Ziemas kviešu ziemcietības un mēslošanas vērtējums lauka dienā

Jau ceturto gadu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs  sadarbībā ar četrām saimniecībām dažādos Latvijas reģionos organizē demonstrējumu “Dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas demonstrējums laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās, dažādos Latvijas reģionos”. 28. maijā attālināti noritēja demonstrējumu e-lauka diena no divām saimniecibām – z/s “Sproģi” Pāvilostas novadā un  z/s “Liepkalni” no Tukuma novada.

Lauka dienā galvenais bija dalīties ar atziņām par ziemāju pārziemošanu un mēslošanas tehnoloģiskajiem risinājumiem.  Par ziemas kviešu šķirņu piemērotību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem lauka dienā klausītājiem pastāstīja Vija Strazdiņa, AREI pētniece. Viņa uzsvēra, ka šķirnes izvēlei ir vismaz 20% liela ietekme uz iegūtās ražas apjomu, savukārt pārējo daļu sastāda sējumu kopšanas pasākumi – kā tie mēsloti un aizsargāti. Latvijā kā viena no svarīgākajām ziemas kviešu īpašībām tiek vērtēta ziemcietība – augu spēja izdzīvot rudens/ziemas un agrajos pavasara mēnešos mainīgos gaisa un augsnes temperatūras apstākļos, zem biezas sniega segas vai pretēji – kailsala apstākļos. Augiem salcietība paaugstināsies, ja rudenī tiks nodrošinātas nepieciešamās barības vielas, tie būs norūdījušies un uzkrāts pietiekams cukura daudzums augu šūnās. Izsušana augiem veidosies, ja tie ir agri iesēti un izveidojusies liela augu zaļā masa. Savukārt, ja sniegs uzkrīt uz nesasalušas augsnes, tad augi vēl nav norūdījušies, tie vēl elpo, patērē barības vielas. Šajā procesā augi iziet 3 fāzes: 1 – ogļūdeņražu zudumu, 2 – barības vielu zudumu, 3 – sniega pelējuma attīstību. Ziemas kviešu pārziemošanu nosaka gan šķirnes ģenētiskās, fizioloģiskās un bioķīmiskās īpašības, kā arī audzēšanas tehnoloģijas. Stendē ierīkotajos vairāk nekā 50 šķirņu salīdzinājuma izmēģinājumos šajā ziemā labi pārziemoja šķirnes ‘Edvīns’, ‘Fenomens’, ‘Skagens’, ‘Ceilon’, ‘KW Malibu’, ‘Fredis’ u. c.

Tā kā vairākus gadus jau nav bijušas sniegotas un aukstas ziemas, tad 2020./2021. gada ziemas periods bija atšķirīgs ar to, ka valsts lielākā daļā uzkrita bieza sniega kārta uz nesasalušas augsnes Kā augi pārziemoja un tika mēsloti dažādos reģionos? Par to atziņās dalījās Saldus KB augkopības konsultante Vita Cielava un LLKC augkopības konsultanti Ilze Skudra un Andris Skudra.

LLKC Saldus KB augkopības konsultante Vita Cielava klausītājus iepazīstināja ar 2020. gada demonstrējuma par ziemas kviešu mēslojuma lietošanas efektivitātes rezultātiem un 2021. gada demonstrējuma ierīkošanas apstākļiem un novērojumiem ziemas kviešu sējumā z/s “Sproģi” Vērgales pagastā, Pāvilostas novadā. Demonstrējuma mērķis: salīdzināt dažādus mēslošanas līdzekļus un  novērtēt ārpussakņu mēslojuma ietekmi uz augu ziemcietību, izturību pret nelabvēlīgiem apstākļiem, graudu ražu un kvalitāti, ierīkojot 5 variantus. Visos variantos rudenī dots kompleksais pamatmēslojums (N-30, P-52, K-52 kg/ha) , 2.–5. variantam,  veģetācijai atjaunojoties, dots virsmēslojums N:S (30:7) – 300 kg/ha. 5. variantā tika lietots ārpussakņu mēslojums Yara Vita Gramitrel rudenī (AS13) 1 l/ha un pavasarī 1 l/ha. Stiebrošanas sākumā  3.–5. variantam dots otro reizi virsmēslojums N:S (30:7) – 200 kg/ha, kā arī 4. variantā Yara Vita Gramitrel – 2 l/ha. Demonstrējuma laukā  2020. gadā ziemas kvieši ‘Skagen’ iesēti 12. septembrī pēc ziemas kviešiem. Tie sadīga ļoti labi, bija pietiekošs mitruma daudzums un siltums. Augi  ļoti labi pārziemoja. Rudens Kurzemes pusē nebija pārmitrs. Ziema iestājās janvārī, bija mērens sals -6⁰ līdz -8⁰ C, bez sniega. Sniegs uzsniga janvārī uz nesasalušas augsnes. Sniega sega  10–15 cm biezumā, sniegs turējās ~3 nedēļas. Bija pāris nakšu, kad gaisa temperatūra noslīdēja arī zem -15⁰ C. 2021. gada pavasarī  ziemas kviešiem veģetācija atsākās agri, jau februāra beigās–marta sākumā augiem parādījās baltās saknītes. Atjaunojoties veģetācijai, visiem variantiem dots pamatmēslojums NPK 18:11:13 – 200 kg/ha – 20.03., jo pēc ziemas augiem bija izteikts fosfora trūkums. Augu aizsardzības līdzekļi tika lietoti visiem variantiem vienādi. Kopumā pavasaris Kurzemes pusē bija vēss un sauss, no marta beigām līdz maija trešajai dekādei bija nolijuši tikai 40 ml nokrišņu. Vēsais pavasaris arī ietekmējis augu attīstību, 28.05. augi sasnieguši AS 39. Uz lauka, novērtējot augu attīstību starp variantiem, būtiski produktīvo stiebru skaits atšķiras kontroles variantā (2–3 uz auga), bet pārējos variantos 4–5 stiebri uz auga. Slimību (lapu dzeltenplankumainība, miltrasa) pazīmes novērojamas visos variantos. Ražas atšķirības tiks apkopotas un rezultāti tiks publicēti “Lauku Lapā”.

Savukārt par paveikto z/s “Liepkalni” Slampes pagastā, Tukuma novadā iepazīstināja LLKC augkopības konsultante Ilze Skudra, kura kopā ar saimniecības īpašnieku lauka dienas dalībniekus uzrunāja no demonstrējuma lauka. Šajā saimniecībā demonstrējums arī tika ierīkots ar iepriekš minētajiem 5 variantiem. 2020. gada rudenī tika iesēta ziemas kviešu šķirne ‘Fenomens’ pēc ziemas rapša. Rudens bija optimāls, lai augi sacerotu un izveidotu labu sakņu sistēmu. Savukārt ziemas periods nebija tik labvēlīgs augu pārziemošanai, sniega sega parādījās decembra beigās, bet gaisa temperatūras zem 0 grādiem – janvāra otrajā dekādē, kā rezultātā augsne nebija sasalusi un sniega sega, kas janvāra vidū bija pat līdz 35 cm bieza, turpinājās līdz marta sākumam, augiem nodarīja bojājumus – augi izsuta. Veģetācijai atsākoties, tika novērtēti augi. Vissliktāk pārziemoja 1. variants (3 balles), kas bija izvietots gar ceļa malu, kur, iespējams, bija ietekmējis arī lauka malas efekts. Pārējos variantos ziemcietība vidēja (5 balles). Cerošanas beigās noteikts cerošanas koeficients, kas starp variantiem svārstījās no 2,7 līdz 3,5, un sakņu ssitēmas attīstībā atšķirības netika konstatētas. Variants, kurā tika lietots ārpusakņu mēslojums rudenī, būtiskas atšķirības starp pārējiem variantiem neuzrādīja, lielāks ietekmes faktors bija  ziemas perioda laikapstākļi nevis mēslojums. Cerošanas beigās tika veikta sējumu ecēšana un papildmēslojuma lietošana atbilstoši variantiem, kas veicināja augu attīstību. Augu aizsardzības līdzekļi tika lietoti pēc nepieciešamības visos variantos vienādi. Stiebrošanas sākumā tika uzsākts slāpekļa monitorings, izmantojot N testeri, lai noteiktu slāpekļa nepieciešamību augiem pa variantiem. Laikā līdz AS 39 N-testeris uzrāda, ka variantos, kur lietots N papildmēslojums, nav nepieciešams dot papildus slāpekļa mēslojumu, jo monitoringa līkne pieaug. Šajā periodā augiem ir nodrošināti mitruma un siltuma apstākļi un augs var izmantot augsnē pieejamos slāpekļa krājumus. Turpmākā augu attīstībā novērojmi jāturpina, lai noteiktu slāpekļa papildmēslojuma došanas laiku atbilstoši variantiem. Demostrējumā iegūtie dati tiks atspoguļoti “Lauku Lapā”.

Z/s “Liepkalni” savas atziņas par šī gada pārziemošanas apstākļiem un augu  attīstību  pauda LLKC augkopības konsultants Andris Skudra. Lielākais pārziemošanas risks bija agri sētajiem ziemājiem, kuriem bija izveidojusies liela zaļā masa un jutīgākām šķirnēm kā ‘Zeppelin’, ‘Fenomen’ atsevišķās vietās. Sniega segas saglabāšanās ilgums bija atšķirīgs dažādos reģionos, Latgales pusē līdz pat 3 mēnešiem noturējās, kas, sniegam uzkrītot uz nesasalušas augsnes, veicina augu izsušanu. Augu attīstību veicināja sējumu ecēšana, kā rezultātā augiem tika papildus pievadīts skābeklis, kā arī papildmēslojums. Tā kā pavasaris bija vēss, ar augu attīstībai mērenu temperatūru, tad augi varēja papildus sacerot, tā atjaunojot sējumu. Būtiska loma ir sējas termiņam un izsējas normai. Plānojot agrākus sējas termiņus, jāsēj zemāka izsējas norma, piem., ziemas kviešiem 350–400 sēklas uz m², bet vēlāk sētajos – 400–450 s/m². Papildus mikroelementu (Cu, Zn, B) lietošana rudenī veicina augu sakņu sistēmu, veicina cerošanu un nodrošina labāku ražas potenciālu. Šī gada apstākļos bija nepieciešams dot pavasarī reizē ar augu augšanas regulatoru fosfora mēslojumu, kurš veicina sakņu sistēmas attīstību, pēc tam reizē ar herbicīdu –  mikroelementus. Jāpievērš uzmanība nezāļu ierobežošanai arī rudenī, lai tās nekonkurē ar kviešiem pēc barības vielām.

Tiešsaistes lauka dienas dalībniekus interesēja, kā pielietot komplekso mēslojumu ziemājiem, vai ir nepieciešams lietot dalīti rudenī un pavasarī. Konsultants iesaka dalīt divās daļās, it īpaši smilts augsnēs, kur nepieciešams papildus kālijs.

Demonstrējumos pēc ražas novākšanas tiks noteikts ražas lielums un graudu kvalitāte katram variantam, aprēķināta ekonomiskā efektivitāte. Rezultāti tiks publicēti gada beigās LLKC informatīvajā izdevumā “Lauku Lapa” un noslēguma seminārā.

Liels paldies z/s “Sproģi” un z/s “Liepkalni” saimniekiem par ieguldīto darbu demonstrējumu ierīkošanā un kopšanā.

Demonstrējums ierīkots sadarbībā ar Latvijas Zemnieku federāciju un AREI. Demonstrējums “Dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas demonstrējums laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās dažādos Latvijas reģionos” (24. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā  “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P24.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Ilze Skudra,  
LLKC Augkopības nodaļas konsultante augkopībā

Vita Cielava,
LLKC Saldus KB konsultante augkopībā