Piena ražošanas sistēmu un tehnoloģiju izvērtējums

Lai organizētu piena ražošanas saimniecību, jāizplāno vairāki svarīgi aspekti, kas var ietekmēt saimniekošanas efektivitāti, kopējās ražošanas izmaksas un saražotās un pārdotās produkcijas pašizmaksu. Izvēloties saimniekošanas tehnoloģijas, jāizvērtē to ietekme uz nepieciešamajām investīcijām saimniecībā, izmantošanas intensitāti un efektivitāti. 

Piena lopkopības saimniecību izmaksu struktūrā nozīmīgas ir lopbarības sagādes izmaksas – gan pašražotās, gan pirktās (skatīt 1. attēlu). Ļoti būtiskas izmaksas veido arī tehnikas un iekārtu nolietojums – līdz pat 19 % no kopējām izmaksām. Tehnikas un iekārtu nolietojuma izmaksās tiek ieskaitītas visas konkrētajā saimniecībā esošās tehnikas vienību nolietojuma izmaksas – sākot no kūts tehnoloģiskā aprīkojuma līdz lopbarības sagatavošanai un pievešanai nepieciešamajai tehnikai. Algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi izmaksu struktūrā ir līdz 11 % no kopējām izmaksām. Tāpēc jāizvērtē, cik lielu pienesumu spēj dot katra nostrādātā stunda piena lopkopības vajadzībām, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku atalgojumu par paveikto darbu un darbaspēka efektivitāti.  

Izmaksu struktūrā pēdējos divos noslēgtajos gados zemes nomas izmaksas ir sasniegušas 2 % atzīmi, kas liecina, ka šo gadu laikā ir kāpusi zemes nomas maksa, ko radījis liels pieprasījums pēc LIZ. Vērtējot energoresursu izmaksu īpatsvaru, var secināt, ka šo resursu svārstību ietekme uz kopējām izmaksām nav tik būtiska, kā straujajam lopbarības cenu kāpumam. 

1. attēls. Piensaimniecību izmaksu struktūra 2019.–2021. gadā 

Bioloģiskās un konvencionālās saimniecības 

Visvairāk izmaksu struktūras starp dažāda veida tehnoloģijām atšķiras, ja pretnostata bioloģiskās un konvencionālās piensaimniecības (skatīt 2. attēlu). Būtiskākās atšķirības ir vērojamas lopbarības sadaļā – gan pirktās, gan pašražotās lopbarības izmaksu īpatsvars ir lielāks konvencionālajās saimniecībās. Šādas saimniecības strādā aizvien intensīvāk, iegādājas kombinēto lopbarību un papildu barības piedevas. Otrs būtisks faktors ir minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lopbarības ražošanā konvencionālajās saimniecībās, kur iegūst lielākas kultūraugu ražas nekā bioloģiskajās saimniecībās.  

2. attēls. Piensaimniecību izmaksu struktūra, sadalījums pēc pazīmes: bioloģiskā vai konvencionālā 

Vērtējot zemes izmantošanas efektivitāti, 1 ha zemes efektīvāk tiek izmantots konvencionālajās saimniecībās. Pateicoties minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, kas spēj palielināt vidējo lopbarības kultūraugu ražības līmeni, un papildus vēl iepirktajai lopbarībai, vidēji uz 1 ha konvencionālās saimniecības spēj pārdot vairāk piena nekā bioloģiskās (skatīt 3. attēlu). Būtiski arī pieminēt, ka bioloģiskajās saimniecībās lielāks īpatsvars saražotā piena tiek izmantots teļu barošanai. Biosaimniecībās, neraugoties uz mazāku pārdotā piena apjomu uz 1 ha, realizētā piena ražošanas pašizmaksa būtiski neatšķiras no konvencionālo saimniecību realizētā piena ražošanas pašizmaksas. Šāds rezultāts iespējams bioloģiski sertificēto saimniecību zemāko izmaksu dēļ. (attēla apakšā relizēts labot uz: realizēts, lūdzu) 

3. attēls. Piensaimniecībās vidēji realizēts piens no 1 ha lopbarības ieguvei paredzētās LIZ un realizētā piena ražošanas pašizmaksa, sadalījums pēc pazīmes: bioloģiskā vai konvencionālā, 2019.–2021. gadā 

Pozitīva tendence ir lopbarības sagatavošanai atvēlēto platību samazināšana vienas slaucamās govs pabarošanai gan bioloģiski sertificētajās, gan konvencionālajās saimniecībās (skatīt 4. attēlu). Būtiski mazāku zemes platību vajag konvencionālajām saimniecībām. Zemes izmantošanas efektivitāte tiek panākta, daudz intensīvāk izmantojot saimniecības pārvaldībā esošas LIZ platības. No vidējā rezultāta uzlabošanas saimniecības attur apsaimniekošanā esošās platības, kur nav pieļaujama intensīva lopbarības ražošana. 

