Lauku attīstības plāns mērķus nesasniedz

Lauku attīstības plāna 2007.–2013. gadam (LAP) mērķis radīt jaunas darba vietas un attīstīt nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību nav sasniegts. Lai gan šim mērķim paredzētais LAP finansējums izmantots 95% apmērā, radīts tikai 22% jeb 1400 jaunu darba vietu.

Šāds ir Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) ekspertu Elitas Bengas, Armanda Vēvera un Jura Hāznera galvenais secinājums pētījumā „LAP 2007–2013 ietekme uz uzņēmējdarbību un nodarbinātību”, kas nesen tika prezentēts Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē. Pētījuma uzdevums bija: izvērtēt uzņēmējdarbības situāciju lauku teritorijās Latvijā; izvērtēt LAP 2007.–2013. gadam uzņēmējdarbību veicinošo pasākumu realizācijas rezultātu, atbilstību izvirzītajiem mērķiem un mērķu sasniegšanas pakāpi; izvērtēt citu ES fondu pieejamību un izmantošanu uzņēmējdarbības attīstībai laukos, kā arī noskaidrot lauku uzņēmēju viedokli par nepieciešamo atbalstu un citiem nosacījumiem uzņēmējdarbības sekmēšanai laukos.  Īsumā – vai LAP atvēlētie līdzekļi uzņēmējdarbības attīstīšanai laukos mērķi ir sasnieguši. Īsā atbilde – nē.

Makroekonomiskie skaitļi liecina, ka LAP darbības laikā no 2007. līdz 2014. gadam lauku iedzīvotāju skaits samazinājies par 64 tūkstošiem, kas gan ir mazāk nekā pilsētas iedzīvotāju skaita samazinājums par 142 tūkstošiem. Nodarbināto skaits samazinājies visos tautsaimniecības sektoros, bet lauksaimniecībā kritums bijis lielākais – par 13,9% jeb no 73 tūkstošiem 2008. gadā līdz 59 tūkstošiem nodarbināto 2013. gadā. Vērtējot uzņēmumu lielumu novados, secināts, ka 94% saucami par mikrouzņēmumiem, bet 5% – par mazajiem uzņēmumiem. Tikai 0,10% no novados strādājošajiem uzskatāmi par lielajiem uzņēmumiem. Lielākā daļa jeb 37% no uzņēmumiem novados saistīti ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību.

Kāds tad bija LAP mērķis? Tas bija: dažādot un attīstīt uzņēmējdarbību lauku teritorijās; uzlabot esošo lauku infrastruktūru, lai apturētu ekonomisku un sociālu lejupslīdi un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos. Mērķi bija iecerēts sasniegt ar četriem pasākumiem. Pirmais no tiem – mikrouzņēmumu radīšana un atbalsts esošajiem. Otrais – lauksaimnieciskās darbības dažādošana. Trešais – atbalstīt uzņēmumus, kuri izveido ražošanu – enerģijas ražošanu no biomasas, kas ir lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes, saražotās enerģijas lietošana paredzēta galvenokārt ārpus saimniecības. Ceturtais – tūrisma attīstība.

Kā veicies ar ieceru īstenošanu? LAP plānos bija atbalstīt kopumā 1000 mikrouzņēmumus, kam bija jārada 2700 darba vietas. Reāli atbalstīto skaits ir 898, bet radīto darba vietu skaits – tikai 1038. Pavisam slikti veicies ar lauksaimnieciskās darbības dažādošanu – bija plānots atbalstīt 720 uzņēmumus, kam bija jārada 3700 jaunu darba vietu. Reāli atbalstīti tikai 233 uzņēmumi, kas spējuši radīt tikai 142 darbavietas. Tūrismā veicies labāk, – no 215 uzņēmumiem, kurus plānots atbalstīt, palīdzību saņēmuši 165, kas radījuši 120 darbavietas (plāns – 147). Plāns izpildīts arī enerģijas ražošanā no biomasas – atbalstu saņēmuši 40 uzņēmumi (plāns 55) un radīta 101 darba vieta (plāns 120).

Tas, kas plāna realizācijā ir, vienkārši izsakoties, aizgājis šķērsām – lielākā daļa jeb 45% no visiem ekonomikas dažādošanas pasākumiem izmaksātās naudas nonākusi biomasas enerģijas ražotājiem, kur kopējais investīciju apjoms trīs reizes pārsniedzis plānoto. Tie ir 134 miljoni eiro. Tātad – vienas darbavietas radīšanai iztērēti 449 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam – mikrouzņēmumiem tikuši 97 tūkstoši eiro, un uz vienu jaunradīto darbavietu iztērēts desmit reizes mazāk – 47 tūkst. eiro.  Jaunajos mikrouzņēmumos vienas darba vietas radīšana izmaksājusi vēl mazāk – tikai 25 tūkst. eiro.

Pētījuma dati rāda, ka nevienā pasākumā, izņemot tūrismu, jaunradīto darba vietu skaits nav proporcionāls ieguldītajam finansējumam. Visvairāk jaunu darba vietu radīts Rīgas tuvumā un Zemgales centrālajā daļā, bet ievērojami mazāk – attālākos novados, īpaši Latgales austrumu daļā un Kurzemes rietumos. Pētījuma autori norāda, ka ir novadi, kuros no pieejamā finansējuma uz enerģijas ražošanu aizplūduši 75% un pat 100% naudas, taču darba vietu pieaugums nav pamanāms.

„LAP mērķis bija pārticis cilvēks apdzīvotos laukos, taču mērķis – apdzīvotie lauki – netiek izpildīts, bet pārticis cilvēks – tikai daļēji, kādam vienam procentam tas ir, bet pārējiem – ne visai,” LOSP sēdē teica viena no pētījuma autorēm, LVAEI Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Elita Benga.

Kā rīkoties turpmāk, lai ES nauda laukiem sasniegtu mērķi? LVAEI norāda, ka nepieciešams komplekss atbalsts lauku uzņēmējdarbībai. Nepieciešams izvērtēt nodokļu ietekmi (fiksētos nodokļu maksājumus mikro un maziem uzņēmumiem) un administratīvā sloga samazināšanas iespējas (sadarbība ar kontroles institūcijām un valsts uzņēmumiem). Nepieciešams palīdzēt uzņēmēju zināšanu paplašināšanā, kā arī papildināt atbalstāmo nozaru loku, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību. Pētnieki uzsver, ka prioritāte dodama mikro un mazo uzņēmumu atbalstam darbavietu radīšanai. Lai sekmētu līdzsvarotāku teritorijas attīstību un mazinātu iedzīvotāju aizplūšanu, galvenajam LAP uzstādījumam ir jākļūst nodarbinātības veicināšanai, īpaši no lielajām pilsētām attālākos novados.

Attiecībā uz biogāzes stacijām ieteikums ir atbalstīt tās, ja tiek izpildīts nosacījums par 75% lopkopības atlikumu īpatsvaru substrātā.

LVAEI norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalsta pasākumu ieviešanas nosacījumiem jābūt ar mērķi palielināt nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību laukos.

Iveta Tomsone,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja