Jūs atrodaties šeit
Maijvaboļu kāpuru iznīdēšana
Maija beigās un jūnijā augu lielākais ienaidnieks – maijvabole būs gana pieēdusies koku lapas un lidos, lai ieraktos zemē un pa divi lāgi izdētu 25-30 oliņas, no kurām izšķīlušies kāpuri var nodarīt patiesi lielus postījumus dārzos. Tādēļ Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) piedāvā dažus padomus, kā ar tiem cīnīties.
Ja pieaugusi lauku maijvabole (Melolontha melolontha) var apgrauzt koku lapas (ozoli, augļu koki), tad kāpuri būtisku postu var nodarīt visām kultūrām, kuras iestāda pēc veciem zālājiem, ganībām, atmatām – visur, kur tie var netraucēti augt 4 gadu garumā.
No aptuveni 20-30 cm dziļumā zemē iedētajām oliņām kāpuri izšķilsies pēc 40-60 dienām. Pirmajā gadā tie barojas ar sīkām saknītēm, otrajā – jau ar lielākām. Tomēr lielāko kaitējumu tie nodara trešajā gadā. “Barības meklējumos veģetācijas perioda laikā kāpurs spēj pārvarēt pat līdz 100 m lielu attālumu. Ceturtajā gadā kāpuri jau jūlijā iekūņojas un augustā, septembrī izšķiļas jaunās vaboles, kuras turpat 35-50 cm dziļumā augsnē arī pārziemo”, skaidro LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Kā maijvaboles ierobežot?
Vaboļu vairošanos ierobežo vēsi un lietaini pavasari, vējains laiks, saslimšana ar sēņu vai baktēriju ierosinātām slimībām. Tās iznīcina lielās skrejvaboles, tādēļ par tām jārūpējas, veidojot to iecienītās paslēptuves no dēļiem, plāksnēm. Kurmis kāpurus iznīcinās tikai tad, ja kāpuri iekritīs tā izveidotajās ejās. Savukārt lielās platībās augsnes apstrādes laikā kāpurus sekmīgi aplasīs strazdi, kovārņi, vārnas, kaijas. Arī vairākkārtējā augsnes apstrāde veicinās kāpuru mehānisku apkarošanu, tādēļ to svarīgi ieplānot putnu migrācijas laikā.
Maijvabolēm nepatīk āboliņa audzēšana, – ar gumiņbaktēriju piesaistītais slāpeklis tās atturēs šādās vietās veidot jaunus dējumus.
Iesakām zaļmēslojumā izmantot arī lupīnu. Pazūdot nezāļu saknēm kā barības bāzei, kāpuri sāk baroties ar lupīnu saknēm, kas ir tiem indīgas, un kāpuri iet bojā. Vaboles atbaidīs arī eļļas rutka un balto sinepju audzēšana zaļmēslojumam.
Savukārt iekļūt augsnē oliņu dēšanai vabolēm traucē mulčas materiālu izmantošana, – labākie materiāli ir koksnes šķelda, smalcināti salmi, mizas mulča. Bioloģiskos dārzos kā vaboļu atbaidītāju var audzēt melno plūškoku.
Jaunā augļu dārzā vaboles barošanās laikā no kociņiem var nokratīt uz plēves, tad savākt un iznīcināt. Vaboļu masveida lidošanas laikā, iestājoties krēslai, var izveidot vienkāršus ķērājus: lampu piestiprina pie spožas metāla plāksnes (lai gaismas tiktu atstarota), krišanas zonā izvieto viegla metāla plāksnīšu ratu, bet apakšā novieto slēgtu ūdens trauku. Vabole lidos uz gaismas avotu, atsitīsies pret plāksni, kritīs lejā un, spārniņam pagriežoties, iekritīs ūdenī. Ūdenim var nedaudz pievienot petroleju. Ja tādus ķērājus var izvietot vairākus, tad mazās saimniecībās ievērojami samazināsies pieaugušo vaboļu skaits. Labs pievilinātājs ir arī ultravioleto staru lampas.
Mazās platībās
Ja uz kvadrātmetru ir vairāk nekā divi kāpuri, tad var rīkoties šādi: ik pa pāris metriem izrok 10-15 cm dziļu bedrīti, tajā saliek svaigi grieztas kartupeļu šķēles, vietas iezīmē. Pāris reižu nedēļā vietu atrok un baroties salīdušos kāpurus salasa un iznīcina.
Sīpolu mizu novilkumu atšķaida un pusi ar ūdeni un izlaista pa dārzeņu rindām veģetācijas perioda laikā. Novilkumu pagatavo šādi: sīpolu mizas 1/3 daļu spaiņa tilpuma aplej līdz augšai ar ūdeni. Atstāj ievilkties uz 5 dienām.
Plašāka informācija: Māris Narvils, LLKC vecākais dārzkopības speciālists, tālr. 29609943
Informāciju sagatavoja
Ilze Rūtenberga-Bērziņa,
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja