Turpinās pieteikšanās platību maksājumiem

Lauksaimnieki šogad vēl līdz 22. maijam var pieteikties atbalstam par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, t. sk. vienotajam platību maksājumam un zaļināšanas maksājumam. Pēc noteiktā termiņa, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu līdz 15. jūnijam, tiks piemērotas kavējuma sankcijas.

Ar šo gadu lauksaimniekiem rūpīgāk jāpārdomā sējumu struktūra, lai ievērotu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas prasības. Tās ietver kultūraugu dažādošanas prasību, kur jāievēro noteikta sējumu proporcija saimniecībās ar aramzemi virs 10 hektāriem. Saimniecībās, kurās atrodas aizsargājami ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji, jāievēro to saglabāšanas prasība, jāievēro arī ilggadīgo zālāju saglabāšana. Savukārt ekoloģiski nozīmīgu platību uzturēšanai saimniecībās ar aramzemi virs 15 hektāriem jānodrošina ekoloģiski nozīmīgas platības 5% apjomā no saimniecības aramzemes. Tās var nodrošināt, ja saimniecībā:

• tiek uzturēta papuve,
• tiek audzēti slāpekli piesaistoši kultūraugi (āboliņš, lucerna, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, ragainais vanagnadziņš, austrumu galega un esparsete),
• saimniecībā ir grupā augoši koki un krūmu puduri no 0,01 līdz 0,3 hektāru platībā,
• 1–20 m platas laukmales, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu,
• dīķi 0,01 līdz 0,1 hektāra platībā,
• 2–6 metrus platas buferjoslas gar ūdens objektu (upi, avotu, strautu u. c.),
• tiek audzētas starpkultūras – labības vai labības un proteīnaugu pasējā sētas stiebrzāles tīrsējā vai maisījumā (piemēram, vasaras mieži ar stiebrzāļu pasēju),
•  aizsargājamu koku alejas, dižkoki un dižakmeņi.

Šogad saimniecībām ar aramzemi virs 10 hektāriem obligāti jāpiesakās elektroniski elektroniskā pieteikšanās sistēmā (EPS). Tas nepieciešams, lai atvieglotu ekoloģiskās nozīmes platību noteikšanu saimniecībā un to uzrādīšanu platību maksājumu iesniegumā. Arī lauksaimnieki precīzāk var iezīmēt lauka robežas, veidojot lauku bloku kartes elektroniski un iesnieguma aizpildīšana un pārraudzība ir vienkāršota. Lai pieteiktos elektroniskā pieteikšanās sistēmā, lauksaimniekiem Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvaldē (RLP) jāreģistrējas LAD klientu reģistrā, kā arī jānoslēdz ar RLP līgums par EPS pakalpojuma izmantošanu, jābūt datoram ar interneta pieslēgumu. Līgumā jānorāda e-pasta adrese, uz kuru tiks nosūtīts EPS lietotāja vārds un parole. Līguma paraugs pieejams LAD mājaslapā http://www.lad.gov.lv/files/eps_ligums_2008_5ba49.pdf. Aizpildīti divi eksemplāri jānogādā RLP.

Platību maksājumu pieteikumu sagatavošanu gan elektroniski, gan papīra formā, kā arī aprēķināt un sniegt ieteikumus saimniecības sējumu struktūras atbilstībai kultūraugu dažādošanai, kā arī noteikt ekoloģiski nozīmīgās platības saimniecībā var palīdzēt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti. Konsultāciju dienestā ir veikta konsultantu sertifikācija, lai nodrošinātu kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu. Saraksts ar novadu 149 sertificēto konsultantu kontaktinformāciju ir pieejams LLKC mājaslapā www.llkc.lv

Kā izdodas izpildīt jaunās zaļināšanas prasības

Kā lauksaimnieki risina jaunās prasības saistībā ar zaļināšanas maksājuma saņemšanas nosacījumiem, stāsta reģionālās konsultantes Valda Empele un Ieva Litiņa.

Vidzemes reģionā Valkas, Smiltenes un Strenču novadā lauksaimnieki, kuriem nav intensīva ražošana, lai nodrošinātu kultūraugu dažādošanu un ekoloģiski nozīmīgas platības, galvenokārt izvēlas atstāt lauksaimniecības zemi papuvē. Savukārt saimniecības, kuru aramzeme atrodas pie ūdensobjektiem, it īpaši upēm, ierīko buferjoslas.

To ierīkošana šajā reģionā ir jauns pasākums, jo iepriekšējā Lauku attīstības programmas periodā atbalsts par buferjoslu ierīkošanu bija tikai saimniecībām vides jutīgās teritorijas platībās, kur pastāv īpaši augsts risks augsnes un ūdens piesārņojumam. Tā kā reģionā ir blīvs upju tīkls, tad lauksaimnieki veido buferjoslas gar upju krastiem, to platumu saskaņojot ar pieejamo zālāja appļaušanas tehnikas darba platumu. Novēroti gadījumi, kad lauksaimnieki ir pārspīlēti izpratuši prasību par laukmaļu izveidošanu – ap laukiem, sējot ziemājus, atstātas 1–2 m platas neapsētas joslas. Tātad laukmales ir no 1 līdz 20 m platas joslas, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu, kur nenotiek ražošana, izņemot pļaušanu, josla jānopļauj vismaz vienu reizi sezonā un augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās LIZ augu seguma.

Lauksaimnieki ar aramzemi līdz 5 hektāriem plaši izmanto iespēju pieteikties mazā lauksaimnieka shēmai, kur pieteikšanās ir iespējama tikai šogad. Tomēr vēlamies aicināt mazos lauksaimniekus pārdomāt arī par citiem atbalsta veidiem, uz kuriem var pretendēt, ja saimniecībā ir lauksaimniecības dzīvnieki vai zemes īpašnieks ir gados jauns lauksaimnieks. Ja lauksaimnieks piesakās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, tad nav tiesību saņemt pārējos tiešos maksājumus: vienoto platību maksājumu, zaļināšanas maksājumu, brīvprātīgo saistīto atbalstu un maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem. Uz brīvprātīgo saistīto atbalstu var pretendēt par lauksaimniecības dzīvniekiem, par proteīnaugiem, cietes kartupeļiem, par sertificētas sēklas kartupeļiem, stiebrzālēm, lopbarības augiem un graudaugiem, kā arī par miežiem, vasaras rapsi, dārzeņiem un augļiem un ogām.

Zemgales reģionā lauksaimnieki kultūraugu dažādošanas un zaļināšanas prasību nodrošināšanai vairāk izvēlas sēt proteīnaugus – ap 60 % saimniecību sēj lauku pupas, tiek sēta arī lucerna un austrumu galega. Daļa saimniecību laukus atstāj papuvē. Konsultanti novērojuši, ka daļa lauksaimnieku nav informēti par mazo lauksaimnieku shēmu. Šis atbalsta veids ir ikgadējs tiešais maksājums saimniecībai 500 eiro apmērā, kurš aizstāj vienoto platību maksājumu, zaļināšanas maksājumu, maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem un brīvprātīgo saistīto atbalstu. Novēroti gadījumi arī, ka lauksaimnieki vēlas veidot mākslīgus apstākļus, veidojot mazas saimniecības atbalsta saņemšanai. Tomēr atgādinām, ka lauksaimniekiem ir jāaizpilda apliecinājums, ka nav notikusi mākslīgu apstākļu radīšana, piesakoties šai atbalsta shēmai, un RLP tiks izvērtēts katrs gadījums, kur radīsies šaubas par apstākļu radīšanu priekšrocību gūšanai. Par to, vai lauksaimnieka pieteikums ir apstiprināts mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, lauksaimnieks tiks informēts līdz 2016. gada 1. aprīlim.

Precizēti tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi

Vēršam uzmanību uz to, ka veikti precizējumi Ministru kabineta noteikumos tiešo maksājumu saņemšanai lauksaimniekiem. Precizēts iesniegumu iesniegšanas termiņš mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībniekiem – līdz 15. jūnijam. Attiecībā uz aramzemē sētiem zālājiem un ilggadīgiem zālājiem noteikts, ka tie ir jāuztur ganīšanai piemērotā stāvoklī, t. i., līdz kārtējā gada 15. augustam tie ir noganīti vai nopļauti un līdz 15. augustam nopļautā zāle ir novākta neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita. Tas nozīmē, ka nopļautā zālē ir jānovāc līdz 15. augustam. Ja zālājus izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai, tad tie jānopļauj un jānovāc no lauka pēc katras pļaušanas reizes, kas veikta periodā līdz 15. septembrim. Zālājus, kas atzīti par ES nozīmes zālāju biotopiem (BDUZ), drīkst pļaut tikai vienu reizi sezonā, t. i., tie vienu reizi jānopļauj un jānovāc no lauka periodā līdz 15. septembrim.

Attiecībā uz atbalsta maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem precizēts arī nosacījums gada noteikšanai, kad juridiskas personas saimniecība uzskatāma par gados jauna lauksaimnieka dibinātu. Par saimniecības dibināšanas gadu uzskatāms gads, kurā gados jauna lauksaimnieka kontrolē esošā zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība iesniedz iesniegumu valsts vai ES maksājumiem, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja, norādot lauksaimniecisko darbību kā darbības veidu, vai deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus VID. Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc publicēšanas „Latvijas Vēstnesī”.

Lai saņemtu ieteikumus platību maksājumu saņemšanas prasību izpildē un aizpildītu platību maksājumu pieteikumu elektroniskā pieteikšanās sistēmā un papīra formā, aicinām izmantot sertificētu LLKC konsultantu pakalpojumus.

Ilze Skudra,

LLKC Augkopības nodaļas konsultante augkopībā

Foto: Ilze Skudra