Slimību ierobežošana, izmantojot programmu “Vesels augs”

LLKC divos Latvijas novados 2022. gada septembrī ierīkoja demonstrējumu “Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošanu dažādos kultūraugos integrētajā augu aizsardzībā”. Demonstrējums tiek īstenots sadarbībā ar Zemnieku Saeimu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, bet zinātniskais vadītājs ir agronoms Aigars Šutka.

Demonstrējums ierīkots divos reģionos: Vidzemē – z/s “Tūži” Valkas nov. Kārķu pag. un Zemgalē – z/s “Vilciņi 1” Jelgavas nov. Zaļenieku pag. Demonstrējums ilgs trīs gadus.

• nodemonstrēt ilgtspējīgas saimniekošanas sistēmu – integrētās augu aizsardzības pamatprincipus, parādot šīs metodes praktisko pielietojumu reālajā saimniekošanā. Veikt ziemas kviešu slimību ierobežošanu, ievērojot to izplatību laukaugu sējumos, uzskatāmi parādīt pielietotās integrētās augu aizsardzības metodes ekonomisko efektivitāti un iespēju samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz agroekosistēmu.

Lai sasniegtu demonstrējuma mērķi, trīs gadu laikā jāveic sekojoši uzdevumi.

* reizi nedēļā saskaņā ar metodiku demonstrējuma lauciņos jānosaka kultūrauga attīstības posms, jāveic slimību uzskaite uz kultūraugu lapām:

- 1. variants – reizi nedēļā līdz kviešu piengatavībai (BBCH 73-77; jūlija 2.-3. nedēļa),

- 2. un 3. variantā – reizi nedēļā divas nedēļas pēc fungicīda apstrādēm,

- visos variantos – viena uzskaite uz vārpām ( piengatavības fāzē);

* reizi nedēļā jāsalīdzina lauka novērojumi ar lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēmas “Vesels augs” riska novērtējumiem;

* jāveic slimību ierobežošana atkarībā no ierīkotajiem variantiem un metodikas;

* jānovērtē raža, tās kvalitāte;

* jānosaka ekonomiskā efektivitāte;

* jānodrošina publicitāte demonstrējumam, organizējot lauka dienu reizi gadā un publiskojot iegūtos rezultātus.

Abās saimniecībās ierīkoja trīs variantus:

1. kontrole –  variants, kur netiks lietoti fungicīdi,

2. variants – slimību ierobežošana, pamatojoties uz lauka monitoringu un izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu  “Vesels augs”,

3. variants – saimniecībā izmantotā slimību ierobežošanas shēma.

Zaļenieku pagasta z/s “Vilciņi 1” demonstrējums ierīkots velēnu karbonātaugsnē, smaga smilšmāla/māla augsnē ar zemu kustīgā fosfora saturu – 57,2 g/kg un augstu kustīgā kālija saturu 252 g/kg, neitrālu augsnes reakciju – pH 7,2. Lai labāk izvērtētu kaitīgo organismu attīstību, izvēlējās lauku, kur priekšaugs bijis ziemas kvieši, un minimālo augsnes apstrādi.

Demonstrējuma laukā 28.09.2023. iesēja ziemas kviešus ‘Skagen’ ar izsējas normu 250 kg/ha (500 sēklas/m²), šķirne bija kodināta ar kodni Celest Trio. Pēc iesēšanas, 5. oktobrī,  sējumus pievēla un 11. oktobrī lauku nokaisīja ar amonija nitrātu, deva 102 kg/ha. 17. oktobrī sējumā apkaroja nezāles, izmantojot herbicīdu Legacy Pro 1,79 l/ha (AE11-12). Pirms ziemošanas augi bija sasnieguši cerošanas sākumu/vidu ar vismaz 2–3 sānu dzinumiem (AE 22/24).

2023. gada pavasarī, atsākoties veģetācijai, augus 28. martā mēsloja ar CAN 260, kg/ha (N27%), 29. aprīlī ar  CAN 269 kg/ha (N27%)  otro reizi, bet trešo reizi  3. maijā CAN 20 kg/ha, un 1. jūnijā amonija sufonitrātu N30+S7 – 91 kg/ha. Kopējā slāpekļa deva tīrvielā N 175 kg/ha. Ārpussakņu mēslošana, augšanas regulatora, fungicīda lietošana notika 20. aprīlī ar Viva Gel PK42-12+micro 1 l/ha+Stabilan 400SL 1,4 l/ha. Nākamā smidzināšana – pavasara herbicīdu, augšanas regulatora, lapu mēslojuma lietošana 19. maijā ar  Calibre 0,025kg/ha+Quelex 0,022 kg/ha+Glufenum 0,2 l/ha+Nexa 0,2 l/ha+Profi Basis Plus 1 l/ha maisījumu un  vēl papildus smidzinājums pret  viendīgļlapu nezālēm 1. jūnijā ar Axial devu 1 l/ha.

Laika apstākļi: 2023. gada pavasaris bija vēss un sauss, diennakts vidējā temperatūra virs 5 °C pirmo reizi uzrādīta 7. aprīlī – 7 °C. Siltākā diena aprīlī bijusi 24. aprīlī ar vidējo diennakts temperatūru 13 °C. Kopējais nokrišņu daudzums aprīlī bija 13,6 mm.

Maija sākums bijis ļoti vēss, līdz 9. maijam diennakts vidējā temperatūra nav bijusi virs 10 °C. Siltākās dienas ir bijušas no 22. līdz 24. maijam, kad vidējā diennakts temperatūra  pārsniegusi 15 °C. Arī maijā praktiski nav bijuši nokrišņi, ir nolijuši tikai 9,8 mm. No maija vidus līdz jūnija vidum, kopā 30 dienas, nav bijuši nokrišņi, un tikai pēc 17. jūnija līdz mēneša beigām nolijuši 42,6 mm. Savukārt vidējā diennakts temperatūra, sākot no 6. jūnija, nav bijusi zem 15 °C, 5 dienas pat pārsniedzot 20 °C. Karsts un sauss laiks bija vērojams jūnijā. Jūlijā savukārt līdz ražas vākšanai nolijuši 62,6 mm.

Novērojumi: 1. Kontroles variantā novērojumi sākti veikt 3. maijā, kad augiem bija sākusies cerošana AE 31. Novērojumi kontroles variantā tika veikti katru nedēļu, bet sakarā ar sauso laiku uz augu lapām kviešu lapu dzeltenplankumainības un pelēkplankumainības slimības pazīmes nepārsniedza 1%, līdz ar to nesasniedzot nozīmīgu riska pakāpi. 2. Programmā “Vesels augs” meteo datu algoritms 14. jūnijā pēc lietus kviešu ziedēšanas fāzē, AE 61 ieteica lietot fungicīdu, tāpēc attiecīgi 16. jūnijā “Vesels augs” variantā lietoja fungicīdu Ascra Xpro 0,8 l/ha. Šajā variantā novērojumi līdz fungicīdu lietošanai saskaņā ar metodiku netika veikti, uzskaiti sāka veikt 2 nedēļas pēc smidzināšanas – 5. jūlijā.

3. variantā novērojumi sākti veikt 10. maijā, kad augiem bija AE 32. Arī šajā variantā kviešu lapu dzeltenplankumainības un pelēkplankumainības slimību pazīmes tika novērotas tikai uz apakšējām lapām un nepārsniedza 0,67%, līdz pēc 13. jūnijā saimniecības metodes kviešu ziedēšanas AE 61 fāzē smidzināts fungicīds Ascra Xpro 0,8 l/ha. Nākamie novērojumi, tāpat kā “Vesels augs” variantā, sākti veikt 5. jūlijā saskaņā ar metodiku 2 nedēļas pēc smidzināšanas. Vēlāk, pēc fungicīda lietošanas, veicot uzskaites, varēja redzēt, ka  kontroles variantā kviešu lapu dzeltenplankumainības attīstība turpinājās, sasniedzot infekcijas pakāpi 50,83% kviešu piengatavības fāzē, kad,  salīdzinot “Vesels augs” un saimniecības variantos, tā bija attiecīgi tikai 17,92 un 15,63% (1. tab.). Pēc novērojumu ievades datorprogrammā “Vesels augs” lēmumu var balstīt uz  slimību risku novērtējumu un ieteikumu fungicīda apstrādei.

1. tabula. Kviešu slimību uzskaite demonstrējuma variantos z/s “Vilciņi 1”, 2023. g.

Ražas uzskaite: Raža novākta 29. jūlijā, uzskaitei paņemot kūlīšu paraugus katrā variantā 5 vietās. Paraugus izkūla un nosvērtais graudu daudzums tika pārrēķināts kā raža uz hektāru (2. tab.). Savukārt laboratorijā noteica kvalitātes rādītājus, un tika aprēķināti ekonomiskie rādītāji. Ražas daudzuma analīze rāda, ka nav būtiskas starpības ražībai starp visiem trīs variantiem. “Vesels augs” variantā raža ir zemāka par 1,91%, savukārt saimniecības variantā par 0,64% augstāka. Arī kvalitātes rādītājiem starp variantiem nebija būtisku atšķirību. Vislielākā tilpummasa 771 g/l bija kontroles variantā, bet proteīna un lipekļa saturs vislielākais “Vesels augs” variantā.

2. tabula. Ziemas kviešu graudu raža un kvalitāte demonstrējumā z/s “Vilciņi 1”, 2023. g.

Veicot ekonomiskos aprēķinus, redzams, ka starp variantiem nav būtisku atšķirību (3. tab.). Lai arī “Vesels augs” variantā fungicīdu un to lietošanas izmaksas ir divas reizes mazākas nekā saimniecības variantā, procentuāli atšķirība ieņēmumos nav būtiska.

3. tabula. Slimību ierobežošanas ekonomiskā efektivitāte ziemas kviešos z/s “Vilciņi 1”, 2023. g.

Atziņas. 2023. gada sausie laika apstākļi pavasarī būtiski ietekmēja slimību attīstību uz lauka, un demonstrējumā uzskaitītie dati liecina, ka kviešu lapu plankumainībām nebija iespējams attīstīties, līdz neparādījās pietiekams mitrums. Jūnija beigās uzlijušais lietus vairs būtiski neietekmēja slimību attīstību un ietekmi uz ražu un tās kvalitāti. Būtiski norādīt, ka, izmatojot sistēmu “Vesels augs”, bija iespējams saimniecībā samazināt fungicīdu lietojumu skaitu un to daudzumu, tā samazinot pesticīdu ietekmi uz vidi.

Kārķu pagasta z/s “Tūži” demonstrējums ierīkots 2022. gada rudenī ar atbilstošiem variantiem pēc programmas “Vesels augs”  ieteiktās metodikas. Katrs variants 0,3 ha un kopā 0,9 ha. Saimniecībā tika uzstādīta meteoroloģiskā stacija novērojumu veikšanai.

Lauka agroķīmiskais raksturojums. Lauka pH_KCl – 5,2, organiskā viela – 2,1%, P₂O₅– 59 un K₂O – 74 mg/kg. 2023. gada pavasarī augu veģetācija atsākās aprīļa sākumā. Ziemas kviešu ‘Achim‘ pārziemošana novērtēta ar 8 ballēm. 17. aprīlī  izkliedēti minerālmēsli amonija nitrāts 150 kg/ha ( 21 AE ); 18.  aprīlī lauks ecēts; 19. aprīlī miglots ar Novalan 1 kg/ha un Kelpak 1 l/ha; 9. maijā amonija sulfāts 200 kg/ha.

Laika apstākļi pavasarī un vasaras sākumā nebija pateicīgi ziemas kviešu audzēšanai – vēlās salnas maijā,  karstums un arī nokrišņu trūkums darīja savu. Meteoroloģiskajā stacijā no maija līdz jūnijam nokrišņi netika konstatēti. Tieši laika apstākļi bija tie, kas ietekmēja ziemas kviešu slimību attīstību un arī ražas apjomu, jo labība jau jūnija beigās sāka kalst un vēlākais lietus daudz neko vairs nelīdzēja.

Monitorings tika uzsākts 5. maijā un turpinājās līdz 7. jūlijam. Tā laikā netika konstatēta būtiska ziemas  kviešu dzeltenplankumainības un pelēkplankumainības attīstība ziemas kviešu sējumā.

4. tabula. Ziemas kviešu slimību attīstība z/s “Tūži”,  2023. g.

Tāpēc arī netika veikti fungicīdu smidzinājumi. Lauka dienā 30. jūnijā, apskatot lauku, speciālisti un klātesošie interesenti konstatēja, ka augi jau sāk kalst un, lietojot fungicīdu, tas augiem izraisītu lielu stresu un nedotu vajadzīgo efektu.

Raža novākta 13. augustā, iegūta raža 2 t/ha. Starp variantiem atšķirības netika konstatētas. Ražas kvalitātes rādītāji: lipeklis 29,1%; tilpummasa 724 g/l, proteīns 14,6%. Arī bruto segums visiem variantiem ir vienāds +33,00 eiro/ha.

Atziņas. Jāsecina, ka laika apstākļiem ir būtiska ietekme uz slimību attīstību un arī uz iegūtās ražas apjomu. Nokrišņu trūkums un karstums neļauj augiem pilnvērtīgi augt un attīstīties, graudi ir sīki un raža maza. Šādi laika apstākļi arī bremzē kviešu slimību attīstību un nav jālieto fungicīdi slimību ierobežošanai.

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. LAD līguma Nr. 10.2.1.-20/22/P28. Tēma „Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana dažādos kultūraugos integrētajā augu aizsardzībā” (12. lote).

Ieva Kamerāde,
LLKC Ogres biroja augkopības konsultante

Ilona Krūmiņa,
LLKC Valmieras biroja augkopības konsultante 

Aigars Šutka,
agronoms, Mgr. Agr.

Foto: Ilze Skudra