Jūs atrodaties šeit

Strauji ienākas zemeņu raža

Augkopība

Šā gada zemeņu raža sākusies ierastajā laikā, bet ļoti strauji – karstais laiks nodrošinājis agro zemeņu šķirņu ogu masveida nogatavošanos, mazinot katras šķirnes izteiktās un zemeņu ēdājiem pazīstamās garšas īpašības. Šogad prognozējama vidēji laba zemeņu raža. Tā kā ogas gatavojas ātri, samazināsies ogu vākšanas reižu skaits.

Iepriekšējā ziema un vēlais pavasaris nav kaitējis šī gada zemeņu ražai lauka apstākļos, tā sākusies jūnija otrajā dekādē, līdzīgi kā citos gados. Šoziem labāk kā Rietumeiropas šķirnes ir pārziemojušas vecās Latvijas apstākļiem piemērotās šķirnes.Jāatzīst, ka šogad īslaicīgie segumi – agrotīkls, zemie tuneļi – nav devuši daudz agrākas ražas kā citos gados. Turklāt slikto laika apstākļu dēļ tos varēja  uzklāt  vēlu.

Taču stādījumos uz melnās plēves zemenes bija samērā slikti pārziemojušas, īpaši vecāki augi (divi gadi un vecāki) jaunajām šķirnēm no Rietumeiropas. Šis pavasaris un vasaras sākums zemeņu audzēšanai plēves mulčā nav piemērota, jo pastāv risks pārkarst sakņu sistēmai.
Dažas no agrajām šķirnēm parāda savādākas īpašības nekā citos gados. Tā, piemēram - populāro un citus gadus labo un gardo šķirni 'Zefīrs' pēc ogu daudzuma un garšas īpašībām šogad krietni pārspēj vecāka un no populārajām šķirnēm jau daļēji pazudusī šķirne 'Kokinskaja raņņaja'. Atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, katrā vietā, katra šķirne un audzēšanas  tehnoloģija dod atšķirīgu rezultātu.

Karstais laiks ziedēšanas un ogu veidošanās laikā pasteidzināja ražas ienākšanos uz lauka arī bez segumiem, taču pasliktināja  ziedu apputeksnēšanos un samazināja pirmo ogu lielumu agrīnajām šķirnēm. Vidēji agrām šķirnēm pirmās ogas veidojas lielākas nekā sekojošās. Vēlajām šķirnēm, pateicoties mitrajam laikam ogas veidojas lielākas kā citus gadus. Ja mitrums jūnija otrajā pusē būs pietiekošs, vēlākās ogas veidosies samērā lielas. Tomēr, ja atkal būs karstuma vilnis, ražošanas sezona būs īsa un ogas būs sīkākas.

Labas ražas ir gaidāmas, no iepriekšējā gada labi sakoptiem (laicīgi ierīkotiem, atbilstoši mēslotiem) stādījumiem, ja augi uz lauka ir optimālā biezībā (4 augi/m2) un arī, ja citi augšanas apstākļi ir labi nodrošināti un nav aizmirsts iedod - papildmēslojums ziedēšanas - ogu veidošanās laikā.

Svarīgi - vācot ogas ir nepieciešams no stādījuma izvākt arī bojātās ogas.

Jāņem vērā, ka silts un mitrs laiks ļoti patīk slimībām. Vietās, kur augi slikti apvējoti (atrodas aizvējā un/vai pārāk biezi sastādīti), varētu attīstīties pelēkā puve, miltrasa, lapu plankumainības, antraknoze.

Šogad zemeņu laukos kaitēkļu un slimību bojājumu nav daudz, augi ir attīstījušies straujāk nekā slimības. Atsevišķos laukos gan ir novēroti kaitēkļi – ziedēšanas laikā uzdarbojās aveņu - zemeņu ziedu smecernieks, karstais laiks veicināja tīklērces attīstību, agri parādījās arī zemeņu ērces bojājumi. Tāpēc pēc zemeņu noražošanas jādomā, kā samazināt postījumu nākamajā gadā. Jāievēro profilaktiskie pasākumi un, ja nepieciešams, jāmiglo ar akraricīdiem (preparāti ērču populācijas samazināšanai). Atcerēsimies, ka nākamā gada ražas pamatus liekam jau šajā vasarā.
Lai garšīga raža!

Informāciju sagatavoja LLKCAugkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā IMANTS MISSA.

 

Papildus informācija interesentiem.

Šā gada 11. jūlijā plkst. 11.00 Pūres kultūras namā Pūres Dārzkopības pētījumu centrs kopā ar Pūres Dārzkopības izmēģinājumu staciju organizē Zemeņu dienu - semināru audzētājiem.

Tēmas:

  • jaunākie pētījumu rezultāti par zemenēm;
  • audzēšanā izplatītākās tehnoloģijas;
  • zemeņu audzēšanas ekonomika;
  • aktuālākais par slimībām un kaitēkļiem zemeņu stādījumos;
  • lauka izmēģinājumu un kolekcijas apskate.

Lektori: Pūres Dārzkopības pētījumu centra zinātniece Valda Laugale, Augu Aizsardzības pētījumu centra zinātnieki Ilze Apenīte, Regīna Rancāne, Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniece Ieva Kalniņa.

Telefons uzziņām: 63191122 .

Pievienot komentāru