Latvijā māk izaudzēt zemenes

Viesojoties vienā no labākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā, gribas teikt kā tajā raidījumā: “Latvija var!” SIA “Lubeco” lauki atrodas Talsu novada Lubezerē. Saimniekots tiek kopš 2011. gada, saimniecībā audzē ne tikai zemenes nepilnos 6 ha, bet 2,5 ha platībā – arī krūmcidonijas. Izveidots pārstrādes cehs, kurā top dažādas sukādes un to produkti. Šoreiz vairāk par zemeņu audzēšanu.

Visa platība tiek laistīta, izmantojot pilienveida laistīšanas sistēmu. Zemenes tiek audzētas uz melnās polietilēna plēves. Šis materiāls ir izvēlēts vienkāršākas novākšanas dēļ pēc ražošanas cikla beigām. To pēc tam ir iespējams nodot pārstrādei. Platības katru gadu tiek pamazām mainītas un atjaunotas. Visi stādi tiek pasūtīti tikai Nīderlandē. Stādi ir ar spēcīgu sakņu sistēmu.

Nianse, par ko ne visi runā labprāt, ir stādu sakņu slimības, kas līdz ar šo stādu plašu ienākšanu Latvijas zemeņu audzētāju dārzos parādās arvien vairāk. Kāpēc tā notiek? Izskaidrojums ir samērā vienkāršs. Nīderlandē izmantojamo atļauto fungicīdu spektrs ir krietni plašāks, un stādi audzēšanas laikā tiek dāsni apstrādāti ar fungicīdiem. Latvijā praktiski nav augsnē iestrādājamu fungicīdu, līdz ar to iestādīto zemeņu sakņu sistēma sastopas ar visu iespējamo augsnes patogēnu spektru. Tā rezultātā var veidoties salīdzinoši lieli stādu izkritumi, jo sevišķi vietās, kur ir mikroreljefa ieplakas. Saimniecībā tiek meklēti risinājumi šai problēmai un ir atrasti. Stādot katram stādam tiek piebērta klāt sauja vermikomposta. Rezultāts acīmredzams, stādu izkritums tikai 2–3% apmērā, starpība ievērojama. Šogad pirmo gadu tiek pamēģināts arī sapropelis, bet rezultāti būs vēlāk vērtējami. Tas līdzīgā veidā ir iestrādāts stādot. Ir izskaidrojums tik labiem rezultātiem. Vermikomposts ir ideāla barības bāze augsnes derīgajiem mikroorganismiem, kas savairojas tādos apmēros, ka lielā mērā spēj bloķēt patogēnos mikroorganismus. Ko Nīderlandē paveic ar fungicīdiem, to Latvijā ar vermikompostu.

Domāju, ka, ņemot vērā to, ka uz zemeņu stādu izkrišanu norāda ne tikai audzētāji, bet arī Dārzkopības institūta zinātnieki, šī pieredze ir vērā ņemama. Latvijā ir lieli sapropeļa krājumi, tādēļ arī tā izmantošana, sasniedzot pozitīvus rezultātus, būtu tālāk pētāma. Var vilkt zināmas paralēles arī ar sapropeļa izmantošanu. Tas ir bagāts ar organisko vielu, tāpēc ir ideāla barības bāze labvēlīgajiem mikroorganismiem.

Kopšanas un novākšanas platforma

Jau pagājušajā gadā “Lauku Lapā” tika stāstīts par novākšanas platformas izmantošanu šajā saimniecībā. Kas tad tas īsti ir, – īstenībā jau nekas pārdabisks. Platforma tiek izmantota ne tikai zemeņu ogu novākšanai, bet arī kopšanas darbos. Apmeklējot saimniecību, redzējām platformu ravēšanas darbos. Katrs cilvēks ravē vienu sleju (divas rindas) ar zemenēm. Nezālēm ir tendence iesēties blakus pie cera, tāpēc, lai tās netraucētu zemeņu augšanai un attīstībai, nezāles ir jāizravē. To dara divas reizes. Katram no ravētājiem ir iespēja padot signālu, ja nevar paspēt, un traktoram ir jāapstājas. Iecerēts platformu aprīkot ar signālpogām, tad katrs cilvēks varēs padot signālu bez balss izmantošanas. Ražas novākšanas laikā platformu ir plānots izmantot divās maiņās, tā nodrošinot maksimālu produktivitāti. Tas nozīmē, ka regulāri var novākt ap 6 ha zemeņu. Ņemot vērā to, ka cilvēki, kuri strādā uz platformas, jau ir ar gadu ilgu pieredzi, tas nav nekas neizpildāms. Ja sākotnēji cilvēki nelabprāt gribēja strādāt uz platformas, tad tagad jau var gandrīz vai rīkot konkursu. Viens cilvēks uz platformas spēj aizstāt trīs parastos zemeņu lasītājus. Atšķirības ir lielas arī pēc nostrādātas maiņas, uz platformas strādājošajam mugurai nav ne vainas, kamēr otram sāpes mugurā ir ievērojamas.

Pilināšanas sistēma

Tā ir aprīkota ar reverso smilšu filtru. Tas ievērojami atvieglo darbu. Bez kārtīga filtra pilinātāji ļoti ātri aizsērē, un, ja šim procesam neseko līdzi, pilināšanas kvalitāte strauji pazeminās. Smilšu filtrs ne tikai efektīvi attīra ūdeni no piemaisījumiem, bet, pārslēdzot ūdens plūsmu pretējā virzienā, filtrs spēj pats attīrīties no piemaisījumiem.

Mēslošana

Mēslošanai pilnībā tiek izmantotas pašu sastādītās receptes, kas ir ļāvušas sasniegt labus rādītājus vidējai ražai ap 10 t/ha. Lai sasniegtu vēl vairāk, jāveic ļoti rūpīga mēslojumu analīze, un veicamās korekcijas ir ļoti jāpārdomā. Izmantoti tiek tikai pilnīgi šķīstošie minerālmēslojumi. Daļai platības ir veikta arī kaļķošana. Katrā ziņā tālākie risinājumi slēpjas augsnes un ūdens pH līmeņa un barības elementu savstarpējo attiecību sabalansēšanā.

Šķirnes

‘Sonata’ – neapšaubāms favorīts šī brīža zemeņu komercaudzētāju vidū. Šķirne ir salīdzinoši jauna, un nu jau var pilnībā teikt, ka tā aizstāj iepriekš plaši audzēto šķirni ‘Elsanta’. Dāņu selekcijas šķirne (‘Elsanta’x’Polka’) Plant Research International P.R.I. šobrīd tiek audzēta no Francijas dienvidiem līdz Somijai un no Lielbritānijas līdz Ungārijai. Krustojums tika veikts 1990. gadā. No 1997. līdz 2003. gadam notika regulāri izmēģinājumi, kas uzrādīja stabilas priekšrocības attiecībā pret šķirni ‘Elsanta’. Šķirnei ‘Sonata’ ir labāka ogas forma un to novietojums zemeņu krūmā. Lielākā daļa ogu ir standarta formas. Zaļās kauslapas ir lielākas un dziļāk “sēž” ogā, tā to labāk pasargājot. Gaišāka ir sarkanā krāsa. Šobrīd patērētāji uzskata, ka zemeņu ogas ar tumšāku krāsu ir “vecas”. Priekšstats, protams, nav patiess, bet atstāj neapšaubāmu iespaidu uz pārdošanu. Krūmā ir vairāk ziedu, kas pilni ar putekšņiem, tā atvieglojot apputeksnēšanos. Zemenes dod augstu ražu ar pirmklasīgu tirgus produkcijas iznākumu. Šķirne ir “atsaucīga” jaunām audzēšanas tehnoloģijām un augstam mēslojuma fonam. Sasniedzot augstu darba ražīgumu, aktuāla kļūst katra nianse. Labāka ogu novietojuma un liela standarta ogu īpatsvara dēļ šķirne ir ātrāk novācama. Šīs šķirnes ogas  visas sezonas laikā ir saldākas un sulīgākas kā ‘Elsanta’. Izstādot uz lauka jūlija beigās – augusta sākumā, tā dod augstu ražu, lielas un labas formas ogas ar augstu tirgus produkcijas iznākumu jau nākamajā gadā. Agrīnums līdzīgs kā ‘Elsanta’, taču labāka ziemcietība. Pavasarī mostas vēlu, bet uzrāda ļoti strauju lapojuma veidošanos. Laba izturība pret nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem – sausumu un karstumu, pret pērkona lietusgāzēm, ogas neplaisā. Ogu lielums ražošanas beigās būtiski neatšķiras no pirmajiem vākumiem. Ļoti labus rezultātus uzrāda, arī audzējot segtās platībās. Šī šķirne ir mitruma prasīgāka un sevišķi prasa paaugstinātu kālija mēslojumu ražas novākšanas laikā. Uzrāda augstāku cukura (Brigsa) indeksu. Pret slimībām izturība ir līdzīga kā šķirnei ‘Elsanta’, bet pret miltrasu – labāka.

Vēl saimniecībā tiek audzēta šķirne ‘Rumba’, tikai otro gadu aug šķirnes ‘Malling centenary, ‘Asia’ un ‘Malwina’. Daudzsološus rezultātus uzrāda tikai pēdējā.

Ražas un tirdzniecības uzskaite

Man vienmēr simpatizējuši cilvēki, kuri iet līdzi laikam. Tāda uzskaites sistēma, kāda ir saimniekam Dzintaram Silgalim, diezin vai vispār kādam vēl ir. Uzskaitei tiek izmantota mobilā aplikācija, ar kuras palīdzību On-line režīmā iespējams sekot visam procesam, sākot no ražas vākšanas līdz tirdzniecībai. Tas dod iespēju vienkāršot uzskaiti, jo datus ražas novākšanas laikā ievada darbu vadītājs, savukārt tirdzniecības vietās, kas ir Rīgā, informāciju par zemeņu pārdošanu ievada pārdevējs. Līdz ar to pats saimnieks no jebkuras vietas, neatkarīgi, kur atrodas, bez garām sarunām pa telefonu seko līdzi visam procesam, un līdzko rodas tāda vajadzība, var operatīvi iejaukties. Tā ietaupās ļoti liels laiks telefonu zvaniem, precīzi var koriģēt cenas un veikt loģistikas pasākumus. Visi iesaistīti kopējā procesā, un līdz ar to arī atbildību par rezultātu iespējams noteikt precīzi, nepieciešamības gadījumā koriģējot.

Problēmas

Arī bez tām neiztikt. Lai arī melnais agrotīkls tiek uzskatīts par ļoti labu mulčas materiālu tieši zemenēm, par ko esmu pārliecinājies ne tikai šajā, bet arī citās Latvijas zemeņu audzētāju saimniecībās, ir viena problēma, kurai pagaidām īsti nav risinājuma. Ko darīt ar šo materiālu, kad zemeņu ražošana pēc 3–4 gadiem beidzas. Izrādās, ka pārstrādei to īsti nepieņem, un arī atdalīt to no zemeņu sakņu kamoliem nav vienkāršs darbs. To izdarīt iespējams, tikai izmantojot vīriešu spēku, un arī tad tas ir ļoti smags darbs. Risinājumi, pārrunājot ar saimnieku Dzintaru, ir vairāki. Ja ir iespējams nogaidīt ar agrotīkla novākšanu, tad tā pavasarī jau ir krietni vienkāršāka, jo vecie zemeņu ceri atdalās labāk. Otra doma bija par iespējamu kompostēšanu, kas pilnībā palīdzētu sadalīt cerus, un tad melno agrotīklu atdalītu pilnībā. Šo variantu ieteicu saimniekam pamēģināt nelielā daudzumā.

Māris Narvils

Vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Iveta Tomsone