Laputu sērga, kā tās apkarot bioloģiski

Ikviens dārzkopis ir sastapies ar daudzveidīgu laputu sugu vairošanos. Citu gadu vairāk, citu mazāk. Šogad izskatās, ka atnākušais vasarīgais laiks ir īsta laputu paradīze. Gandrīz vai nav tādas kultūras, kas šobrīd neciestu no laputu uzbrukuma. Laputis (Aphidoidea) noteiktos apstākļos, kad ir silts un augsts gaisa mitrums, ir viens no postošākajiem kaitēkļiem. Latvijā ir novērotas līdz 390 dažādas to sugas, par īpaši kaitīgām tiek uzskatītas ap 40 sugas. Galvenais to kaitējums ir, ka sūcot tās bojā jauno lapu audus, tie deformējas, bieži veidojas pangas. Kā papildu problēma ir tā, ka,  sūcot augu sulu, tās līdztekus pārnēsā augiem bīstamas vīrusu slimības. Laputis ir ļoti vairoties spējīgi sūcējkukaiņi, gada laikā labvēlīgos apstākļos dodot 4-10 vai pat līdz 18 paaudzes pēcnācēju. Biežāk sastopamās sugas ir ķiršu-madaru laputs (Myzus cerasi F.), ābeļu asins laputs (Eriosoma lanigerum Hausm.), kāpostu laputs (Brevicoryne brassicae L.),  persiku laputs (Myzus persicae Sulz.), pupu laputs (Aphis fabae), zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum).

Fiziska iznīcināšana

Iznīcināšana ar rokām

Ne visiem piemērota metode ir spaidīt šos kukaiņus. Iznīcināt pilnībā noteikti neizdosies, jo sevišķi tās, kas atrodas lapu padusēs vai ieritināto lapu iekšpusē. Risks ir sabojāt jaunos dzinumus. Ik pēc 3-4 dienām darbību nāksies atkārtot. Derēs tikai augiem, kas ir viegli aizsniedzami un nav lielā skaitā. Tādēļ pārsvarā izmanto dekoratīvām kultūrām vai atsevišķiem ogulāju krūmiem. Vēlams to darīt ar cimdiem nevis kailām rokām.

Ūdens izmantošana

Tādos gadījumos, kad laputis ir atrodamas lielākoties uz augu stumbriem un stublājiem, noskalošana ar ūdens spiediena strūklu var būt krietni efektīvāks pasākums kā iepriekšējais. Ūdens vadā radītais spiediens ir pietiekošs, lai ar mērķētu strūklu laputis mehāniski noskalotu. Ūdens spiedienu ir jābūt iespējai regulēt, lai nesabojātu augiem jaunos dzinumus. Nebūs iespējams apkarot laputis, kas ir apakšējo dzinumu lapu apakšpusē. Līdzīgu efektu var radīt pērkona straujās lietusgāzes, it sevišķi, ja tās atkārtojas vairākas reizes pēc kārtas. Metode nav izmantojama, kurs nav pieejams ūdens ar spiedienu.

Fizikālo faktoru izmantošana

Karsts ūdens spēj laputis pilnībā iznīcināt, bet nekaitēt augiem. Augus, kuriem ir laputu bojātie dzinumi, uz piecām sekundēm iemērc +65 ^oC karstā ūdenī. Problēma ir nodrošināt ūdenim pastāvīgi šādu temperatūru. Metode ir efektīva, bet lēna, tādēļ der nedaudzu augu glābšanai.

Izgriešanas metode

Bojātiem augiem izgriež bojātos jaunos dzinumus. Neizgriež visus, bet tiem pielieto citas apkarošanas metodes. Parasti visvairāk pielieto tieši augļu kokiem un ogulājiem.

Bioloģiskās metodes

Derīgo kukaiņu izmantošana

Laputīm ir daudz dabisko ienaidnieku, tādēļ dārzā ir regulāri jāparūpējas par to, lai tur būtu iespējams uzturēties derīgajiem kukaiņiem, kuri savā barībā izmanto tieši laputis. Tādēļ ir jārūpējas par dažādu sugu mārītēm, zeltactiņām, ziedmušām, racējlapsenēm, pangodiņiem, zirnekļiem, spīļastēm, mīkstspārņiem, tumšiem jātnieciņiem, laputu lapsenēm. Derīgo kukaiņu papildus piesaisti nodrošina kukaiņu viesnīcu izvietošana dārzos. Ziedošo augu audzēšana, īpaši čemurziežu un kurvjziežu augu sugu sēklu izsēšana. Derēs dilles, fenhelis, anīss, kinza, ķimenes. No daudzgadīgajiem – lupstājs, savvaļas burkāns. Tādiem kukaiņiem kā spīļastēm var ierīkot mājiņas. Tam derēs veci veseli vidēja lieluma māla puķu podi. Tikai iepriekš ir jāizžāvē sūna, siens un salmi derēs mazāk, jo nav tik elastīgi un ar laiku izkritīs. Podus ar āķiem, ar dibenu uz augšu pakarina augļu koku – ābeļu, ķiršu – lēzenajos zaros. Augļu kokus, kuros ir spīļastu mājiņas, nedrīkst izlaist trihogrammas. Siltā un mitrā laikā tādas laputis kā kāpostu, persiku strauji iznīcina entomopatogēnās – Entomophthora ģints sēnes.

Dzīvo organismu preparāti

Adalia–E sistēma (divpunktu mārīte – Adalia bipunctata) – dārzeņiem, krāšņumaugiem, garšaugiem, zemenēm, stādaudzētavās. Vispārējā izlaišana 10-50 vai 50-100 gab., invāzijas gadījumos gan segtās, gan lauka platībās. Segtās platībās vēl var izlaist tādus derīgos kukaiņus kā Afidius sistēma, Afidoletes sistēma, Aphidend, Aphipar, Cryptobug, Cryptobug-L, Ervipar, pangodiņš.

Augu atraktantu izmantošana

Ir augi, kas pievilina laputis. Vienas no tām ir kreses. Tās izstāda vai izsēj dārza nomaļākās vietās, lai koncentrētu laputis tur vai augļu kokiem apdobē zem kokiem.

Pelnu izmantošana

Pelni ir kārtīgu lauku sētu vērtīgs kurināšanas rezultātā radies blakus produkts ar lielu izmantošanas potenciālu laputu apkarošanā. Līdzko pamana pirmās augļu koku lapas ieritināmies, tās atritina un tur iekaisa pelnus. Lieliem dārziem nederēs. Ja pelni ir pieejami lielākos daudzumos, tad tos izkaisa rudenī apdobēs, paņēmiens neder, ja apdobe ir mulčēta. Deva 500-1000 g/m² apdobes. Kālijs ir tas, ko laputis nepanes. Pie kālija deficīta vēl var izmantos kālija sulfātu. Pārmērīga vircas un nekontrolēta komposta vai kūtsmēslu došana var stimulēt laputu vairošanos.

Augu ekstrakti un izvilkumi

Tie ir plaši pielietojami un droši izmantojami, tikai lielākais klupšanas akmens ir to pareiza un savlaicīga ievākšana, droša preparātu sagatavošana. Mazliet ir jāparēķina, cik daudz preparāta jāpagatavo, jo vislabākie ir tieši uzreiz pagatavotie un izsmidzinātie. Lietošanas deva ir 1–2 l/10 m² augu virsmas. Atkārtots smidzinājums ir nepieciešams katras 5–14 dienas. Ļoti ieteicams ir augu preparātus mainīt. Augstāka efektivitāte sasniedzama, ja tos pielieto laputu invāzijas sākumā. Var pagatavot paši,  50 g 72 % saimniecības ziepes sarīvējot uz rupjas rīves un izšķīdinot litrā ūdens. Ja ir šķidrās ziepes, tad 50 ml/10 l ūdens.

Kā virsmas aktīvo vielu jāizmanto kālija šķidrās ziepes. Sagatavotos preparātus vienmēr izfiltrē.

Iespējamās dažādu augu receptes

• Ārstniecības kumelīte. 1 kg svaigas vai 300 g kaltētas uz 10 l karsta ūdens, atstāj 12 h ievilkties.
• Kartupeļu laksti. 1,2 kg rupji sasmalcina, liek 10 l ūdens, tūlīt izsmidzina.
• Ķiploki – 200 g daiviņu smalki sasmalcina, ber tumšā traukā ar ūdeni un atstāj uz 3–5 dienām. To filtrē, atšķaida ar ūdeni līdz 10 l, izsmidzina.
• Pelašķi – 800 g lakstu aplej ar karstu ūdeni, atstāj uz 2 dienām vai 30 minūtes lēni vāra. Atšķaida līdz 10 l ūdens, izsmidzina.
• Sinepju sēklu pulveris – 200 g, atšķaida ar siltu ūdeni līdz 10 l un izsmidzina.
• Sīpols vai sīpola mizas – 200 g sasmalcina, pievieno 10 l ūdens, trauku uz 24 h noslēdz, izsmidzina.
• Tomātu lapas, pazares – 400 g sasmalcina, 2–3 stundas mērcē nelielā ūdens daudzumā, atšķaida līdz 10 l ūdens, izlieto.

Vēl ir iespējams izmantot tādus augus kā ārstniecības suņmēles un kliņģerītes baltalksni, samtenes, bioloģiskos citrusaugļus, īsto tabaku, lielās strutenes.

Citi ieteikumi: augu preperātu iegūšana pirms pilnmēness. Divas vidējas saujas uz 10 litriem auksta ūdens, atstāj ievilkties uz 24 stundām. Dilstošā mēnesī mērcē 48 h. Lej uz skarto augu saknēm. Dilstošā mēnesī arī vislabāk ir pielietot. Vēlāk noder kā labs papildmēslojums.

Vai lietot cukura sīrupu un saldos gāzētos dzērienus?

Uz laputu kolonijām izsmidzina cukura sīrupu. 40 g/litru ūdens  – izsmidzina uz laputu kolonijām. Cukurs salipina to sūcējorgānus un tās vairs nespēs baroties. Ar pilnīgi identisku iedarbību būs jebkurš saldais gāzētais dzēriens, kuram ir cukura saturs 90–130 g/l, tajā skaitā visiem zināmā  "Coca-Cola". Pēc katra lietus darbs ir jāatkārto.

Ķīmiskā apkarošana

Jā, ir iespējama arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Ir tāds insekticīds, kas ir iegūts no nīma koka sēklām. Izmantojams arī amatieriem (bez apliecībām)

Neem-Azal-T/S (d.v. azadiktarīns) –) devas visām kultūrām 2-3 l/ha, krāšņumaugiem 3 l/ha. Lieto pie pirmajām kaitēkļu pazīmēm un 1., 2. paaudzes kāpuriem.

• Ķirbjaugiem, tomātiem, baklažāniem, galviņkāpostiem, virziņkāpostiem, Briseles kāpostiem (atklātā laukā) 2x (3 dienas nogaidīšanas laiks). Divas apstrādes, nogaidīšanas laiks 3 dienas.
• Ķirbjaugiem, tomātiem, baklažāniem, paprikai (segtās platībās), tas pats, tikai lieto līdz 3x.
• Garšaugiem, izņemot maurlokus, lieto divreiz, ar 14 dienu nogaidīšanas laiku.
• Spinātiem, skābenēm, lapu bietēm, divas apstrādes, nogaidīšanas laiks 7 dienas.
• Ābeles un krūmcidonijas – divas apstrādes, nogaidīšanas laiks 14 dienas.
• Vīnogulāji, neražojoši – trīs apstrādes, bez nogaidīšanas laika.
• Krāšņumaugiem (izņemot skuju kokus) divas apstrādes, bez nogaidīšanas laika.
• Amatieru dārzkopjiem darba šķīduma koncentrācija 0,5%, un deva 4-6 l/100 m².

Fibro (parafīneļļa) – 10%, šķīdumu izmantot pat līdz 10 reizēm sezonā, pielietojot ik pēc nedēļas, kartupeļu laputīm. No sadīgšanas līdz 7 dienām pirms lakstu nopļaušanas.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā