Bruto seguma aprēķini lauksaimniecībā par 2017. gadu

Bruto segums ir viens no rādītājiem, ko lauksaimnieki var izmantot, novērtējot saimniecības ekonomisko efektivitāti un ražošanas izdevīgumu. Bruto segumus rēķina saimniecībā audzētiem kultūraugiem un/vai dzīvniekiem.

Lai lauksaimniekiem un citiem interesentiem būtu, pēc kā vadīties, aprēķinot savas saimniecības bruto segumus, LLKC, sadarbojoties ar saimniecībām, nozaru ekspertiem un asociācijām, jau 25. gadu sagatavo bruto segumu piemērus.

Bruto segums ir aprēķins, kurā no ieņēmumiem tiek atņemtas mainīgās izmaksas. Saimniecībā ieņēmumus veido par saražotās produkcijas realizāciju saņemtā atlīdzība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumi. Mainīgās izmaksas ir tās, kas ir tieši saistītas ar ražošanas procesu – izmaksas mainās atkarībā no ražošanas apjoma. Piemēram, mainīgās izmaksas augkopībā ir izdevumi sēklai un mēslojumam, bet lopkopībā – izdevumi lopbarībai un veterinārajiem pakalpojumiem. Bruto segumi tiek sagatavoti uz 1 hektāru augkopības nozarē un uz 1 dzīvnieku – lopkopības nozarē, lai dati būtu savā starpā salīdzināmi. Katrā bruto seguma aprēķinā ir izmantota optimāla ražošanas tehnoloģija, kas saskaņā ar nozares ekspertu viedokli ir pielietojama, lai iegūtu konkrēto ražības vai produktivitātes līmeni. Saimniecības peļņa veidojas, no bruto seguma atskaitot pastāvīgās izmaksas.

Aprēķinot bruto segumus, uzskatāmi var spriest par ražošanas tehnoloģijas efektivitāti. Jo lielāks ir saimniecības kopējais bruto segums, jo labāk tas nosedz pastāvīgās izmaksas un ļauj iegūt lielāku peļņu. Tāpēc saimniecības darbības efektivitātes rādītājs – peļņa ir lielā mērā atkarīga no pareizi izvēlēta ražošanas apjoma un ražošanas tehnoloģijas.

Šobrīd LLKC ir sagatavoti provizoriskie bruto segumu aprēķini par 2017. gadu, kas savā starpā atšķiras pēc ražošanas intensitātes pakāpes un ražošanas specifikas. Augkopības nozarē sagatavoti bruto segumi sekojošās apakšnozarēs: graudaugu, eļļas augu, šķiedraugu un pākšaugu audzēšana; dārzeņu audzēšana; augļu un ogu audzēšana; zālāju audzēšana; lopbarības augu audzēšana; nektāraugu audzēšana. Dārzeņkopībā pirmo reizi sastādīts bruto segums rabarberiem.

Lopkopības nozarē sagatavoti bruto segumi sekojošās apakšnozarēs:  piena lopkopība, gaļas liellopu audzēšana, aitkopība, kazkopība, vistkopība, biškopība, cūkkopība, zirgkopība un truškopība.

Vairākiem augkopības kultūraugiem un lopu grupām veikti aprēķini, izmantojot dažādas ražošanas tehnoloģijas. Piemēram, kartupeļiem bruto segumi sastādīti gan audzējot sēklai, gan pārtikai.

Jau otro gadu tiek sagatavots bruto segums arī akvakultūrā – karpām, kā arī aprēķinātas dīķa ierīkošanas izmaksas.

LLKC sastādītie bruto segumi pamatojas uz ilggadīgu audzēšanas pieredzi, bet tos nevar uzskatīt par universāliem un kategoriskiem. Lai bruto segumus varētu izmantot konkrētas saimniecības vajadzībām, tie jākoriģē, vadoties pēc saimniecībā izmantotās ražošanas tehnoloģijas un citiem apstākļiem.

Salīdzinot bruto segumu rādītājus pēdējos septiņos gados, redzams, ka intensīvi audzētās slaucamās govs bruto segums 2017. gadā, salīdzinot ar 2015. un 2016. gadu, ir palielinājies (skat. 1. attēlu). Tas noticis, pateicoties piena iepirkuma cenas palielinājumam. Lai arī 2017. gadā slaucamo govju bruto segums ir palielinājies, tas vēl nav sasniedzis apjomu, kāds tas bija 2014. gadā.

Aprēķinot 2017. gada bruto segumu ziemas kviešiem, tika izmantota oficiālā statistika par plūdos necietušajām saimniecībām (skat. 2. attēlu).

Ziemas kviešu bruto segums 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies, sasniedzot rādītāju 168,54 eiro/ha (bez platībmaksājumiem). Ziemas kviešu vidējā ražība 2017. gadā bija lielāka nekā 2016. gadā, tādēļ arī bruto segums palielinājās. Ziemas kviešu 2017. gada bruto segums ir mazāks nekā 2015. gada bruto segums gan mazākas graudu realizācijas cenas dēļ, gan lielāku kaltēšanas izdevumu dēļ (2017. gada vasara bija nokrišņiem bagātāka nekā 2015. gada vasara).

Īpaši svarīgi rēķināt bruto segumus ir jaunajiem saimniekiem vai esošiem saimniekiem, kuri domā par jaunas nozares izvēli. Pirms tam ar bruto segumu palīdzību var izvērtēt, kuru nozari attīstīt attiecīgajos apstākļos būtu visizdevīgāk, tādā veidā novērtējot iespējamos ieguvumus un zaudējumus.

Provizoriskie bruto seguma aprēķini un nozares ekspertu ziņojumi šobrīd pieejami mājaslapā: www.llkc.lv sadaļā „Noderīgi” (tiešsaistes adrese: http://new.llkc.lv/lv/nozares/augkopiba-ekonomika-lopkopiba/sagatavoti-p...). Lai atvieglotu bruto segumu sastādīšanu savām vajadzībām, izmantojiet LLKC izveidoto bruto segumu sagatavošanas interneta rīku (tiešsaistes adrese: http://laukutikls.lv/riki/gross_margins/).

Liene Dabiņa,
Ekonomikas konsultante