Spēcīgs un veselīgs dārzs – ar zaļmēslojumu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētais  lauka seminārs par zaļmēslojuma maisījuma izmantošanu bioloģiskajā dārzkopībā  11. oktobrī notika Lielvārdes novada Kaibalā – Lienas Mucenieces saimniecībā “Puteņi”.

Seminārs bija pulcējis vairāk nekā 30 dažādus bioloģiskās lauksaimniecības piekritējus, atbalstītājus un interesentus. Piedalījās daudzi LLKC Augkopības speciālisti, zemnieki un sertificējošo institūciju pārstāvji. Diena, neskatoties uz vēso laiku, tika aizvadīta piesātināti un aizritēja nemanot, pat pārsniedzot paredzēto norises laiku.

Vides kvalitātes sertifikācijas programmas vadītāja Laila Pluce no Salaspils atgādināja par sertificēšanās procesa galvenajiem klupšanas akmeņiem. Joprojām daļai sertifikācijas pretendentu pastāv doma, ka tā ir tikai “papīru” lieta, un viņi nevēlas saprast, ka bioloģiskā saimniekošana ir jāsakārto arī pēc būtības. Tie saimnieki, kas ir ieinteresēti un gatavi dialogam, galarezultātā arī tiek sertificēti. Problēmas lielākoties tās pašas – lauku nezāļainība, augmaiņas neievērošana, izpratnes trūkums par saimniekošanu bioloģiski.

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse iepazīstināja ar projekta “Core Organic Plus” ietvaros gūto pieredzi dārzkopībā, sedzējaugu izmantošanā, pielietojot augu lauzējveltni (roller crimper). Tika apskatīta gūtā pieredze ne tikai Latvijā, bet arī pie mūsu kaimiņiem igauņiem. Līgas galvenā atziņa bija: ja mums Latvija izdotos sasniegt kaut daļu no tā, ko paveikuši dārzkopji Itālijā, tad mums augsne ilggadīgajos stādījumos kļūtu tik mīksta un irdena “kā buberts”. Prezentācijas laikā raisījās ļoti karstas diskusijas gan par “rullēšanas” vai augu nolaušanas tehnoloģiju, gan par iegūtā rezultāta priekšrocībām un trūkumiem. Skaidrs, ka vienaldzīgo nebija, un cilvēki bija patiesi ieinteresēti turpmākajā darbā. Interesenti izveica vēlmi tādu augu lauzējveltni sev pasūtīt. Ledus ir izkustējies, divu gadu intensīvs darbs sāk dot augļus.

“Puteņu” saimniece Liena Muceniece pastāstīja par galvenajām atziņām, kas ļāvušas nonākt pie vēlmes darboties šajā virzienā. Pirmās pārdomas sākušās pēc kursu pabeigšanas, sertificējot bioloģisko saimniecību, un daudzas atziņas “aizķērušās” no konsultanta Māra Narvila teiktā. Nākamais domu “sprādziens” ir sekojis pēc angļa Džoela Viljama semināra Ozolniekos. Skaidrs, ka mēs nedrīkstam no zemes tikai ņemt un ņemt, – tā Liena. Ir taču jādod kaut kas atpakaļ, un tā 2016. gadā iesākās LLKC, saimniecības un Dārzkopības vadošo speciālisti sadarbība lauka demonstrējumu un projekta “Core Organic Plus” ietvaros. Saimniece ļoti pozitīvi vērtēja arī šī gada rezultātus un ar prieku pavēstīja, ka zaļmēslojums iestādītajā ābeļdārzā “rullē”.

Teorētiskās daļas noslēgumā LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils klātesošos iepazīstināja ar šī gada demonstrējuma būtību un gūtajiem rezultātiem. Izmēģinājuma mērķis ir salīdzināt jauno dzinumu pieaugumu un ābeļu kopējo veselīgumu, tos dažādi apkopjot – kā rindstarpās, tā apdobē.

Galvenie demonstrējuma varianti bija:

1. Variants “Kontrole” (apdobes frēzēšana, rindstarpu appļaušana);
2. Apdobes zonā likta zāles mulča (siens), appļauta rindstarpa;
3. Apdobē ieklāts ģeotekstils, rindstarpā  – zaļmēslojuma maisījums AU-DZI.
4. Apdobē ieklāts ģeotekstils, rindstarpas tiek appļautas;
5. Apdobes zonā uzlikta šķeldas mulča, appļauta rindstarpa.

No iegūtajiem rezultātiem galvenās bija atziņas, apdobes zonā nezāļainību pilnībā likvidēja ģeotekstils variantos ar zālāju un zaļmēslojumu rindstarpā, ļoti labā stāvoklī apdobes zona bija zāles mulčas variantā, bet labā stāvoklī apdobes zona bija kontroles un šķeldas variantā.

Novērtējot ābeļu kopēju veselīgumu un to, cik lapu un dzinumu bija skāruši kaitēkļi un slimības, rezultāti bija sekojoši. Vislabāko veselīgumu, pat virs ļoti laba, nodrošināja zaļmēslojums un zāle rindstarpā – 3., 4. variantos. Labā līmenī tas bija visos pārējos variantos.

Visbeidzot, vērtējot ābeļu viengadīgo pieaugumu, iegūtie rezultāti bija sekojoši: normāli viengadīgo dzinumu pieaugumam ir jābūt 30 līdz 50 cm robežās. Minimums tika sasniegts vienā zaļmēslojuma varianta rindā un vienā no rindām ar zālāju rindstarpās. Sliktākos rezultātus ar mazākajiem pieaugumiem deva kontroles un zāles mulčas variants.

Vērtējot ābeles kopumā, spēcīgu un veselīgu iespaidu radīja visas ābeļu rindas, kas atradās variantos ar zaļmēslojumu – arī lapu virsma, to krāsojums, dzinumu skaits.

Noslēdzošajā daļā tika veikta siltumnīcu apskate, kur vēl ļoti veselīgi zaļoja tomāti. No ražas pārpilnajiem ķekariem tomātu augi gandrīz lūza, bet pārsteidzošākais bija tas, ka praktiski ar lielām grūtībām varēja kaut kur atrast pirmo slimību pazīmes, un tas apstākļos, kad vasara bija vēsa un rudens ļoti, ļoti slapjš. Audzēšanas tehnoloģijas pilnveidošana un ieklausīšanās konsultantu padomos, pareiza šķirņu un sēklas izvēle, kā atzina “Puteņu” saimniece, bija visu panākumu pamatā. Daļu no tomātu šķirnēm bija iespēja nodegustēt, kas apliecināja, ka visi tomāti ne tikai labi izskatījās uz auga, bet arī teicami garšoja. Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse no Latvijas saglabājamā genofonda bija atvedusi divus milzīgus tomātus, kuru sēklas iegūtas genofonda veidošanas semināros visā Latvijā. Ar sevišķi “gaļīgu” un garšīgu mīkstumu izcēlās dzeltens tomāts ar sārtu mīkstuma svītrojumu.

Atlikusi vairs tikai pašu pēdējo datu analīze, taču zaļmēslojuma augu pozitīvo ietekmi arī augļu dārzu apsaimniekošanā,  domāju, vairs neapšaubīs neviens no semināra dalībniekiem. Plašāku materiālu varēsiet lasīt “Lauku Lapas” novembra numurā un gada noslēguma seminārā Ozolniekos.

Seminārs ”Zaļmēslojuma maisījuma izmantošana bioloģiskajā dārzkopībā“ notika VLT aktivitātes “Ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros. Paldies saimniecībai “Puteņi” par sadarbību!

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā