērotām platībām zemes cenas ir ievērojami augstākas un turpina palielināties. Visstraujāk pēdējo četru gadu laikā cena ir pieaugsi Zemgalē – par 30%, bet Kurzemē un Vidzemē – par 26%. Aptuveni 95% darījumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ir 2000–8000 eiro par hektāru. Mazāka vai lielāka cena uzskatāma par subjektīvi ietekmētu, neparādot objektīvo tirgus līmeni.

Par apgrozāmiem līdzekļiem jādomā laikus

Arī pieprasījums pēc apgrozāmajiem līdzekļiem lauksaimniekiem pieaudzis, 2020. gadā ALTUM piešķīris aizdevumus par vairāk nekā 9  miljoniem eiro, kas ir par 39% vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu.

Aizdevumu apgrozāmiem līdzekļiem var saņemt  lauksaimnieki, zivsaimnieki, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupas. Savukārt finansējuma apmērs tiek noteikts, izvērtējot saimniecības lielumu, intensitāti un ražošanas darbības rādītājus. Lai pieteikumus varētu laikus apstrādāt, uz konsultāciju ieteicams doties savlaicīgi un iepriekš sagatavojoties, apzinot savas vajadzības un finansiālās iespējas.

ALTUM informācija
Foto: no ALTUM krājuma