Smiltsērkšķu stādījumi piedzīvo pārbaudījumus

Turpinās darbs demonstrējumā “Mikroorganismu izmantošana augu barības elementu bilances nodrošināšanā bioloģisko smiltsērkšķu audzēšanā”, ko veic LLKCsadarbībā ar Kuldīgas novada saimniecību SIA “NB pakalpojumi”. Demonstrējumam 2023. gadā bija otrā sezona.

Latvijā smiltsērkšķu stādījumi ir piedzīvojuši strauju attīstību un pieaugumu. Tas neapšaubāmi radīja zināmas bažas, ka pieaugušā smiltsērkšķu platība pievērsīs arī dažādu kaitīgo organismu uzmanību. Diemžēl šī nelabvēlīgā prognoze kaut kādā mērā arī piepildījās. Kopumā gan spēcīgās salnas, gan spēcīgā smiltsērkšķu raibspārnu mušas izplatība radīja lielas problēmas ne tikai konkrētajā saimniecībā, kur vidējie raibspārnu mušas bojājumi sastādīja ap 20%, pēc kopēja saimnieku un ekspertu novērtējuma. Kopumā nozarē šī kaitēkļa bojājumi bija vēl daudz nozīmīgāki, radot būtiskus zaudējumus. Bija saimniecības, kas savu ražu nenovāca vispār.

Smiltsērkšķu raibspārnu mušas (Rhagoletis batava) bojājumi 2023. gada sezonā sasniedza savus maksimālos apmērus, kopš tā ir kļuvusi par nozīmīgāko kaitēkli šīs kultūras audzēšanā.

Demonstrējuma mērķis ir uzlabot augsnes auglību un ilgtspēju (mikrobioloģisko aktivitāti), izmantojot smiltsērkšķu audzēšanā mikroorganismu preparātus.

Visi kopšanas darbi smiltsērkšķu stādījumā tika veikti pēc vienotas shēmas – rindstarpu un apdobju apstrāde, griešana, augu aizsardzība, laistīšana, ražas novākšana. Pavasarī tika veikta smiltsērkšķu izgriešana, zālājs rindstarpās tika reizi mēnesī izpļauts.

Demonstrējumā darbs tika turpināts visos trīs izvēlētajos variantos. Kontrole – saimniecībā pielietotā mēslošanas metode. Tā ir balstīta uz noņemto augsnes paraugu analizēšanu VAAD sertificētajā Agroķīmisko pētījumu laboratorijā. No iegūtajiem rezultātiem katrā saimniecības laukā tiek veikta mēslošana. Šai lauka daļai arī tika veikta atsevišķa augsnes analīze, pēc kuras tika sastādīts augu mēslošanas plāns, izmantojot bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautos mēslošanas līdzekļus.

1. Demonstrējuma variants (Demo 1). Mēslošana tika veikta jau pēc iepriekš izstrādātās shēmas atbilstoši mēslošanas plānam, kur mēslošanai tika izmantots gan minerālais mēslojums, gan pēc SIA “Bioefekts” veiktās augsnes mikrobioloģiskās analīzes un izstrādātajiem ieteikumiem tika dots atbilstošais mikrobioloģiskais mēslojums. Pēc SIA “Bioefekts” ieteikumiem tika turpināta augsnes mikrobioloģiskās ainas stabilizēšana.
2. Demonstrējuma variants (Demo 2). Šis demonstrējuma variants ir pilnībā balstīts uz mikroorganismu spēju atbrīvot smiltsērkšķiem vajadzīgās barības vielas tikai no augsnē esošajiem krājumiem, kas nāk no augsnes organiskās vielas un augsnes minerāliem. Šajā variantā iegūtie dati būs ļoti nozīmīgi, jo ļauj spriest par koku ražotspēju un ražu kopumā, balstoties tikai uz augsnes mikroorganismu un smiltsērkšķu koku sadarbību un sinerģiju.

Katra varianta platība stādījumā bija 0,15 ha vai trīs smiltsērkšķu rindas.

1. tabula. Demonstrējuma lauka augsnes agroķīmiskie rādītāji

Augsnes skābuma rādītāji ir izlīdzināti visos variantos, organiskā viela būtiski augstāka ir Demo 2 variantā. Fosfora nodrošinājums ir zems visos variantos, bet jo īpaši Demo 2 – tikai 47 mg kg^-1 augsnes. Līdzīgi ir ar kālija nodrošinājumu. Magnija nodrošinājums arī viszemākais ir Demo 2 variantā, bet kalcija – kontroles variantā. Tajā viszemākais nodrošinājums ir ar boru, līdzīgi ir ar mangānu.

Mikrobioloģiskās analīzes tika veiktas sadarbībā ar SIA “Bioefekts” laboratoriju un LU pētniekiem. Augsnes paraugu suspensijas un to atšķaidījumi uznesti Petri traukos uz R2A, MEA un Rose bengal agar barotnēm. Inkubācija veikta istabas temperatūrā 14 dienas. Pēc iegūtajiem rezultātiem tika sagatavoti ieteikumi, kur tika noteikts, ka ir jāturpina augšņu mikrobioloģiskā ielabošana Demo 1 un Demo 2 variantos.

2023. gada augsnes ielabošanai Demo 1 un Demo 2 variantos tika pa apdobi smidzināti 1x 15 l/ha. Otrajā reizē pa 15 l/ha no katra produkta: Trihodermīns, Azotobakterīns, Subtimikss.  

Lai novērtētu katra varianta efektivitāti, tika turpināta smiltsērkšķu viengadīgo dzinumu pieauguma mērīšana visos trīs  variantos, apkopoti mērījumu vidējie dati (2. tabula).

2. tabula. Vidējais viengadīgo smiltsērkšķu dzinumu garums, cm, 2023. gadā

Redzams, ka salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad pieaugumi veģetatīvajiem dzinumiem bija praktiski identiski visos variantos, 2023. gadā situācija ir mainījusies. Līdzīgi pieaugumi bija kontroles un Demo 2 variantos, attiecīgi 19,0 un 19,2 cm, kas ir nebūtiska starpība. Savukārt Demo 1 variantā tas bija tikai 14,0 cm. Tā kā šāda starpība ir pirmo sezonu, tad secinājumus izdarīt ir priekšlaicīgi. Jāgaida 2024. gada sezona, lai novērtētu, vai tendence saglabāsies. Situācija ar veģetatīviem dzinumiem ir būtiski sliktāka kā 2022. gadā. Starpība Demo 1 variantā ir 14,4 cm, Demo 2 variantā 10,2 cm un kontrolē 10,5 cm. Attiecīgi Demo 1 variantā starpība ir vislielākā, bet starpības ir būtiskas visos variantos. Iemesls tam visos variantos ir spēcīgās salnas, kas bija gan maijā, gan jūnijā. Tās radīja zaru galotnes pumpuru bojājumus, pēc tām veģetatīvais pieaugums, neskatoties uz pilienveida laistīšanu, vairs nespēja sasniegt iepriekšējo līmeni.

Ražas vākšana pirmoreiz tika veikta pilnībā pēc saimniecībā pielietotās zaru griešanas metodes. Atstājot kokā vajadzīgos zarus, tos izvēlas pēc sekojoša principa, lai būtu pēc iespējas maksimālais veģetatīvais pieaugums, tātad maksimālā ražotspēja nākamajā gadā. Pārējos zarus, kur virs ogu zonas zaru veģetatīvais pieaugums ir tikai no 5 līdz 15 cm, izgriež ražai. Nākamais – raugās arī no koka kopējā vainaga apjoma, lai sabalansētu koka veģetatīvo pieaugumu un ar zariem izgriezto kopējo ražu. Raža apkopota 3. tabulā.

3. tabula. Smiltsērkšķu ražas novērtējums, 2023. g.

Pēc tabulā apkopotajiem ražas datiem redzams, ka ražas pieaugums ir visos variantos, kas arī ir loģiski, jo, turpinoties stādījuma kopšanai un mēslošanai, smiltsērkšķu koki kļūst arvien produktīvāki. Saglabājas līdzīgas tendences kā 2022. gadā. Salīdzinot variantos, Demo 1 ražas pieaugums ir par 1 t/ha, kontrolē par 1,1 t/ha, savukārt Demo 2 variantā ražas pieaugums bija mazāks tikai 0,5 t/ha, taču tas joprojām ir labākais absolūtajā ražas izteiksmē – 3,9 t/ha. Ja paskatāmies ražas izteiksmē no atsevišķiem kokiem, tad starpība starp visiem variantiem ir vien 300 g robežās no 2,8 kg Demo 1 līdz 3,1 kg Demo 2, taču, ja pārrēķinām uz ha, tad iegūstam, ka veidojas 375 kg starpība, ja tie ir vairāki desmiti ha stādījumu, tad tās jau ir vairāk nekā 7 t smiltsērkšķu ogu produkcijas.

Katram variantam aprēķināts bruto segums 1 (ieņēmumi -  izejvielu izmaksas). Augstāko efektivitāti jau otro gadu pēc kārtas uzrādīja Demo 2 variants – 3728 eiro/ha, mazākais bruto segums Demo 1 variantā – 3328 eiro/ha, starpība 400 eiro/ha.

Secinājumi

Pielienveida laistīšanai apstākļos, kad ir nevienmērīgs nokrišņu sadalījums, kā tas bija 2023. gadā, bija izšķiroša nozīme veģetācijas perioda pirmajā pusē, kad bija gan sauss un auksts, pēc tam vēl arī karstuma periods.

Saglabājās jau pirmajā sezonā parādījušās tendences. Demo 1 un kontroles varianti praktiski neatšķīrās 2022. gadā, bet 2023. gadā  tie jau bija identiski.

Saglabājās būtiskas atšķirības starp Demo 2 variantu un pārējiem variantiem. Starpība gan ir sarukusi tikai līdz 0,3–0,4 t/ha.  

Demo 2 variants, kur pielietoti tikai izvēlētie mikroorganismu preparāti, deva labākos rezultātus ražas izteiksmē.  

Veģetatīvo dzinumu pieaugumi 2023. gadā ir būtiski mazāki kā 2022. gadā, kam par iemeslu ļoti spēcīgās salnas, kas nosaldēja zaru galotnes pumpurus.

Smiltsērkšķu muša bija nopietns ražas samazinātājs SIA “NB pakalpojumi”, nozarē izraisot nopietnu krīzi un ogu trūkumu pārdošanai.

Iegūtie rezultāti nevar kalpot kā konkrēti ieteikumi citām saimniecībām, bet raksturo iespējas un risinājumus šajā saimniecībā.

Demonstrējums “Mikroorganismu izmantošana augu barības elementu bilances nodrošināšanā bioloģisko smiltsērkšķu audzēšanā” (16. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P14. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Ilze Skudra