Prasme videi draudzīgi uzlabot zemes auglību

Ekonomiskās veicināšanas programma palīdz arī augšņu auglības uzlabošanai bioloģiskajās saimniecībās. “Prasme videi draudzīgi uzlabot zemes auglību ir mans kā bioloģiskā zemnieka lielākais ieguvums no piedalīšanās LLKC piedāvātājā programmā,” atzīst Pēteris Lapiņš, kurš Kuldīgas pusē audzē gaļas liellopus.

Lauku teritoriju ekonomiskās aktivitātes programmu LLKC īsteno jau kopš 2011. gada, un Pētera Lapiņa saimniecība tajā iesaistījās 2014. gada sākumā. Pirmos Šarolē šķirnes gaļas lopus – četras govis un vienu vaislas bulli – saimniecība iegādājās 2012. gadā, bet gadu pēc startēšanas programmā – 2015. gadā, to skaits sasniedza jau 21 ragaini.

Pēteris Lapiņš, piemājas saimniecības “Lapiņas” saimnieks: “Vislielākais ieguvums no piedalīšanās šajā programmā noteikti bija piekļuve ekspertiem, kuri pārzina zemes auglības uzlabošanas nianses, jo tieši šis aspekts ir visbūtiskākais bioloģiskajā saimniecībā, kur netiek izmantoti ķīmiskie mēslošanas līdzekļi. Tieši ar šādiem speciālistiem mani saveda kopā LLKC Kuldīgas birojs.”

Programmas ietvaros saimniecībā veiktas augsnes analīzes, un izrādījies, ka ik pa 20–30 metriem mainās tās sastāvs. Saimnieks atzīst, ka analīžu rādījumi bijuši ļoti būtiski, jo tapis skaidrs, ko un kā konkrētā zemes pleķī darīt. Pateicoties LLKC Kuldīgas biroja speciālistiem, Pēterim bijusi iespēja tikties ar augsnes zinātniekiem, kuri augsnes auglības uzlabošanai iedevuši izmēģināt arī zirņauzu. Rezultāti bijuši labi. “Esmu gatavs arī turpmāk piedalīties dažādos eksperimentos, lai citiem saimniekiem parādītu, ko un kā var darīt bioloģiskajā saimniecībā, lai augsnes auglība būtu pietiekamā līmenī,” saka Pēteris, piebilstot, ka: “Diemžēl Latvijā jau nevienā universitātē  diplomētus bioloģiskos saimniekus nemāca, tādēļ – jāmācās pašiem praksē.”

Viens no saimnieka ieteikumiem Lauku teritoriju ekonomiskās aktivitātes programmas īstenošanā – mazināt birokrātisko slogu zemniekam, jo grāmatvedības dokumentāciju bez LLKC speciālistu palīdzības aizpildīt neesot iespējams.

LLKC Kuldīgas birojā norāda, kopš 2012. gada, kad birojs sācis dalību programmā, kopumā atbalsts sniegts 19 ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmas klientiem. Lielākoties tie ir bijuši gados jauni cilvēki, kuri vēlējušies uzsākt saimniecisko darbību lauku teritorijā. Vislielākais gandarījums biroja speciālistiem ir par tiem programmas dalībniekiem, kuri, savu darbību uzsākot no nulles, spējuši attīstīties un, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu,  izauguši par ekonomiski attīstītām saimniecībām, saredzot izaugsmes iespējas nākotnē.

Daiga Mellere, LLKC Kuldīgas biroja vadītāja: “Viens no šādiem klientiem ir arī Pēteris Lapiņš. Pēteris ļoti daudz laika velta sevis izglītošanai, apmeklējot mūsu organizētos kursus, seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus un arī labprāt dalās savā pieredzē ar citiem. Uz viņu var attiecināt Henrija Forda vārdus: “Katrs, kurš pārtrauc mācīties, ir vecs, neatkarīgi no tā, vai viņam ir 20 vai 80 gadu. Katrs, kurš turpina mācīties, paliek jauns. Lielākā dzīves vērtība ir saglabāt savu prātu jaunu.””

Ilze Rūtenberga-Bērziņa, LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

UZZIŅA

Piemājas saimniecība “Lapiņas”

Adrese: Kuldīgas novads, Rendas pagasts.

Pamatnozare: gaļas lopu audzēšana – kopumā 43 lopi, ieskaitot Šarolē vaislas bulli. Dzīvniekus realizē izsoļu namā “Ošenieki”.

Papildnozares: tītaru, ziemas ķiploku, pupiņu audzēšana. Produkciju realizē tiešajā tirdzniecībā.

Zemes platības: līdz 80 ha.

Darbība programmā: 04.02.2014 – 31.12.2018.