Ražīgais pīlādžu gads

Rudens šogad nāk nedaudz agrāk, kā mūsu klimatiskajos apstākļos tam vajadzētu būt. Gājputni ātrāk rosās prom. Lapas jau šur tur kokiem pabirst. Iemesli tam ir vairāki, ne viens vien. Domāju, ka ikviens būs pamanījis, cik daudz un bagātīgi ir aizmetušies pīlādži. Košo ogu ķekari priecē daudzus. Krāsu spilgtums un krāsu atraktivitāte piespiež pat tos, kas ikdienā pīlādžus neaudzē, paraudzīties šajā skaistumā.

Pīlādži – dekoratīvie un ēdamie

Pīlādži ir ne tikai vērtīgi un izskatīgi, tie ir gana daudzveidīgi, lai ne tikai pildītu ēdamā kultūrauga funkciju, bet kalpotu arī kā  izcils dekoratīvs elements. Praktiski visu pīlādžu ogas ir ēdamas un izmantojamas uzturā. Ēdamās šķirnes izceļas ar lielākām un sulīgākām ogām, smagākiem ķekariem. Tām parasti ir mazāk rūgtuma. Koku augums ir, sākot no pavisam maziņiem ap 1,5 m, līdz pat 15 m augstumam. Ogu krāsu gammas var būt no baltām ogām, ļoti dažādu toņu oranžiem līdz sarkaniem un tumši violetiem. Lielākā daļa pīlādžu ir pašneauglīgi, tādēļ ir jāstāda vismaz divi, vai jāizmanto otrs variants, kad tuvumā (redzamā attālumā) ir jābūt kādam savvaļas pīlādzim.

Mitruma režīms

Pīlādži ir viena no retajām kultūrām, kas spēj paciest arī augstāku gruntsūdens līmeni, tiem nav augstas prasības. Vienlaikus jāatceras, ka papildus ūdens nodrošinājums var palielināt ražu. Ķekari un ogas būs lielāki, ja būs pieejams ūdens. Ja ierīkota drenāža, tad pavasara beigās nelaiž prom visu mitrumu, bet grāvī kolektoru izvadvietas aizver daļēji. Atklātos grāvjos var izveidot sistēmu, kas ļauj vajadzības gadījumā aizvērt caurtekas.

Žogs

Lai arī šīs kultūras neprasa īpašu nožogojumu, problēmas var sagādāt meža dzīvnieki – stirnas un brieži. Dažādos gadalaikos tie mēdz dažkārt apgrauzt pīlādžiem mizu (būtisks aspekts). Dažkārt bojājumi var rasties, stirnu āžiem trinot ragus gar jaunajiem stādiem. Individuālai aizsardzībai var izvēlēties  Cervacol ekstra (kvarca smiltis) 2–3 kg (1000 kociņiem), WAM ekstra 2,5–4,0 kg, Plantskid š.p. 1,0–1,1 kg (1000 kociņiem), darbs šķīduma patēriņš 5–5,5 l/ha.

Augsnes sagatavošana

Laukos, kas piesārņoti ar vārpatu, nepieciešama sezona tās apkarošanai. Nabadzīgās augsnēs pēc tam ir nepieciešama augsnes ielabošana. Pēc uzaršanas lauku kultivē (1–2 reizes) un sēj zaļmēslojumu, vislabāk maisījumu AU-DZI (dziļai augsnes ielabošanai) 50 kg/ha. Ja lauks ir nabadzīgs ar augsnes organisko vielu (zem 2,5%), tad izvēlas maisījumu AU-SLA (papildus slāpekļa piesaistīšanai) 50 kg/ha. Maisījuma zaļo masu, sākot no ziedēšanas sākuma, 75–85 dienas pēc sējas nopļauj ar pļāvēju mulčētāju, izkliedē kūtsmēslus 30–40 t/ha (deva var mainīties atkarībā no analīžu rezultātiem) un nekavējoties augsni apar. Pēc tam veic augsnes kultivēšanu, un lauks ir gatavs stādīšanai.

Ja kūtsmēsli vai komposts nav pieejami, tad vienu pilnu sezonu vajadzētu veltīt augsnes ielabošanai, tad uz ziemu iesēj ziemas rudzus + ziemas vīķus (rudzi 65–80 kg/ha un ziemas vīķi 45 kg/ha). Pavasarī maija beigās (vidū, ja agrs pavasaris)  zaļmēslojumu nopļauj un iestrādā augsnē, kultivē un sēj vēlreiz maisījumu AU-DZI vai AU-SLA (atkarībā no organiskās vielas satura %), to iestrādā augusta beigās, septembra sākumā un uzar, nokultivē un oktobrī stāda pīlādžus. Kaļķo, ja augsnes skābums ir zem pH_kcl 6,0–6,5.

Stādīšana

Stādīšanai izmanto kailsakņu stādus. Labākais stādīšanas laiks būs rudens (aktīvās veģetācijas perioda beigās). Septembra beigas – oktobris līdz pastāvīgam salam. Lielākā priekšrocība ir tā, ka nav nepieciešama laistīšana. Ja stāda pavasarī (aktīvās veģetācijas perioda sākumā), kad atlaidusies zeme (marta beigās, aprīļa sākumā), tad to var darīt līdz pumpuru plaukšanai maija sākumā (ap 10.–15. maiju). Sausos pavasaros, lai labi stādi ieaugtu, būs nepieciešama laistīšana. Rudenī stādīšanas laiks ir garāks, jo tas sākas pēc lapu nobiršanas un turpinās līdz 2–3 nedēļām pirms augsnes sasalšanas. Pavasarī stāda tikai līdz pumpuru plaukšanai. Stādus iepriekš apgriež, bet tikai slimos zarus un saknes, bet, ja stāds ir vesels, neapgriež. Stādīšanas bedrē izveido uzkalniņu, uz kura uzsēdina stādu, izvieto saknes, apber ar augsni, viegli pieblīvē. Pavasarī obligāti stādus aplej ar 10–12 litriem ūdens uz vienu stādu. Pīlādži ir jāiestāda ar tādu aprēķinu, lai to acojuma vieta būtu virs augsnes. Stādījumu mulčē ar 7–10 cm biezu šķeldas kārtu.

Stādījumu biezība

Tā kā pīlādžu šķirnes ir iegūtas dažādu sugu krustošanas rezultātā, tad, rēķinoties ar to, stādījumu ir ieteicams grupēt pēc vainagu augstuma.

Maza auguma šķirnes (3x4 m): ‘Burka’, ‘Ļikornaja’, ‘Titan’,‘Vefed’, ‘Desertnaja’ (Mičurinskaja desertnaja’), ‘Sorbinka’, ‘Doč Kubovoi’ (‘Solņečnaja’) – 833 stādi/ha.

Vidēja auguma šķirnes (5x6 m): ’Granatnaja’, ‘Alaja Krupnaja’ – 333 stādi/ha.

Liela auguma (6x8 m): ‘Rosina’, ‘Kubovaja’, ‘Krasavica’ – 208 stādi/ha.

Mēslošana un kopšana

Ja pirms stādīšanas ir iestrādāti kūtsmēsli, mēslo tikai trešajā  gadā pēc iestādīšanas. Agri pavasarī apdobē iestrādā 8–10 t/ha kompostētus kūtsmēslus vai kompostu. Rindstarpas appļauj 4–5 reizes sezonā, neļaujot zālei augt augstāk par 20–25 cm. Apdobes zonu pīlādžiem uztur tīru no nezālēm. Veidi, kā to izdarīt, ir: mehāniski (kaplēt vai sekli frēzēt ar rokas frēzi vai apdobju); apdobes zonā klāt ģeotekstilu, ja ir daudzgadīgās nezāles kā vārpata un nav veikti tās apkarošanas pasākumi, vai melno agrotīklu (labas kvalitātes), ja vārpatas nav. Klāj vienu vai otru 1–1,2 m platumā. Ja plānots izmantot šos segumus, tad jāpāriet uz mēslošanu no rindstarpām. Tad katru gadu divas reizes sēj zaļmēslojumu. Rudenī – septembrī sēj zaļmēslojuma maisījumu (rudzi un ziemas vīķi), ko rudzu vārpošanas sākumā pļauj un smalcina ar pļāvēju mulčētāju, un tad to iefrēzē vai iedisko augsnē un sēj nākamo zaļmēslojuma maisījumu AU-DZI, kuru pļauj un iestrādā augsnē septembra sākumā. Tad  pilnībā atkrīt apdobju kopšana un rindstarpu appļaušana. Zaļmēslojuma audzēšana rindstarpās aizstās mēslošanu, apdobju apkopšanu un rindstarpu appļaušanu.

Vainagu veidošana pīlādžiem

Veselus stādus stādot neapgriež, to dara tikai tad, ja ir kādi slimi zari vai mehāniski bojājumi. Pirmajos gados var veidoties sakņu atvases, tās noteikti ir jāizgriež. Izgriež tikai konkurējošos zarus, neatstājot celmiņu, tas nozīmē – līdz galvenajam zaram  perpendikulāri zara augšanas virzienam. Vainagu veido kā ābelēm uz sēklaudžu potcelma ar 3–5 galvenajiem skeletzariem. Maza auguma pīlādžu šķirnes veido līdzīgi kā aronijas.

Ražošanas sākums

Maza auguma pīlādžu šķirnes sāks ražot ātri – otrajā, trešajā  gadā. To raža sākumā būs 2 kg no kociņa, vēlāk 30–50 kg, vai 1,7 t/ha sākumā līdz 25–41,6 t/ha. Liela auguma šķirnes sāk ražot piektajā, sestajā gadā. Vidēja auguma šķirnēm ražas maksimums būs 30 t/ha, bet sākumā 1,7 t/ha. Liela auguma šķirnes ir ar augstu ražas potenciālu 120–160 kg no koka, bet tas sasniedzams tikai 20 gadu vecumā. Ja ražošanas sākumā tie būs ap 10 kg no koka, tad ar katru nākamo ražas gadu šīm šķirnēm nāks klāt pa 10 kg. Raža sākumā būs 2,1 t/ha, maksimālā – 29 t/ha.

Ražas vākšana

Ogu ķekara vidū parasti ir pumpurs, kur veidosies nākamā gada ziedķekars. To nedrīkst nogriezt, tā iespējams daļēji izvairīties no ražas periodiskuma. Uzglabāšanai svaigā veidā ogas vāc ar visiem ķekariem, ievērojot iepriekš minēto. Parasti tad izmanto dārza šķēres. Tādā veidā ogas pie 0^oC var uzglabāt 2–3 mēnešus. Pārstrādei un saldēšanai vāc tikai ogas bez kātiņiem.

Kaitīgo organismu ierobežošana

Pīlādžiem profilaktiski ir jākopj (jāretina) vainagi. Jāplāno putnu atbaidīšana. Kombinē putnu briesmu signālus ar baloniem, kas pildīti ar hēliju, plēsīgo putnu atbaidīšanai. Tādus uz hektāru vajag 2–3 gab. Slimību ierobežošanai pirmajos gados nav nekas īpaši jāparedz, tāpat kaitēkļiem. Zaļmēslojuma audzēšana rindstarpās samazina kaitīgo organismu darbību. Ja pļauj rindstarpās zāli, tad rudenī ar pļāvēju mulčētāju sasmalcina nobirušās pīlādžu lapas un nosmidzina ar biokompostētāju.

Ogu izmantošana

Ogu izmantošanas iespējas ir ļoti plašas, sākot no ievārījumiem, želejām, sulām, un beidzot ar sukādēm un vīna ražošanu. Ogas var gatavot gan žāvējot, gan iecukurojot, tad gan ir nepieciešams ogas sasaldēt, kad tās labāk atdod sulu un ir vieglāk iecukurojamas. Sulu var pievienot nelielā daudzumā citām sulām. Pievienojot to citiem augļu un ogu produktiem, tie labāk glabāsies, jo pīlādži var darboties kā dabiskais konservants.

Māris Narvils,

Vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils