Substrātā esošo barības vielu koncentrācijas ietekme uz gurķu ražu un kvalitāti

Patlaban Eiropas Savienībā tiek ieviesta jauna vidi saudzējoša politika “Zaļais kurss”, lai veidotu videi draudzīgu saimniekošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir paredzēts samazināt arī mēslošanas līdzekļu patēriņu lauksaimniecībā. Minerālmēslu lietojuma optimizācija dārzeņu audzētājiem rada salīdzinoši lielu izaicinājumu. LLKC sadarbībā ar Kuldīgas novada Vārmes pagasta piemājas saimniecību “Blāzmas” 2022. gada pavasarī uzsāka demonstrējumu segtajās platībās, kas ilgs trīs gadus. Demonstrējumam tika izvirzīta hipotēze, ka barības vielu nodrošinājums augsnē ietekmē dārzeņu ražu un kvalitāti. Mērķis – analizēt barības vielu efektīvu izmantošanu.

Mērķa sasniegšanai arī 2023. gada pavasarī ierīkots demonstrējums segtajās platībās ar šādiem variantiem:

1. līdzšinējais standarta paņēmiens – gurķu audzēšana ar sāļu koncentrāciju (EC) 2,5 mS/cm jeb ~0,5 g/l;
2. gurķu audzēšana ar zemu sāļu koncentrāciju (EC) 2,0 mS/cm jeb ~ 0,3 g/l;
3. gurķu audzēšana ar augstu sāļu koncentrāciju (EC) 3,5 mS/cm jeb ~0,7g/l.

Kopējā demonstrējuma platība ir 60 m², katra varianta lielums ir 10 m². Gurķi tika audzēti Lafloras kūdras substrātā KKS-1, kur pH tika nodrošināts no 5,5 līdz 6,5. Barības vielas tika nodrošinātas atbilstoši katram demonstrējuma variantam. Gurķiem katru dienu deva mēslojumu, kas sastāvēja no oranžā kristalona (6:12:36+micro) un Ca(NO₃)₂ attiecībā 1:2 atbilstoši variantiem:

1. variants – kontrole, augsne ar normālu barības vielu nodrošinājumu. Apdobē katru dienu tika izlietoti 210 g minerālmēslojuma.
2. variants – augsne ar zemu barības vielu nodrošinājumu. Apdobē katru dienu tika izlietoti 140 g minerālmēslojuma.
3. variants – augsne ar augstu barības vielu nodrošinājumu. Apdobē katru dienu tika izlietoti 280 g minerālmēslojuma.

Lai augsnē barības vielu nodrošinājums būtu tikai vienīgais atšķirīgais faktors, demonstrējumu  sākotnēji tika plānots veikt segtajās platībās, kur visi pārējie faktori (augsnes un gaisa mitrums, mēslošana, temperatūra) ir vienādi un kontrolējami iespēju robežās. 2023. gada 19. aprīlī tika iesēti gurķi podiņos (12 cm). Iesēja divas šķirnes – ‘Dirigent’ F1 un ‘Alpaka’ F1, lai no katras šķirnes iegūtu 70 stādus, lai katrā variantā būtu vismaz 20 stādi. Pēc gurķu iesēšanas tika sagatavotas kūdras renes atbilstoši demonstrējuma variantiem. Katram gurķu stādam bija vismaz 15 l kūdras. Sagatavojot kūdras renes, kūdras apjoms var būt arī mazāks (pat 5 l), bet mēs izvēlējāmies vairāk, jo citādi saknēm nav, kur izplesties, stādi savā starpā izteikti konkurē par barības vielām un ūdeni. Pie maza kūdras apjoma karstā un saulainā laikā augiem ir grūti nodrošināt mitrumu, jo kūdras renes ļoti ātri izkalst un tās ir ļoti intensīvi jālaista.

Pēc kūdras reņu sagatavošanas tika ievilkta laistīšanas sistēma. Tajā izmantoja pilināmās caurulītes, un visa sistēma bija viena kopīga visai siltumnīcai. Laistīšanas sistēmā padeva tīru ūdeni vairākas reizes dienā atkarībā no nepieciešamības. Mēslojumu augiem nodrošināja ar lejkannu katru rītu atbilstoši katram variantam.

Gurķu stādus 22. maijā izstādīja siltumnīcā ar 3–5 īstajām lapām. Demonstrējuma siltumnīcai nav nodrošināta apkure un tā atrodas zemā vietā, kur parasti ir lieli aukstuma rekordi. Tāpēc šogad gurķu stādi tika izstādīti 10 dienas vēlāk, jo pagājušā, 2022. gadā, stādi tika izstādīti ātrāk un ļoti cieta salnās, kā rezultātā apstājās augšana un attīstība uz vairākām nedēļām, šogad tādu kļūdu nepieļāvām.

Gurķu stādi neatkarīgi no šķirnes un mēslošanas varianta līdz ražošanas sākumam (13. jūnijs) auga un attīstījās vienādi. Gurķiem sākot ražot, sāka parādīties atšķirības to augšanā. Proporcionāli dotajam mēslojuma daudzumam gurķu stādi veidoja atvases, respektīvi, jo vairāk tika dots mēslojums, jo vairāk veidoja atvases, kas, protams, pēc tam ļoti atspoguļojās ražā.

No kaitēkļiem bija sastopama tīklērce. Augusta sākumā parādījās tīklērču bojājumi uz gurķu lapām. Tīklērce bija sastopama visos variantos. Ierobežošanai tika izmantots NeemAzal, bet šis augu aizsardzības līdzeklis nebija efektīvs, un tīklērce ļoti agresīvi izplatījās. Novērojām, ka tīklērce visstraujāk izplatījās variantā ar zemu barības vielu nodrošinājumu, bet vislēnāk variantā ar augstu barības vielu nodrošinājumu. Iespējams, ka barības vielu nodrošinājumam arī ir kāda ietekme uz tīklērces izplatību. Augusta beigās tīklērce bija pārņēmusi gandrīz visu siltumnīcu un viss stādījums praktiski tika iznīcināts.  

Demonstrējumā ražai ir lielākā nozīme – gan tās daudzumam, gan kvalitātei. Raža tika vākta katru dienu un uzskaitīta kvantitatīvi. Gurķu augļu vidējais svars bija ~100 g.

Ražas paraugs no katra varianta tika nogādāts laboratorijā, kur noteiktas to kvalitatīvās īpašības (nitrāti, šķīstošā sausna, slāpeklis, fosfors, kālijs, magnijs, kalcijs (1. tabula). Veicot datu matemātisko analīzi, divos parametros tika konstatētas būtiskas atšķirības. Salīdzinot šķīstošās sausnas daudzumu, pierādījās, ka šķirne ‘Alpaka’ F1 ir saldāka par šķirni ‘Dirigent’ F1. Konstatēts, ka mēslošanas variantam ir būtiska ietekme uz nitrātu saturu. Pārējos parametros nav būtisku atšķirību.

1. tabula. Gurķu šķirņu ķīmisko analīžu rezultāti atkarībā no barības vielu nodrošinājuma

Aizvadītajā gadā augsta barības vielu nodrošinājuma gadījumā nedaudz tika pārsniegts pieļaujamais nitrātu saturs gurķu augļos, šogad mēslošanas receptē minimāli palielinājām fosfora daudzumu, lai nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo nitrātu saturu.

Veicot datu matemātisko analīzi gurķu ražas kvantitatīvajiem datiem, starp šķirnēm netika konstatētas būtiskas atšķirības ražas apjomā, bet bija būtiskas atšķirības starp mēslošanas variantiem. Augsnē atrodoties vairāk barības vielām, attiecīgi tiek iegūta lielāka raža (1. att.).

1. att. Gurķu kumulatīvā raža demonstrējuma variantos, kg/10 m²

Tā kā ražas lielums būtiski atšķīrās atkarībā no mēslošanas varianta, tad arī peļņa būtiski atšķīrās pa mēslošanas variantiem (2. att.).

Visos variantos darbaspēka izmaksas ir vienādas, kas ir 6978,26 eiro. Savukārt mainīgās izmaksas ir atšķirīgas. Tajās atšķirīgais faktors ir minerālmēsli. Ražas lielums visos variantos ir atšķirīgs, kas kopvērtējumā ietekmē kopējo peļņu. Gurķu augļi vidēji tika pārdoti par 2,00 eiro/kg.

2. att. Gurķu bruto segums demonstrējuma variantos siltumnīcā, eiro/1000 m²

Mēslošanas variantā ar vidēju barības vielu nodrošinājumu (kontrole), mēslojuma izmaksas ir 2166,67 eiro uz 1000 m². Audzējot šajā variantā, iegūtā peļņa ‘Alpaka’ F1 ir 5466,80 eiro uz 1000 m² un ‘Dirigent’ F1 – 5202,46 eiro/1000 m².

Audzējot ar zemu barības vielu nodrošinājumu, audzēšanas kopējie izdevumi ir par 5,17% mazāki kā kontroles variantā. Lietojot mazāk mēslojuma, tiek iegūta mazāka raža, līdz ar to arī mazāka peļņa. Peļņa šķirnei ‘Alpaka’ F1 ir 1745,58 eiro uz 1000 m², kas ir par 68,1% mazāka, kā kontroles variantam. Peļņa šķirnei ‘Dirigent’ F1 ir 1672,82 eiro uz 1000 m², kas ir par 67,8% mazāka kā kontroles variantam.  

Audzējot gurķus ar augstu barības vielu nodrošinājumu, audzēšanas kopējie izdevumi ir par 5,17%, lielāki kā kontroles variantā. Lietojot vairāk mēslojuma, tiek iegūta lielāka raža un peļņa. Peļņa šķirnei ‘Alpaka’ F1 ir 8926,38 eiro uz 1000 m², kas ir par 63,3% lielāka kā kontroles variantam. Peļņa šķirnei ‘Dirigent’ F1 ir 10472,14 eiro uz 1000 m², kas ir par 101,3% lielāka kā kontroles variantam.

Pēc šī gada iegūtajiem datiem var redzēt, ka augu mēslošana ļoti būtiski ietekmē kopējo ražu un peļņu. Salīdzinot ar 2022. gadu, šogad raža bija mazāka. To ļoti būtiski ietekmēja tīklērce, kas parādījās augusta sākumā. Tīklērces postījumi samazināja potenciāli iegūstamo ražu augustā un liedza iegūt ražu visu septembri.

Salīdzinot šķirnes: šķirne ‘Dirigent’ F1 (125,1 kg/m²) bija izteikti ražīgāka par šķirni ‘Alpaka’ F1 (117,4  kg/m²), ar augstu barības vielu nodrošinājumu. Variantos ar vidēju (attiecīgi 74,4  kg/m² un 74,0 kg/m²) un zemu (attiecīgi 96,5  kg/m² un 95,2  kg/m²) barības vielu nodrošinājumu nav izteiktas atšķirības starp šķirnēm.

Demonstrējums tiks turpināts arī nākamajā gadā.

Edgars Cirša, 
LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultants

Foto: Edgars Cirša