Sausums ietekmē jau agrā pavasarī

Lai gan ierasti aprīlī vēl būtu jābūt nokrišņiem, jau vairākas nedēļas to ir bijis maz vai nav bijis vispār. Šādā situācijā augsnes virskārta strauji zaudē mitrumu, apdraudot sējumus un stādījumus, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.

Pagaidām situācija ar augsnes mitrumu vēl ir samērā stabila, jo augsnes dziļākajos slāņos mitrums ir pietiekamā daudzumā.

Māris Narvils, LLKC vecākais dārzkopības speciālists: “Sausums augsnes virskārtā visbīstamākais var būt agrajiem dārzeņiem. Burkānu, sīpolu, pētersīļu un  diļļu sēklām ir ciets apvalks, kam nepieciešams optimāls mitrums sēklu iestrādes dziļumā. Taču jau tagad ir vietas, kur, laicīgi nenošļūcot augsni, nav vairs viegli uzirdināt augsnes virskārtu. Ir sauss, bet smagākās augsnēs jau izveidojušies kukuržņi, kurus vairs nebūs iespējams likvidēt, neradot risku augsnei un sējumam.”

Augsnes pastiprinātu izžūšanu pašlaik veicina vēl vairāki faktori. Katru dienu ir samērā spēcīgi vēji, kas papildus žāvē augsni, daudzviet veidojot vēja radītu eroziju, kad augsnes virskārta tiek vienkārši aizpūsta pa gaisu. Tas vērojams kā smilts augsnēs, tā smagākās māla augsnēs, kur, mēģinot tikt galā ar augsnes kukuržņiem, tos agresīvā veidā saputekļo. Šādās vietās jau esošie agro dārzeņu sējumi ir apdraudēti, jo sēklās var tikt aizpūstas vai, tieši otrādi, appūstas ar vēja sanesto kārtu. Papildu stresu rada regulārās un ilgstošās nakts salnas, kas nav bīstamas nevienai kultūrai sēklu stadijā, bet dīgšanas stadijā esošās var nopietni ciest. Savukārt, iestājoties siltumam, iepriekš aukstuma un stresa māktos augus var apdraudēt kaitēkļi.

Tādēļ viens no efektīvākajiem situācijas risinājumiem ir dārzu laistīšana. “Spēcīgā vēja un saules dēļ laistīt drīkst tikai vēlu vakaros, naktī vai no rīta. No rīta būtu vislabāk, jo tas palīdzētu mazināt augu stresu salnu dēļ,” skaidro M. Narvils.  “Jālaista vismaz 20-30 l/m², lai būtu cerība, ka ūdens nonāks līdz sēklām. Smilts augsnēs var laistīt ar lielāku intensitāti un īsāku laiku, māla augsnēs – otrādi,” skaidro eksperts.

Lai neveidotos cieta zemes garoza, jāatceras arī, ka laistīšana iet kopsolī ar rindstarpu uzrušināšanu. Būtiski ir sējas un stādīšanas darbus salāgot ar augsnes apstrādi –   apstrādājot to tikai tādā apjomā, cik tuvāko stundu laikā var apstādīt vai apsēt. Darbiem ieteicams izvēlēties rīta un vakara stundas, kad vērojama mitruma pacelšanās no augsnes dziļākajiem slāņiem, kā arī mazāka vēja un saules ietekme. Pēc sējas noteikti ir nepieciešama pievelšana, kas uzlabos sēklu kontaktu ar augsnes mitro apakšslāni.

Sadīgušiem augiem ir jāizsmidzina augu augšanas veicinātāji un preparāti – sakņu sistēmas veidošanas stiprinātāji. Lai savlaicīgi izvairītos no dažādu kaitēkļu uzbrukuma, jāseko to izplatībai www.vaad.lv  mājaslapā.

Plašāka informācija: Māris Narvils, tālr. 29609943.

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja