Latvijā veiks reprezentatīvu augsnes agroķīmisko izpēti – lauksaimnieki, esat atsaucīgi!

Katrs zemnieks, kurš sēj vai stāda, plāno iegūt ražu. Ilgtspējīgi un ekonomiski saimniekojot, ir svarīgi regulāri sekot līdzi barības vielu bilancei augsnē, kā arī veikt augsnes agroķīmisko izpēti (AAI). Tā ļaus precīzāk plānot un izmantot mēslojumu vietās, kur augu piebarošana nepieciešama visvairāk.

Augsnes agroķīmisko analīžu veikšana daudzus gadus nebija valdības prioritāte, tomēr, apstiprinot 2018. gada valsts budžetu, Zemkopības ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) izdevās pārliecināt budžeta veidotājus par finansējuma nepieciešamību AAI, šādi arī radot datu uzkrāšanas iespējas par augsnes kvalitāti valstī.

AAI ir agronomiski nozīmīgs priekšnoteikums veselīgu augu un augstas ražas ieguvei. Tā jāņem vērā, izvēloties audzējamo kultūraugu un plānojot mēslošanas līdzekļu lietošanu.

Saprotot AAI nozīmību, Latvijā tiks veidota reprezentatīva saimniecību izlases kopa 5000 hektāru kopplatībā. Piecu gadu laikā plānots iegūt informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) agroķīmiskajiem rādītājiem visos valsts novados - kopumā 25 000 hektāru platībā.

Mērķtiecīga AAI nodrošinās informācijas ieguves pēctecību par augsnes auglības agroķīmiskajiem rādītājiem visos valsts plānošanas reģionos (VPR), ņemot vērā arī saimniekošanas veidu un saimniecību specializāciju.

AAI rezultātā iegūtā informācija tiks uzkrāta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Augšņu agroķīmiskās izpētes datu bāzē, kas dos iespēju konstatēt izmaiņas augsnes auglībā un savlaikus meklēt risinājumus negatīvu tendenču novēršanai.

Reprezentatīvās kopas informācija būs noderīga ne tikai augsnes kvalitātes vērtēšanā un pasākumu plānošanā augsnes kvalitātes uzlabošanai, bet arī dažādu ar klimata izmaiņām saistīto jautājumu risināšanā. Tā noderēs diskusijās ar Eiropas Komisiju un citām Eiropas Kopienas valstīm par oglekļa emisiju, augsnes degradācijas mazināšanu un citiem ar augsni saistītajiem jautājumiem.

Pašlaik Latvijā VAAD veic AAI tikai pēc pašu lauksaimnieku ierosmes, tādējādi ne vienmēr nodrošinot datu pēctecību un pētītās LIZ proporcionalitāti valsts plānošanas reģiona (VPR) platībai. Laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam (optimālais AAI periodiskums ir pieci gadi) AAI veikta 163,4 tūkstošiem hektāru, kas ir tikai 8,4 procenti no apsaimniekotās LIZ kopplatības. No pētītās platības 51 procents atrodas Zemgales, 17 procenti - Rīgas, 13 procenti - Vidzemes, 11 procenti - Kurzemes un 8 procenti - Latgales VPR. Līdz ar to informācija par katru VPR atsevišķi nav vienlīdz objektīva, kā arī nevar spriest par Latvijas LIZ agroķīmisko rādītāju kopējām tendencēm.

Zemkopības ministrija aicina LIZ īpašniekus būt pretimnākošiem un sadarboties ar VAAD pārstāvjiem, kuri Latvijas simtgades gadā sāks augsnes paraugu vākšanu, lai īstenotu valsts lauksaimniecības augsnes agroķīmisko izpēti.

_____________________________

Informāciju sagatavoja:

Rūta Rudzīte

ZM sabiedrisko attiecību speciāliste