Sēklu izvēle bioloģiskajā dārzkopībā

Noslēdzoties vienai dārzkopības sezonai, jau drīz pie durvīm klauvē jaunā. Pasaulē ceļoties dažādu būtisku resursu cenām – degvielai, gāzei un elektrībai, –  parādās aktuāli jautājumi: kas notiks ar pārējiem resursiem, kurus izmanto mūsu dārzeņu ražošanai. Tajā skaitā, redzes lokā nonāk tas, ar ko viss sākas. Tās ir sēklas visdažādākajām dārzeņu kultūrām.

Vispirms par tendencēm, kādas ir vērojamas dārzeņu sēklu tirgos. Dārzeņu sēklu tirgus ir pasaulē trešais lielākais un aizņem 17% no kopējā sēklu tirgus. Joprojām saglabājas negatīvā tendence, sēklu tirgum sašaurinoties un turpinot virzīties monopola virzienā. Tas nozīmē, ka veidojas arvien lielākas sēklu kompānijas, pēc būtības arvien sarūkot audzētāju izvēles iespējām. Lielo kompāniju priekšrocības ir hibrīdo sēklu ražošana, kas automātiski nozīmē, ka, izvēloties hibrīdus, mēs, no vienas puses, nodrošinām augstas kvalitātes dārzeņu produkcijas ražošanu, no otras puses, veicinām kādas mazas sēklu kompānijas aiziešanu no tirgus, tātad bankrotu.

Bioloģiskajā dārzkopībā šķirņu un hibrīdu izvēlei ir ļoti būtiska nozīme, lai nodrošinātu kvalitatīvas bioloģisko dārzeņu  produkcijas ieguvi. Apstākļos, kad audzēšanā netiek izmantoti vai ļoti minimāli tiek lietoti augu aizsardzības ķīmiskie līdzekļi,  šķirnes vai hibrīda izvēle kļūst izšķiroša. Ko vajadzētu ņemt vērā, izvēloties attiecīgās sugas dārzeņu šķirnes vai hibrīdus.

Ko tad sauc par dārzeņu šķirni? Tie ir izlases veidā atlasīti konkrēti dārzeņi ar noteiktām vēlamām, raksturīgām īpašībām, kas var būt gan iepriekš definētas, gan nē. Tas nozīmē, ka brīvajā atlasē atstāj tās formas, kuras vislabāk atbilst iepriekš noteiktajām prasībām.  Piemēram, burkāniem lakstu stingrība, kas ļauj tos vākt mehanizētā veidā. Iespējams, parādās tādas īpašības, kas iepriekš nav precīzi definētas vai parādās pilnībā no jauna. Tas patlaban izpaužas tieši tomātu šķirņu selekcijā, kur jaunu krāsu un to toņu sajaukumi var parādīties gaidīti, bet ne plānoti. Šķirnes dažkārt arī tiek sauktas par brīvās apputes šķirnēm. Savukārt hibrīdi tiek veidoti kā mātes un tēva augu atlasītu līniju krustojumi pirmajā paaudzē, un tiek apzīmēti kā F1. Šāda selektīvā krustošana palīdz hibrīdā “iekrustot” vairāk vajadzīgās “mātes” un “tēva” augu īpašības. Taču, ja šķirnēm, ievērojot noteiktus, bet ne sarežģītus nosacījumus, sēklu var izaudzēt katrs pats, cita lieta, ka tas nebūs īsti iespējams, ja dārzeņu platības tiek pieteiktas ES vienotajiem platību maksājumiem. Tur nepieciešams ir sertificēts (pārbaudīts) sēklas materiāls.

Šķirņu priekšrocības:

• Sēklu audzēšana nav sarežģīta, tas samazina sēklu iegūšanas izmaksas, dodot iespējas apsēt vai apstādīt lielākas platības.
• Principā noteiktām kultūrām sēklas var ievākt arī pats, taču sēklas sertificēšana nebūs iespējama.
• Šķirņu izmantošana ir ļoti piemērota tiešās pārdošanas pulciņiem, jo, nodrošinot lielāku šķirņu daudzveidību, var labāk apmierināt klientu vēlmes.
• Šķirnēm raksturīgas bagātīgas garšas nianses, tā ir izteiktāka, tādēļ ir īsts atradums tieši gardēžiem.  
• Šķirnes ir piemērotākas izmantošanai bioloģiskajā dārzeņkopībā, jo ir atsaucīgākas uz organisko mēslojumu un nav tik augstas agrotehniskās prasības.

Šķirņu trūkumi:

• Ja sēklas materiāls nav kalibrēts (pēc izmēra), tad izsējai nevar izmantot mehāniskās precīzās sējmašīnas, izņēmums, ja tiek izmantotas pneimatiskās sējmašīnas.
• Šķirnēm nav izturības pret daudziem būtiskiem augu patogēniem. Tas var būt nopietns šķērslis augstas un kvalitatīvas ražas iegūšanai. Ja audzēšanas tehnoloģijā izmanto mikrobioloģiskos mēslojumus, piemēram,  Trihodermīns B-Jp. Biomikss- B-J.p. Subtimikss, šo trūkumu var lielā mērā novērst.
• Ražas novākšanai ir jābūt ļoti pārdomātai, produkcijas neizlīdzinātības dēļ, lai izvairītos no mehāniskajām traumām. Īpaša uzmanība audzēšanas procesā ir jāpievērš kalcija nodrošināšanai.
• Šķirnēm parasti ir zemāka mehāniskā izturība, jo attiecīgu sugu dārzeņiem ir mīkstāki audi un plānāka miziņa. Tas nozīmē, ka realizācijas tirgiem ir jābūt maksimāli tuvu audzēšanas vietai, liela nozīme ir infrastruktūrai (saimniecības ģeogrāfiskajam novietojumam un ceļu stāvoklim).
• Šķirņu uzglabāšanai ir īsāks laiks, jo tās ātrāk ir pakļautas patogēnu iedarbībai un straujāk reaģē uz nepiemērotiem uzglabāšanas apstākļiem. Tādēļ viens no priekšnoteikumiem ir dārzeņu dzesētavas būvniecība vai citas būves pielāgošana.
• Raža būs neizlīdzinātāka, tās struktūrā vairāk būs nestandarta produkcijas, tādēļ liela nozīme būs labam tehnoloģiskajam nodrošinājumam. Būs nepieciešamas telpas šķirošanai un šķirošanas aprīkojumam. 

Hibrīdu priekšrocības:

• Produkcijas izlīdzinātība ļauj samazināt laiku, kas nepieciešams ražas šķirošanai pēc ražas novākšanas.
• Dārzeņu hibrīdiem ir laba tolerance un relatīva rezistence pret daudzām nozīmīgām slimībām un atsevišķiem kaitēkļiem, visbiežāk nematodēm, arī tripšiem. Pie šķirņu aprakstiem tas tiek norādīts kā saīsinājums, piemēram, TMV – tabakas mozaīkas vīruss.
• Tiem ir biezāka miziņa un stingrāka struktūra, kas nodrošina  veiksmīgu transportēšanu pat salīdzinoši lielākos attālumos. Hibrīdiem ir blīvāka iekšējā struktūra. Piemēram, baltajiem galviņkāpostiem un ziedkāpostiem ir cietākas un blīvākas galviņas, tomātiem ir blīvāka iekšējā struktūra.
• Dārzeņu hibrīdi ir izturīgāki un labāk saglabājas gan uzglabāšanas procesā, gan tālākajā realizācijas procesā.
• Hibrīdiem var būt izteikti uzlabotas atsevišķas īpašības,  piemēram, partenokarpajiem gurķiem augļi ir bez rūgtuma, burkāniem paaugstināts cukura saturs saknēs. Saldajām paprikām ir būtiski uzlabotas garšas īpašības.
• Hibrīdi ir ievērojami izturīgāki pret slimībām, kas gadījumos, ja produkcija tiek audzēta lielveikalu tīkliem, var būt liela priekšrocība bioloģiskā dārzkopībā.
• Hibrīdi ir izstrādāti specifiskām vajadzībām, jo sevišķi, kad nepieciešamas regulāras svaigo dārzeņu piegādes tā saucamam “zaļajam konveijeram” – visa veģetācijas perioda laikā piegādāt dārzeņus noteiktā daudzumā un sortimentā.
• Augstās ražas nodrošina iespēju gūt lielākus ienākumus.
• Hibrīdus ir daudz vienkāršāk novākt mehanizēti, tā būtiski samazinot roku darba patēriņu.

Hibrīdu trūkumi:

• Nodrošinot  labas saimnieciskās īpašības, hibrīdiem visbiežāk pasliktinās tieši garšas īpašības.
• Prasa precīzi mēslošanu, ko grūtāk ir nodrošināt tieši ar organisko mēslojumu.
• Katru gadu sēklas materiāls ir jāiepērk no jauna, līdz ar to krietni augstākas ir sēklu un kopējās audzēšanas izmaksas.

Atsevišķām kultūrām, piemēram, gurķiem, partenokarpiem hibrīdiem, ir jāizvairās no to apputeksnēšanās ar bitēm (var veidoties kropli augļi). Siltumnīcām, lai bites neiekļūtu tajās, ir jālieto pretinsektu tīkli.

Kas vēl ir jāņem vērā, kad ir jāizvēlas par labu vienam, vai otram variantam.

1. Ienākot bioloģiskajā dārzkopībā kā jauniem dārzeņu audzētājiem, lai mazinātu riskus, ir vērts sākt ar šķirnēm, gan mazāku izmaksu dēļ, gan ņemot vērā vienkāršākas audzēšanas prasības.
2. Izaudzētās produkcijas realizācijas gala mērķis. Tas ir jāizplāno jau iepriekš, kas tieši tas būs? Ja pašpatēriņš, draugi un radi, tiešās pārdošanas pulciņi, var droši audzēt šķirnes. Ja realizācija ir saistīta ar veikalu tīkliem un tirgu, vairāk piemēroti būs hibrīdi.
3. “Zaļajiem tirdziņiem” piemērotas vairāk ir šķirnes, kas ļauj nodrošināt plašāku sortimentu, un ir pircēji, kuri meklē daudzveidīgāku produkciju.
4. Pieredze, kas ir uzkrāta dārzeņu audzēšanā daudzu gadu garumā, ļauj droši izvēlēties dažādu dārzeņu kultūru hibrīdus.
5. Ja ir doma daļā dārzeņu ražošanas pāriet no šķirnēm uz hibrīdiem, tad ir vēlams iepazīties ar papildu informāciju gan no potenciālajiem piegādātājiem, gan audzētājiem, gan izskatīt pieejamo informāciju kā drukātā, tā elektroniskajā versijā.
6. Vienmēr esiet atvērti eksperimentiem, jo pat vislabākās rekomendācijas neatsvērs pašu laukos gūto pieredzi. Vienīgi  jāatceras, ka eksperimentiem var atvēlēt tikai daļu no audzētās platības. Iesācējiem ne vairāk kā 10% no platības, bet pašiem pieredzējušākajiem audzētājiem nevajadzētu eksperimentiem atvēlēt vairāk kā 30% no visas platības.

Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils