Rosina jaunus marķējumus zemnieku produktiem

ES lauksaimnieku organizācijās un iestādēs šobrīd notiek spraiga diskusija par jaunu kvalitātes shēmu, konkrēti – produktu izcelsmes marķējumu „Kalnu produkts”, „Salu produkts” un ”No manas saimniecības” ieviešanu.

Jaunie marķējumi apspriesti arī jūnija beigās notikušajā COPA-COGECA un Eiropas Komisijas (EK) darba grupā par kvalitātes nodrošināšanu lauksaimniecībā, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Zemnieku Saeimas pārstāve Edīte Strazdiņa.

No ievadā minētajiem trīs izcelsmes marķējumiem Latvijas ražotāji var pretendēt tikai uz vienu – „No manas saimniecības”. To varētu piešķirt produktiem tā sauktajās īsās piegādes ķēdēs. COPA-COGECA darba grupā diskutēts par to, ka šajā pārtikas kvalitātes shēmā varētu piedalīties gan mazie zemnieki un mazie ražotāji, gan arī kooperatīvi (iespējams – arī asociācijas vai cita veida NVO). EK uzskata, ka uzņēmumiem, kuru produkti pretendē uz attiecīgo marķējumu, ir jābūt mikrouzņēmumam ES izpratnē – tātad tādam, kur strādā līdz 10 darbiniekiem un gada apgrozījums ir līdz diviem miljoniem eiro. ES lauksaimnieku organizācijas norāda, ka ierobežojumiem nevajadzētu būt, taču pieļauj kompromisu – shēmā var piedalīties mazais uzņēmums ar gada apgrozījumu 10 miljoni eiro un 50 darbiniekiem.

Šobrīd tiek pieņemts, ka marķējumu „No manas saimniecības” varētu piešķirt produktam:

• kas saražots vienā uzņēmumā (no izejvielas ieguves līdz pārstrādei);
• kura izejmateriāli iegūti no vienas saimniecības vai holdinga (kooperatīva), izņemot cukuru; ES valstis pie izņēmumiem rosina pieskaitīt arī sāli un garšvielas;
• produktam, kuram visā tā radīšanas ceļā no lauka līdz plauktam ir tikai viens īpašnieks, precīzāk, produktam nav vairāk kā viens starpnieks;
• kurus gatavojot, ārpus saimniecības var veikt tikai eļļas spiešanas, malšanas, karsēšana darbus.

Dzīvnieku izcelsmes produktiem 85% dzīvnieku barības u.c. izejvielu ir jābūt iegūtām produkta ražošanas saimniecībā. Tāpat arī visām darbībām (nobarošana, kaušana, sadalīšana) jānotiek uz vietas saimniecībā. Iespējams, ka Latvijā gaļas produktu ražošana ar potenciāli ieviešamo marķējumu „No manas saimniecības” mazo kautuvju neesamības dēļ nebūs vienkārši īstenojama. Tiesa, marķējuma piešķiršanas nosacījumi joprojām tiek diskutēti, un ES dalībvalstu pārstāvji pieļauj, ka var tikt piešķirtas atkāpes kaušanai, sadalīšanai, atkaulošanai, gaļas produktu sagatavošanai, malšanai, kūpināšanai, pasterizēšanai un bišu produktu ražošanai. Tātad šīs darbības varētu arī netikt veiktas konkrēti vienā saimniecībā.

Marķējumu „No manas saimniecības” rosina ieviest produktiem, ko izplata vietējā tirgū (ne vairāk kā 1000 km rādiusā no ražošanas vietas) nelielos apjomos.

Pēc COPA-COGECA ekspertu darba atskaitēm informāciju publicēšanai sagatavoja

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone

Ekspertu dalība pasākumā organizēta VLT aktivitātes ”Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros.

Plašāk ar COPA/COGECA darba grupu ekspertu aktivitātēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla mājaslapā http://laukutikls.lv/nozares/lauku-telpa/copa_cogeca.

* Uzziņai. COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.