Vasarā nepieciešamā augļu koku un ogulāju veidošana

Dārzkopim darbs dārzā tā īsti nekad neapstājas, ja nu vienīgi pašā ziemas viducī. Ikvienam ir skaidrs, ka dārzs bez veidošanas un kopšanas sāk nīkuļot un dod zemas ražas.

Ik pa laikam nākas redzēt, ka dārzi ir iestādīti, bet kaut kādu iemeslu dēļ ar kopšanu nezin kāpēc nav veicies. Vēl biežāk var  redzēt ainu, kad augļu koki un krūmi ir sakuplojuši tā, ka apakšā  izveidojusies ēna, un augļi un ogas veidojas zaļi, sīki un nepievilcīgi. Dažkārt dzinumu veģetatīvā masa ir tik liela, ka izaugušas lapas vien, raža ir niecīga vai tās nav vispār.

Apskatīsim iemeslus, kāpēc vieniem dārzi vai lūst no ražas pārpilnības, bet citiem tie kā nedod to gaidīto sapņu ražu, tā nedod. Iemeslu ir daudz un dažādi, bet mēģināsim salikt visu pa plauktiņiem.

Augļu koku un krūmu fizioloģija

Kā zināms, augļu koki un krūmi aug tikai veģetācijas periodā, pārējā laikā notiek barības vielu – asimilātu – uzkrāšana, un iestājas miera periods. Pārtraucas barības vielu cirkulācija uz  dažādām augļu koka vai krūma daļām. Miera perioda ilgums dažādām augļu koku un ogulāju daļām atšķiras. Pavasarī atsākoties sulas cirkulācijai augļu kokos un ogulājos, sākas pumpuru piebriešana, un augi mostas. Te sākas pats interesantākais, ka atkarībā no tā, ko mēs esam vai neesam darījuši augļu un ogu dārzā miera periodā, ziemā veidosies atšķirīga augļu koku un krūmu reakcija. Jo spēcīgāk augļu koki un krūmi ir apgriezti, jo vairāk no snaudpumpuriem veidosies jaunie dzinumi. Tas nozīmē, ka atkarībā no tā, kurā periodā tiek veikti augļu koku izgriešanas un izzāģēšanas darbi, augļu koku un krūmu reakcija un sekojošie darbi pēc tam atšķirsies.

Pēc atjaunojošās griešanas

Tās veikšanas iemesli varbūt dažādi. Koku zaru vecums ir tāds,  kas liek atjaunot konkrētus zarus vai augļu koka vainaga daļu. Tie varbūt laika apstākļu (vēja, sniega) radītie bojājumi. Nesamērīga un nenormēta raža var nolauzt zarus. Nepietiekošs augums vai pieaugums, veicot tā saucamo “atsēdināšanu”.

Beidzoties miera periodam izgrieztajās vietās, koki modina snaudpumpurus, ogulāji sāk papildus jaunu dzinumu veidošanu.  Augļu koki to vienmēr dara ar “rezervi”, tas nozīmē, ka jauno dzinumu būs par daudz. Šajā gadījumā darbu veic vasarā, sākot apmēram no Jāņiem, kad skaidri ir redzams, cik dzinumu katrā vietā veidojušies un cik daudz būs jāretina. Uzdevums ir gana vienkāršs, ja tas tiek izdarīts. Lai šo izlaušanas darbu veiktu, nav nepieciešamas dārza šķēres, jo zari ir pietiekoši īsi, nav pilnībā pārkoksnējušies un ir gana trausli. Lai izlauztu nevajadzīgos un atstātu vajadzīgos, jāvadās pēc sekojošiem principiem. Telpiski  jaunajam zaram jāaizpilda vecā izzāģētā zara vieta. Iespējams arī variants, ka atstāj vēl papildus zaru. To dara tad, ja telpiski ir bijis kāds tukšums vainagā un tad tur var izaudzēt zaru, tā pilnveidojot vainagu telpiski.

Nākošais princips: izvēlas tos zarus, kas jau dabiski ir lēzeni, lai izvairītos no papildus veidošanas darba. Vai ir vērts dublēt šos zarus un atstāt vairākus? Ja to kvalitāte ir zema un nav skaidrs, kurš no tiem varētu tālāk dzīvot, tad jā. Vēl ir jāatceras nākamajā vasarā no tiem diviem lieko paņemt ārā un nevis to griezt ziemā. Lieko zaru izgriežot ziemā, tā vietā atkal plauks vairāki snaudpumpuri. Tos zarus, kuri aug vertikāli, bieži  pieņemts saukt par “ūdens zariem”, un tādus kā aizvietotājus zarus nevajag izvēlēties. Tie aug pārāk spēcīgi un ražos maz. Ir audzētāji, kuri šādus zarus noīsina un pārvērš to par ražotāju zaru. Uz tā bieži veidojas visskaistāk krāsotie augļi. Mitros gados, ja tie vēl sakrīt ar to gadu, kad augļukoks neražo, jaunie dzinumi var izveidoties pārāk gari, it īpaši, ja aizraujas ar minerālo mēslošanu. Tātad tie ir jāīsina līdz 50 cm, jo citādi tie nenobriedīs un ziemā var apsalt.

Veidošana vasarā

Tās uzdevums ir sabalansēt veģetatīvo augšanu un koka ražošanu, pazemināt vainagu un apstādināt augšanu garumā. Retinot vainagu, uzlabojas gaismas apstākļi, tā nodrošinot kvalitatīvākas ražas veidošanos. Ogulājiem tā ietvers arī sanitāro griešanu. Dažkārt to visu var apvienot ar ražas novākšanu, piemēram, skābajiem un saldajiem ķiršiem. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka augļu koks vai krūms nedod atbildes reakciju, neveido tajā vietā jaunus zarus. Pareizi sabalansējot ziemas un vasaras veidošanu, var panākt ļoti labu līdzsvaru starp augšanas veicināšanu un ražošanu.

Vainaga retināšana

Mūsu apstākļos saules spīdēšanu varētu vēlēties vairāk, bet to ietekmēt nav iespējams. Taču, mainoties klimatam, katrs mūsu platuma grādu kvadrātmetrs saņem vairāk saules enerģijas. Tātad arī augļu koka vainags spēj uzņemt vairāk saules enerģijas. Veģetācijas periodā gaismas apstākļus ļoti ietekmē augļu koku vainaga kvalitāte. Klasiski to var pārbaudīt tā, ka, skatoties no jebkuras debess puses, uz stumbra ir jāiespīd gaismai. Ja tā nav, tātad vainags ir par biezu. Vainaga retināšanu apskatīsim trīs vainagu tipiem – slaido vārpstu punduriem, puspusduriem ar diviem pāru pamatzariem un galotnes daļu un  sēklaudžu potcelmiem ar jauktā tipa vainagu.

Kopējie principi, ko ievēro vasaras veidošanā visiem vainagu tipiem. Izgriež zarus, kas ir zemāki par 80 cm, jo ar ražu tie nolieksies un skars augsnes līmeni, tā paaugstinot inficēšanās iespējas. Izgriež zarus, kad ir negatīvs atzarošanās leņķis. Tāpat izgriež zarus, kas atzarojas un aug virzienā uz augļu koka stumbru. Vienmēr atceramies – vienalga, kādā veidā zari atzarojas no galvenā zara vai pamatzara, jāizgriež ir tā, lai griezuma vieta būtu perpendikulāra zara asij. Tikai tāds griezums ir drošs augļu kokam. Jāapstrādā tikai tās griezuma vietas, kas diametrā lielākas par 5 cm. Izgriež tā saucamos paralēlos zarus, kas atrodas viens virs otra. Jautājums, kuru tieši jāizgriež. Visbiežāk tas ir augšējais zars. Izgriež zarus, kas vainaga vidū atzarojas ar negatīvu leņķi un aug virsū kādam no pārējiem zariem. Izgriež galotnes konkurentus zarus.

Slaidai vārpstai svarīgi, lai saglabātu proporciju, ka augšana spēcīgāka ir apakšā, un uz augšu tā mazinās. Vainagu veido tā, lai virzienā uz augšu raža veidotos tuvāk stumbram. Puspunduriem katru pamatzaru jāuztver kā slaido vārpstu pundurim (zivs asaka vai Ziemassvētku eglīte). Tikai tā skatoties, var sākt saprast, kā un ko izgriezt tieši vasarā. Četri pamatzari un galotne ir kā pieci pundurkociņi.  Jaukta tipa vainagiem ir svarīgi, lai būtu pietiekoši daudz gaismas vainaga centrā, un pamatzari proporcionāli aizpildītu vainaga telpu.

Galotnes izņemšana

Viens no aktuālajiem jautājumiem ir tas, cik kokam ļaut augt augstumā un ko darīt ar galotni. Principā augļu kokiem ir pieņemts, ka tiem atbilstošais augstums ir jāsasniedz sešu gadu vecumā pēc izstādīšanas. Protams, ir iespējami izņēmuma gadījumi. Piemēram, kad nīkulīgās augšanas dēļ ir veikta tā sauktā “atsēdināšana”. Galotnes izgriešanas mērķis ir panākt, lai apstādinātu koka augšanu uz augšu. Parasti izvēlas galotni izgriezt uz kādu no sānzariem. Tam ir obligāti jābūt ar lēzenu atzarošanās leņķi.

Galotnes mainīšana

Vienmēr pastāv jautājums, bet ko darīt pēc galotnes izņemšanas. Griezuma vietā parasti nākamajā gadā veidosies jauns veģetatīvais dzinums, kurš parasti būs vērsts uz pretējo pusi nekā atstātais sānzars. Vēl pēc gada, kad tam ieriešas ziedpumpuri, iepriekš atstāto sānzaru izgriež. Tā rīkojoties, ik pēc 2–3 gadiem mainot atstāto sānzaru, koku var sekmīgi noturēt vienā augstumā.

Viengadīgais pieaugums

Normāli augļu kokiem tam ir jābūt 30–50 cm robežās. Ja tas ir lielāks par 50 cm, tad starpību līdz 50 cm īsina, lai viengadīgais dzinums paspētu sekmīgi nobriest. Sevišķi jāuzrauga tādas kultūras kā saldie ķirši, hibrīdās plūmes, bumbieri. Saīsināšanu izdara augusta pirmajās nedēļās.

Augļaizmetņu retināšana

Svarīgs process kā augļu kvalitātes, tā koka veselības nodrošināšanai. Obligāti jāretina sīko un vidējo augļu āboli, bumbieri, visa veida plūmes, persiki. Dažkārt saldie ķirši. Vislabāk to izdarīt vasaras sākumā līdz 45 dienu laikā pēc ziedēšanas. To veicot, var sekmīgi cīnīties ar ražošanas periodiskumu.

Sanitārā izgriešana

Ir spēkā kā augļu kokiem, tā krūmogulājiem. Svarīgs darbs, lai stādījumu uzturētu pie labas veselības. Obligāti izgriež kaitēkļu skartos zarus ogulājiem. Var izgriezt kaitēkļu perēkļus. Izgriež vēja, meža dzīvnieku vai cilvēka nejauši nolauztos zarus. Krūmogulājiem vasaras otrajā pusē izgriež arī krūmu ārējo malu nesasniegušos zarus, kas nevajadzīgi sabiezinās vainagu.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā