Ražu novākt arī jāmāk

Tuvojas rudens, un augļu dārzi briedina krāsainu un gardu ābolu un bumbieru ražu. Šķiet, kas gan var būt vēl vienkāršāks, kā ražu novākt, taču patiesībā tas tā īsti nav. Ir vairākas būtiskas lietas, kas jāievēro, lai, ražu novācot, tā netiktu sabojāta, labi glabātos un kalpotu mums par gardumu rudens un ziemas mēnešos.

Šoreiz par darba metodēm un apstākļiem, kas ir jāievēro ābolu un bumbieru novākšanā. Mēģināsim rast pareizās atbildes.  

Klimatiskie apstākļi

Sāksim ar vienkāršāko, – kādos laika apstākļos ābolus un bumbierus būtu pareizi vākt. Kāpēc nav gluži vienalga, kādos apstākļos mēs to darām? Tāpēc, ka ir vairāki apstākļi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ražas novākšanas kvalitāti. Mitrums lietus un rasas veidā nav pieļaujams, novācot ražu. Skatoties no novācamās ražas kvalitātes viedokļa, ir svarīgi, lai novācamie augļi būtu sausi, lai uz tiem nebūtu lietus var rasas radītā mitruma. Novācot tādus augļus, pastāv ļoti liela varbūtība, ka kādi slimību ierosinātāji (augļu parastā puve, rūgtā puve) reizē ar ražu nonāks kastē un tālāk – glabātuvē. Tieši ūdens pilieni uz augļiem var radīt risku, ka sēņu sporas varētu sākt dīgšanu. Tas nozīmē, ka saulainā laikā nāksies gaidīt, līdz rīta rasa nožūst. Jo vēsāks laiks, jo ilgāk var nākties nogaidīt. Jebkuri nokrišņi, kaut vai īslaicīgi vērojami, nav pieļaujami. Jānogaida, līdz tie mitējas un augļi nožūst. Ja ir saule un mazliet vējiņš, tad tas koka vainaga dienvidu pusē notiks ātrāk, un no tās vietas ātrāk varēs atsākt vākšanu. Tas var būt būtisks faktors, ja jānovāc daudzi augļukoki. No darba drošības viedokļa jebkura veida mitrums rada paaugstinātu bīstamību sekojošu iemeslu dēļ. Šādos apstākļos pastiprināti slīd, jo sevišķi, strādājot uz kāpnēm, un lielākā augstumā katra kustība, stiepjoties pēc kārtējā augļa, rada lielu risku izslīdēt un nokrist no kāpnēm. Tāpat viegli var paslīdēt uz metāla kravas kastes daļām.  Gaisa temperatūra, lai gan ne tik kritiski kā mitrums, arī ir svarīga. Augļus vākt, kad gaisa temperatūra ir zemāka par +10^o, tomēr nevajadzētu. Sevišķi tas svarīgi, ja bijušas salnas, bet ražu vākt sabraukuši talcinieki. Labāk lieku stundu nogaidīt, kamēr iesilst. Augļu audi šādos apstākļos ir mehāniski vieglāk ievainojami. Vējš ir vēl viens faktors, kas svarīgs gan no novākšanas kvalitātes, gan drošības viedokļa. Vējam kustinot zarus, var notikt pastiprināta augļu nobiršana, kas gan traucē darbu, gan rada masveida mehāniskos sasitumus, kas savukārt, pilnīgi noteikti, padara šos augļus uzglabāšanai nederīgus. Zariem pastiprināti šūpojoties, arī darba ražīgums krītas. No drošības viedokļa vējš rada ļoti bīstamus darba apstākļus. Katrs metrs virs zemes, strādājot uz kāpnēm, to pastiprina. Pats šogad to izbaudīju, vācot savā dārzā ķiršus, kad pēkšņi uznākušais vējš tā sāka šūpot, ka biju spiests darbu pārtraukt drošības dēļ, un aicinu citiem rīkoties līdzīgi tādos apstākļos.

Darba metodes

Šķiet, kas gan tur tāds īpašs, – ņem tik augļus, rauj nost un liec grozā. Tomēr ir svarīgi, kā tieši mēs to darām. Vislabāk, ja darbu var veikt, strādājot ar plāniem kokvilnas cimdiem, kas savā veidā amortizē rokas uzspiedienu auglim. Pareizi ir ābolu vai bumbieri apņemt ar plaukstu, tā, lai pirkstu gali nonāk pie kātiņa, tad atliek tikai paliekt kātiņu, parasti virzienā uz augšu, vai, ja kātiņš ir liekts, tad liec to pretējā virzienā, – tas viegli nolūzīs! Vēl viens paņēmiens ir vērpt augli ap savu asi. Vērpjošo kustību var apvienot ar kustību uz augšu vai kātiņa liekšanu pretējā virzienā, tā panākot labāko paņēmienu, kā augļus noraut. Ko noteikti nevajadzētu darīt? Satvert augli ar visiem pirkstiem un ar kātiņu visu raut uz leju. Tā auglī paliks visu piecu pirkstu nospiedumi, un noteikti vēl tiks nolauzts augļzariņš. Katrai šķirnei un augļukoku sugai šie paņēmieni var atšķirties, tādēļ tikai praktiskā darbā var atrast augļu noraušanai racionālākos.

Ko vākt, un ko ne

Par to, kādus ābolus vai bumbierus vākt vai nevākt grozā. Viss atkarīgs no tā, kādam mērķim tie būs domāti. Vienlaikus var vākt tikai un vienīgi veselus (slimību un kaitēkļu nebojātus) augļus. Nav vērts vākt sīkos augļus. Slimību skartos nedrīkst vākt vienlaikus ar veselajiem. Tos vēlāk nopurina un savāc iznīcināšanai. Īstermiņa glabāšanai ir pieļaujami nelieli bojājumi, bet šim nolūkam vāc tikai tik, cik varēs patērēt svaigā veidā. Puves skartos ābolus un bumbierus uzturā lietot gan nevajadzētu. Glabāšanai nederēs arī kaitēkļu bojātie āboli un bumbieri. Pavisam citādāk jārīkojas, ja ābolus vāc tūlītējai pārstrādei – parasti sulā. Zem ābeles paklāj stingra auduma gabalu, vislabāk, ja tas ir tik liels kā augļukoka vainags. Ja tik liela gabala nav, tad augļu koku purina pa daļām. Bojātos gan izlasa. Derēs arī armētās plēves, ģeotekstila un austās plēves gabali. Sulā var tikt izmantoti arī sīkāki augļi, bet puves bojātie obligāti jāatšķiro. Purina un salasa tikai tik, cik zināt, ka pārstrādāsiet.

Kā racionāli vākt ābolus no dažāda auguma ābelēm? Uz pundura potcelma potētām ābelēm visu ražu garāks cilvēks var novākt bez kāpnēm. Pie augļu koka nostājas tā, lai maksimāli varētu aizsniegt pēc iespējas lielāku ābolu skaitu – rokas sniedzamības attālumā, tad pārvietojas tā, ka atkal rokas attālumā uz visām pusēm ir āboli un nevis daļa pilnu, bet daļa jau novāktu zaru. Tā nebūs jāizdara liekas kustības un lieki jāpārvietojas ap koku. Vēlos minēt piemēru, ko redzēju ābolu vākšanā, esot Izraēlā. Dārzā starp ābolu rindām kā rotaļu vilcieniņš virzījās traktors, aiz kura bija 4 līdz 5 konteineri uz zemām platformām, un no katras puses četri cilvēki rāva ābolus no divu rindu vienas puses, bet traktors lēni virzījās uz priekšu. Tā visi āboli tika norauti un pagriežoties ielikti konteinerā, kurš tobrīd bija blakus. Vācot ābolus no puspundura potcelmu ābelēm, jau būs nepieciešamas nelielas 5–8 pakāpienu kāpnes, vislabāk ar horizontālajiem pakāpieniem un atbalsta kājām pretējā pusē, kas būs stabilāk un drošāk. Ja jālasa āboli no visas rindas, tad praktiskāk un raitāk ir to lasīt no vienas puses, mazāk notiks lieka pārvietošanās ar kāpnēm. Liela auguma potcelma vecajām ābelēm ābolu novākšana prasa vēl lielāku veiklību. Ja vainags ir retināts, tad var sekmīgi piekļūt visiem āboliem, bet, ja ne, tad bez kokā kāpšanas neiztikt. To gan katram vajadzētu izvērtēt kritiski, lai nenotiku sastiepšanās vai kritiens.

Darba instrumenti un tara

Nelieliem augstumiem ļoti ērtas būs kāpnes, kuras var transformēt kā nelielu horizontālu platformu. Lietot kastes vai konteinerus, protams, būs atkarīgs no novācamās ražas apjomiem. Taras (koka) vislabākais dezinficētājs ir saule, šī vasara šim nolūkam bija īsti piemērota. Savukārt plastmasas tara jāsargā no saules, jo ultravioletais starojums to noārda. Plāni kokvilnas cimdi pasargās rokas. Ābolu vākšanai taras varianti ir krietni daudzveidīgāki. Var izmantot veco variantu, ja rīcībā ir koka vai metāla pītie grozi. Pirmajos vajadzētu ieklāt stingrāku papīru vai plānāku – vairākās kārtās. Metāla grozus tomēr nebūtu ieteicams izmantot, lai lieki neradītu saspiedumus augļos. Derēs arī nelieli plastmasas spaiņi, bet ar metāla rokturiem. Vislabākie tomēr ir auduma maisi, ko var pakārt kaklā un kam dibens ir ērti attaisāms. Ja āboli jākāpj vākt uz kāpnēm, tad groza vai spaiņa stiprināšanai pie kāpnēm izmanto pietiekami stingrus āķus.

Ko darīt ar augšējiem zariem, kur atrodas skaistākie āboli un bumbieri? Tā ir tipiska situācija nekoptā dārzā. Tad palīgā jāņem augļu noņēmējs, vislabāk teleskopiskā (izvelkamā) kātā. Robiņu izskats un materiāli varbūt dažādi, tāpat kā tilpums. Īslaicīgiem risinājumiem derēs arī slaidas lazdas kārts un apgriezta PET pudele. Tikai, cenšoties ābolus iedabūt pudelē, augļkātiņi salīdzinoši ātri izplēš izgrieztos robiņus, un kļūst grūti vākt. Tad ņem nākamo pudeli. Piemērotākie tilpumi ir 1,5 vai 2 litri.

Kā pareizi ābolus un bumbierus pārvietot kastē vai konteinerā? Svarīgākais ir nodrošināt, lai tie tarā nekristu, tātad nedrīkst mest un bērt. Tādēļ vislabākais ir auduma maiss, kuram atkabina apakšu un āboli vienkārši „izplūst” kastē. No citas taras tos pārliek kastē ar rokām vai pieturot „izlaiž” ābolus kastē.

Pareizi visu saplānojot un pārdomājot, darbs veiksies salīdzinoši ātri un produktīvi. Par visu jāizdomā – taru, kāpnēm. Vajadzētu izvēlēties pieguļošu apģērbu, vislabāk lietot puskombinzonu un izmantot apavus ar neslīdošu zoli.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā