LLKC Rēzeknes novadā palīdzēs apkarot latvāņus

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) 2016. gadā tiek īstenots zinātniskais grants — “Informācijas sabiedrības izpēte par Sosnovska latvāņa apkarošanu un kaitīgumu Rēzeknes novadā” sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību, Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC). 

Pēc Rēzeknes novada pašvaldības informācijas, ko 2012. gadā sniedza zemes ierīkotāji, Sosnovska latvānis Rēzeknes novadā sastopams 16 pagastos no 25 ar kopējo platību 84,39 ha. Visvairāk tas izplatījies Bērzgales pagastā — 57,38 ha.

Rēzeknes novada īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī ārpus tām Sosnovska latvānis negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, kā arī ainavas vizuālās vērtības, mazinot to estētisko un bioloģisko kvalitāti. Sosnovska latvāņa invāzija Rāznas nacionālajā parkā vērojama galvenokārt nekoptās, pamestās zemju platībās, kā arī biotopos, kur sastopamas īpaši aizsargājamas sugas.

Rēzeknes novadā kopumā Sosnovska latvānis tiek pētīts trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās — dabas parkā “Adamovas ezers”, Rāznas nacionālajā parkā un Lubāna mitrāja dabas liegumā. Lai arī Latvijā tiek pārbaudīti Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi, tomēr praktiski trūkst salīdzināmo rezultātu par tā izplatības dinamiku laika gaitā konkrētās vietās.

Zinātniskā granta ietvaros norit informācijas apkopošana par 33 Sosnovska latvāņa izplatības vietām Rēzeknes novadā 2016. gadā, kas tika iegūta, veicot Sosnovska latvāņa platības mērījumus. Iegūtie dati tiek salīdzināti ar 2012. gada Sosnovska latvāņa platībām. Sosnovska latvāņa platības kopumā 2012. gadā pētītajās teritorijās būtiski neatšķiras no 2016. gada, tomēr katra teritorija ir vērtējama atsevišķi, jo apsaimniekošanas vēsture, veģetācija, mikroklimatiskie apstākļi katrai pētījuma vietai ir dažādi, kas nosaka Sosnovska latvāņa aizņemto platību.

Zinātniskā granta ietvaros ar mērķi noskaidrot viedokli par Sosnovska latvāņa apkarošanas metožu efektivitāti un pielietošanu, kā arī sabiedrības informētības novērtēšanu Rēzeknes novadā tika veikta arī nozares ekspertu aptauja/intervija. Eksperti Rēzeknes novada zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem iesaka pielietot augsnes apstrādes metodi, ķīmisko metodi (herbicīdu izmantošanu), bioloģisko metodi (noganīšanu), kombinēto metodi un arī citas metodes (piem., appļaušanu). Tomēr eksperti gandrīz vienprātīgi Rēzeknes novada zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem iesaka pielietot kombinēto metodi, kas vēlreiz apstiprina dotās metodes efektivitāti Sosnovska latvāņa apkarošanā.

Vērtējot ekspertu atbildes saistībā ar sabiedrības informētību par Sosnovska latvāni Rēzeknes novadā, var secināt, ka sabiedrība kopumā, kā arī zemju īpašnieki un apsaimniekotāji

• atpazīst Sosnovska latvāni dabā, ir pietiekoši informēti par tā kaitīgumu un ir ieinteresēti tā apkarošanā;
• bieži vien neinformē vietējās, atbildīgās institūcijas par Sosnovska latvāņa esamību savā vai kaimiņu zemju teritorijā;
• nav pietiekoši informēti, kā apkarot Sosnovska latvāni, un neprot izvēlēties pareizas (efektīvākās un lētākās) tā apkarošanas metodes.

Vērtējot sabiedrības informēšanas veidu efektivitāti par Sosnovska latvāņa ierobežošanu un kaitīgumu Rēzeknes novadā, pēc ekspertu domām, kā visefektīvākos sabiedrības informēšanas veidus var minēt:

• tikšanos ar speciālistiem klātienē (sanāksmēs un semināros, pieredzes apmaiņas pasākumi u.c.);
• rakstus avīzēs un žurnālos;
• citus veidus (piemēram, informācijas stendi pie latvāņu audzēm ceļmalās, kur cilvēki var brīvi izlasīt pamatinformāciju, LLKC speciālisti izplata informāciju un mutiski konsultē).

Zinātniskā granta ietvaros tika veikta arī Rēzeknes novada iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāti tiek šobrīd apkopoti un būs vēlāk pieejami RTA un sadarbības partneru mājas lapās.

Raksta autori ir pārliecināti, ka zinātniskā granta rezultāti būs stimuls jauniem pētījumiem (piem., Sosnovska latvāņa apkarošanas metožu aprobācija Latgalē u.c.), projektiem, kā arī valstu administratīvām iestādēm, zemes īpašniekiem un lietotājiem, zinātniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā pievērst uzmanību risināt problēmas, kas saistītas ne tikai ar Sosnovska latvāņa, bet arī ar citu invazīvo augu sugu izplatību dabā un to apkarošanu.

Materiāls pieejams ŠEIT

Raksts izstrādāts ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas 
zinātniskā granta pētniecībai finansiālu atbalstu.
Sagatavoja
RTA zinātniskā granta pētnieku grupa
sadarbībā ar DAP pārstāvi E. TRIPĀNI

A. MEŽAKA foto