Jūs atrodaties šeit

Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana pākšaugu sējumos dažādos Latvijas reģionos

09. Novembris 2021.

Galerija

Augkopība

Pēdējo 10 gadu laikā proteīnaugu platība ES ir palielinājusies. To veicina politiskie stimuli un iekšzemes patēriņa pieaugums. Latvijā ir piemēroti klimatiskie apstākļi lauka pupu un zirņu audzēšanai. Lai gan pākšaugu ražība ir mainīga atkarībā no laika apstākļiem un tradicionāli tā ir zemāka nekā graudaugu ražība, tomēr, uzlabojot audzēšanas agrotehniku, nākotnē iespējams būtisks ražības pieaugums.

Pākšaugi nodrošina daudzveidību saimniecību augu maiņā un augsnes auglības saglabāšanos. Pākšaugu sektoram ir liela nozīme lopkopības nozarē, jo tas ir augstvērtīgs lopbarības izejvielu avots. Visi pākšaugi parasti bagātīgi zied, tādējādi tie atstāj lielu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā, ka tos apputeksnē kukaiņi, it īpaši bites. Tie veic augsnes uzlabošanu – uzlabojas ūdens infiltrācija, samazinās ražošanas izmaksas, palielinās ražas pēcaugiem.

Tāpēc jau ceturto gadu divās Latvijas saimniecībās (Kuldīgas nov. Padures pag. SIA “Upeskalni AB” un Valkas nov. Ērģemes pag. z/s “Lejasciņi”) LLKC Kuldīgas un Valmieras konsultāciju biroji sadarbībā ar AREI un LZF ierīkoja demonstrējumus ar mērķi praktiski nodemonstrēt laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas, ievērojot kaitīgo organismu izplatību laukaugu sējumos, un uzskatāmi parādīt pielietotās augu aizsardzības metodes ekonomisko efektivitāti. Ar šīm saimniecībām ir izveidojusies ļoti laba jau vairāku gadu sadarbība demonstrējumu ierīkošanā. Tas saimniekiem prasa papildus darbu, bet, kā atzīst paši īpašnieki, reizē tas ir interesanti, jo tiek iegūtas jaunas atziņas un pieredze.

Šis gads tika veltīts pākšaugiem, to kaitīgo organismu novērošanai un ierobežošanai.

Demonstrējuma varianti – kaitīgo organismu ierobežošana laukaugu sējumos:

1. Integrētā kaitīgo organismu ierobežošana, kas balstīta uz kaitīgo organismu monitoringa datiem un prognozēm par to attīstības dinamiku.

2. Saimniecībā izmantotā kaitīgo organismu ierobežošana, balstoties uz saimnieka personīgo pieredzi.

SIA “Upeskalni AB” 2021. gada aprīļa vidū demonstrējuma laukā tika iesēti zirņi ‘Manager’ ar izsējas normu 225 kg/ha. Saimniecība atzīst, ka zirņu audzēšana ir viens no videi draudzīgākajiem un augu sekai nepieciešamākajiem pasākumiem pašreizējo Eiropas klimata pārmaiņu un vides politikas kontekstā. To audzēšana samazina CO₂ nospiedumu, slāpekļa minerālmēslojuma pielietojumu augu sekā, un tādējādi arī izskalošanos un iztvaikošanu. SIA “Upesklani AB” jau vairākus gadus sekmīgi savā augu maiņas plānā iekļāvuši zirņus. Līdz ar sēju pamatmēslojumā tika iestrādāts minerālmēslojums NPK 13–19–19 (300 kg/ha) un KCl 80 kg/ha. Sākās netipiski sauss pavasaris.

Novērojumi un rezultāti

Pēc zirņu sadīgšanas pirmais lietus nolija 25. maijā, pēc tam tikai 14. jūnijā. Maija sākumā barošanos uzsāka pirmais kaitēklis, kurš parasti tiek pākšaugu sējumos sastapts – zirņu svītrainais smecernieks. Tie pamet ziemošanas vietas un zirņu jauno lapiņu malās izgrauž pusapaļus robus. Vaboles šādā veidā var sabojāt pat 100% visu augu, bet tas ir atkarīgs gan no to aktivitātes, gan no tā, kā attīstījušies zirņi konkrētajos laika apstākļos. Strauji augošiem augiem nopietnus postījumus smecernieks nespēj nodarīt. Tā kā zirņi auga strauji, tad vaboļu grauzumi tā arī palika tikai uz apakšējām lapām. Negatīvāku ietekmi var radīt šī kaitēkļa kāpuri, jo tie izšķiļoties vasarā barojas ar tauriņziežu sakņu gumiņiem. Izgrauztie gumiņi vairs nespēj tik labi veikt savu pamatuzdevumu – piesaistīt slāpekli. Līdz ar to tauriņziežu nozīme augsekā nosacīti samazinās. Ņemot vērā kaitēkļu nelielo izplatību, augu aizsardzības līdzekļi insekticīdi netika lietoti, jo, lai lietotu insekticīdus, lapu virsmai jāsamazinās par 8–10% vai uz 1 m²būtu jāsastop 10–15 vaboles. Tika gan ierobežotas nezāles – divdīgļlapji (parastā virza, akļi, dārza vējagriķis, ārstniecības matuzāle) un ložņu vārpata. Pieņēma lēmumu abos variantos lietot dalītā veidā herbicīdu Corum (0,625 l/ha) 20.05. un 01.06. Saimniecības variantā labības sārņaugu ierobežošanai 21.05. papildus tika lietots herbicīds Targa Super 0,75 l/ha. 1. jūnijā zirņiem tika iedots papildus mēslojums Moliboro 1,0 l/ha, Yara Brasitrel 1,5 l/ha, Humi Extra 0,15 l/ha. Jūlijs bija karsts, pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras, bez nokrišņiem. Siltajos, varētu pat teikt, karstajos vakaros līdz ar zirņu ziedēšanas sākumu sējumā varēja pamanīt nepatīkamāko pākšaugu kaitēkli – zirņu tinēju tauriņus. Tie uz pākstīm dēj oliņas, bet kāpuriņi šķiļas un iekļūst pākstu iekšpusē. Lai izlemtu par kaitēkļa ierobežošanas pasākumu veikšanu, ir jākonstatē tinēja tauriņu lidošanas sākums. Vieglāk to konstatēt, izvietojot sējumā feromonu slazdus. 15.07. tika novērots, ka zirņu tinēja kāpuru izplatība 6% (pilngatavība AS85), bet pēc divām nedēļām 28.07. zirņu tinēja kāpuru izplatība 4%, ko ietekmēja netipiski karstais laiks. Karstie laikapstākļi un nepietiekamais mitrums šogad zirņu demonstrējuma sējumā kavēja slimību strauju izplatību un attīstību. Slimības – lapu plankumainības – izplatība bija neliela. Brūnplankumainības izplatība nedaudz pieauga pašās ziedēšanas beigās un turpināja izplatīties pākstu attīstības stadijā līdz sēklu nogatavošanās sākuma stadijai, sasniedzot 5–8%. Slimību ierobežošanai fungicīdi netika lietoti. Augustā strauji samazinājās gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums pārsniedza vidējās normas.

Raža kontroles variantā tika novākta 2,83 t/ ha, tika iegūti pārtikas kvalitātes zirņi. Integrētajā variantā raža – 2,85 t/ha, kuri arī sasniedza pārtikas zirņu kvalitāti. Ražas pieaugums integrētajā variantā nav būtisks, 2021. gada sezona zirņu audzēšanai bija nepiemērota, kā rezultātā iegūtās ražas ir zemas.

Z/s “Lejasciņi” 2021. gada sezonā tika audzētas lauka pupas. Šajā sezonā tās ir lauku pupas, kas pirmo reizi tika iesētas saimniecībā. Šā gada demonstrējums gan konsultantei Ilonai Krūmiņai – demonstrējuma koordinatorei, gan Kristapam Sulam kā audzētājam bija liels izaicinājums. No plašās informācijas par lauka pupu audzēšanu ir jāpaņem tieši tas, kas der saimniecībai, lai iegūtu cerēto rezultātu. Zemnieku vidū valda uzskats, ka, audzējot kādu kultūru pirmo gadu, tā vienmēr izdodas un dod labu ražu, taču šīs vasaras laika apstākļi nebija labvēlīgi ne tikai pupu audzētājiem, bet arī visiem graudu audzētājiem.

Sēja tika veikta 20. aprīlī ar sertificētu lauka pupu ‘Isabell’ sēklu 310 kg/ha. 19. aprīlī pirms sējas uz lauka tika izkliedēts pamatmēslojums kālija hlorīds vidēji 150 kg/ha un DAP N 18 un P46 vidēji 210 kg/ha, un pēc tam notika apstrāde ar rugaines kultivatoru.

Novērojumi un rezultāti

Laika apstākļi pavasarī neveicināja pupu dīgšanu, jo vidējā temperatūra bija zem normas. Maijā sākās lietavas un saimniecībā nolija 115 ml nokrišņu, kas 2,3 reizes pārsniedza vidējos rādītājus. Pupas sadīga pilnībā 19. maijā, gandrīz mēnesi pēc iesēšanas, tās sāka strauji augt tikai maija beigās, iestājoties siltākam laikam. Regulārs monitorings uzsākts 12. maijā un kopumā 10 reizes apmeklēts demonstrējums. Novērojumi noslēgti 9. augustā, jo viss pupu lauks bija nokaltis karstā un sausā laika dēļ. Maijā sadīga vasaras rapša sārņaugi, tīruma zvēres un citas nezāles. 7. jūnijā tika novērots pupu sēklgrauža un smecernieka uzlidojums. Augu aizsardzībai 3. jūnijā visos variantos smidzināts Targa Super ar devu 1 l/ha – labību sārņaugu un nezāļu ierobežošanai. Kopā ar herbicīdu tika smidzināts Brasitrel 1 l/ha un Bortrac 1 l/ha. 10. jūnijā smidzināts insekticīds Fastac 50 ar devu 0,4 l/ha. Sausās un netipiskās sezonas rezultātā augu aizsardzība saimnieka variantā, kur saimnieks veica darbu pēc paša pieredzes un zināšanām, bija vienāda ar lauka daļu, kur augu aizsardzības lēmumi tika pieņemti, balstoties uz kaitīgo organismu novērojumiem. Tāpēc pirmajos divos variantos ražas bija vienādas – 2,6 t/ha. Raža novākta 10. septembrī. Kontroles daļa, kur netika lietoti insekticīdi, raža bija 1,94 t/ha. Kopumā ražas līmenis vērtējams kā zems. Kontroles variantā raža ir mazāka par 700 kg/ha, kas ir būtisks ražas samazinājums.

Atziņas un secinājumi

Aicinām, pieņemot lēmumu ierobežot kaitīgos organismus, izvērtēt, vai tas būtiski uzlabos situāciju. Ja jā, tad jāievēro, lai nebūtu spēcīgas saules un vēja, jo tā varam nodarīt kaitējumu pašiem kultūraugiem, radot lieku stresu. Varam secināt, ka arī tikai vienu reizi lietojot insekticīdu pupu sējumos, būtiski var palielināt lauka pupu ražu.

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.–2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P28. Demonstrējuma tēma:”Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana dažādos Latvijas reģionos” (28. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.