4. attēls. Piensaimniecībās lopbarības ieguvei paredzētā LIZ platība uz 1 slaucamo govi un vidējā piena ražošanas pašizmaksa, sadalījums pēc pazīmes: bioloģiskā vai konvencionālā  

Zemes izmantošana 

Saimniecībās, kur govis netiek ganītas, vidēji uz 1 ha tiek iegūts vairāk piena (skatīt 5. attēlu). Rezultāts skaidrojams ar intensīvu zemes izmantošanu, tādu kultūraugu audzēšana kā kukurūza, kas dod lielu masu un nav paredzēta ganīšanai. Attiecīgi tiek ietekmēta arī piena ražošanas pašizmaksa, kur saimniecības ar daudz intensīvāku zemes izmantošanu var nodrošināt zemākas pārdotā piena ražošanas izmaksas, iegūstot kopumā lielākas lopbarības kultūraugu ražas un spējot uz 1 ha uzturēt vairāk slaucamo govju, attiecīgi arī palielinot vidēji uz 1 ha realizētā piena apjomu.  

5. attēls. Piensaimniecībās realizēts piens no 1 ha lopbarības ieguvei paredzētās LIZ, realizētā piena ražošanas pašizmaksa, sadalījums pēc pazīmes: vai govis tiek vai netiek ganītas  

Pieņēmumu par daudz efektīvāku LIZ izmantošanu apstiprina arī nepieciešamie hektāri lopbarības ražošanai vidēji uz 1 slaucamo govi (skatīt 6. attēlu). Papildus vērtējot darbaspēka izmatošanas efektivitāti, var konstatēt, ka saimniecībās, kurās govis netiek ganītas, darbaspēks tiek daudz efektīvāk izmantots, realizētā piena kilogramus rēķinot pret nostrādātajām stundām piena lopkopībā. Kopumā var secināt, ka saimniecības, kuras izvēlas neganīt govis, ir spējušas sakārtot ražošanu, lai daudz efektīvāk izmantotu gan darbaspēku, gan saimniecības LIZ. 

6. attēls. Piensaimniecībās vidēji lopbarības ieguvei paredzētā LIZ platība uz 1 slaucamo govi, 1 nostrādātā stundā saražots realizējamais piens  

Turēšanas apstākļi 

Nepiesietā slaucamo govju turēšana nedod būtiskas priekšrocības pret piesieto turēšanu kūtī (skatīt 7. attēlu). Iegūtā piena apjomu uz 1 ha vairāk ietekmē saimniecības lopbarībai paredzēto LIZ pārvaldība un vidējā slaucamo govju produktivitāte, ko abās tehnoloģijās var optimāli īstenot.  

7. attēls. Piensaimniecībās vidēji realizēts piens no 1 ha lopbarības ieguvei paredzētās LIZ, un realizētā piena ražošanas pašizmaksa, pēc pazīmes: vai kūtī slaucamās govis tiek turētas piesietas vai nepiesietas  

Būtiskāk piesietā vai nepiesietā turēšana ietekmē darbaspēka efektivitāti (skatīt 8. attēlu). Gan slaucamo govju barošana, gan citi veicamie darbi ir daudz ātrāk un vieglāk izdarāmi kūtī, kur ir nepiesietā turēšana. Arī slaukšanas organizēšana piesietās un nepiesietās turēšanas kūtīs atšķiras, tas rada ietekmi uz kopējo darbaspēka patēriņu un izmantošanas efektivitāti. \

8. attēls. Piensaimniecībās vidēji lopbarības ieguvei paredzētā LIZ uz 1 slaucamo govi, 1 nostrādātā stundā piensaimniecībā saražots piens, pēc pazīmes: vai kūtī govis tiek turētas piesietas vai nepiesietas  

Slaukšanas apstākļi 

Piena slaukšana līdzās lopbarības sagatavošanai ir process, kur nepieciešama vislielākā darbaspēka iesaiste. Izņēmums ir slaukšana ar robotu, kur darbaspēka iesaiste ir mazāka. Visvairāk realizējamā piena uz 1 ha lopbarībai paredzētās zemes saražo saimniecībās, kur izmanto slaukšanas robotus un slaukšanas zāles (skatīt 9. attēlu). Šādu slaukšanas iekārtu ierīkošana ir salīdzinoši dārga, un tas motivē saimniecības, kurās ir šādas tehnoloģijas, strādāt pēc iespējas efektīvāk un produktīvāk, lai ne tikai var atpelnīt iekārtas, bet gūt arī peļņu.  

9. attēls. Piensaimniecībās vidēji realizēts piens no 1 ha lopbarības ieguvei paredzētā LIZ, un realizētā piena ražošanas pašizmaksa pēc pazīmes: kādas slaukšanas tehnoloģijas tiek izmantotas  

Darbaspēka produktivitāte atšķiras saimniecībās, kurās izmanto slaukšanas robotus. Tas dod būtisku darbaspēka efektivitātes kāpumu, jo darbaspēkam ir tikai jāuzmana slaukšanas iekārta, jāveic ikdienas apkopes un citi uzturēšanas darbi. Atšķirība starp piena vadu un piena slaukšanas robotiem pret darbaspēka izmantošanas efektivitāti ir liela. Arī citas slaukšana metodes (ar rokām, piena kannās utt.), salīdzinot ar slaukšanas robotiem, attiecībā pret darbaspēja patēriņu ir mazāk efektīvas. 

Raivis Andersons,
LLKC Ekonomikas nodaļas ekonomikas konsultants 

Raksts no žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2022. gada decembra numura